Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3062 vienumi
Jāmin gan Valsts valodas likumus, gan MK noteikumusi Nr. 114 “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;
TikaIr pārskatīti un publicēti krievu un, poļu atveides noteikumi, ungāru īpašvārdu atveides noteikumi;, ungāru, dāņu, norvēģu, zviedru un, somu, (franču un itāļu), pēdējos gados arī portugāļu, grieķu un citu īpašvārdu atveides ieteikumi.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Diezgan daudz publikāciju ir gan par angļu, gan franču īpašvārdu atveidi gan par franču. Līdz šim v. Vēl arvien aktuāls ir jautājums par spāņu valodu, jo kopš Ceplīša laikpēc jau pieminētajiem noteikumiem nekvienas jaunas netika radītspublikācijas nav. Šī situācija būtu steidzīgami uzlabojama, jo atšķirībā no padomju laikiem un, pateicoties globalizācijai un internetam, atšķirībā no padomju laikiem saskarsme ar spāņu īpašvārdiem ir kļuvusi gandrīz vai ikdienišķa (informācijas un dokumentu plūsma, kultūras sakari, tulkotie darbi, cilvēku migrācija).
3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmkārt, atveidojot īpašvārdus, jārīkojas saskaņā ar MK noteikumu 55. pantsu: Citvalodu cilmes personvārdus latviešu valodā atveido iespējami tuvu to izrunai oriģinālvalodā, kā arī ievērojot atveides vēsturiskās tradīcijas.
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Ja iespējami divi viena personvārda atveides varianti, izvēlas oriģinālvalodas rakstībai tuvāko variantu. Uz to, ka spāņu valodas skaņas ne vienmēr ir iespējams precīzi atdarināt spāņu valodas skaņas ar latviešu valodas burtiem, norādīja vel Ceplītis unuši gan L. Ceplītis, gan R. Remoass.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kopš Ceplīša laikiempirmo norādījumu publicēšanas spāņu valodā dažas tendences ir nostiprinājušaās, dažās irbet citas – pazudušas.
1. Tehniskais noformējums; 4. Formveidošana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā, piemēram, burtu kopa (jeb digrafs) ll vairāks netiek izrunāts ka palatāls l [ʎ], bet kaā [ j] skaņa, piemēram, Valladolid [vajadolid], ir nostiprinājusies tendence x burtu x visās pozīcijās izrunāt kā [ks] : Valladolid [vajadolid], piemēram, texto [teksto].
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Arī tikaIr ticis reformēts spāņu valodāas alfabēts. T – tajā tagad ir 27 burti un 5 digrafi vai 2 burtu kombinācijas: Spāņu alfabēts: A(a), B(b), C (c), D(d), E (e), F (f), G (g), H (h), I (i), J (j), K (k), L (l), M (m), N (n), Ñ (ñ), O (o), P (p), Q (q), R (r), S (s), T (t), U (u), V (v), W (w), X (x), Y (y), Z (z), D; digrafi vai 2 burtu kombinācijas:ir ch /, ll /, gu /, qu /, rr. Tādu līdzskaņu atveide kā d, f, k, l, m, n, p, r, s ,t, t atveide sakrīt ar analoģiskiem līdzskaņiem, tātad arī burtiem latviešu valodā.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
To artikulācija spāņu valodā var atšķirties no līdzīgo burtatbilstošo līdzskaņu izrunas latviešu valodā, taču ne tik ļoti, lai būtu grūtības tos atveidot.
7.3. Neiederīgs vārds;
Burtu z un c atveides principi, kā arī burtu kopas cc, kopš L.Ceplīša laikiem atveides principi nav mainījušies. K, kaut gan R. Remoass savulaik nepiekrita tam, ka spāņu z visos gadījumos jāatveido ar latviešu [s]s, argumentējot ar nepieciešamību tuvināt latvisko formuatveidi oriģinālvalodas grafiskai formkstībai.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atveidojot tādus īpašvārdus kā Zumarraga, Zamora vai Azorín varētu viņam piekrist un atveidot ar [z]z: Zumarraga, Zamora, Azorins, un tas nekādi neapgrūtinātu nekādā veidā izrunu latviešu valodā.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt tādus īpašvārdus kā Patzcuaro, Chavez vai Martinez būtu grūti izrunāt latviski ar [z]izrunāt ar skaņu [z].
6.4. Vārdu secība;
Un pats galvenais ir tas, ka spāņu valodā šo burtu visās pozīcijās izrunā vai kaā [s] vai kaā [Ɵ]. Ņemot vērā, ka pieturamies pievērojam vārdu atveides fonētiskāo principau un jāievēro arī vienveidības princips, ir ieteicams palikt pie L. Ceplīša varianta un atveidot toz ar [s]s visās pozīcijās.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Līdzīgi, arī nav mainījušies burta g atveides noteikumi latviešu valodā.
5.2. Lieka pieturzīme;
Vienmēr ir bijis strīdīgs jautājums par burta ñ un burtu kombinācijasdigrafa ll atveides variantiem. Jāsaka, ka aArī šajā gadījumā jāpiekrīt L. Ceplīša risinājumam atveidot ñ ar [nj] un ll ar [lj].
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Vairāk nesaskaņu ir saistītās ar ll atveidi, jo agrāk šo burtu kopu izrunāja kā palatālo l [ʎ], tādēļ laikua gaitā bija sastopami dažādi atveides varianti. Tādēļ, piemēram, pazīstamās pilsētas Sevilla nosaukums tikair ticis atveidots kaā Sevilja/, Seviļja/ vai Seviļa.
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Dažādu iemeslu dēļ kādu laiku bijais populārs viens vai otrs nosaukumvariants, taču tagad mēs atgriežamies pie pirmās versijas, proti, Sevilja, jo šis variants ir diezgan tuvas oriģinālvalodas izrunai, un vienlaikus vārda grafiskai formoriģinālrakstībai.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Mūsdienu valodnieki neiesaka atveidot ll ar ļj, jo tādā gadījumā l tiek pārāk mīkstināts, kas nav īpaši tipiski latviešu valodai.
7.1. Liekvārdība;
Spāņu valodā burti b un v tiek izrunāti vienādi, atkarībā no pozīcijas vārdā, taču kādutas, kurš burtus kādā vārdā rakstīta, ir jāatceras no galvas.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tā, piemēram, pilsētu nosaukumos Barcelona un Valencia abi burti tiek artikulēti vienādi [barselona] un [balensia][barselona] un Valencia [balensia] burti b un v tiek izrunāti vienādi.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Page 2 of 154 Previous Next