Kurš no runātājiem ir atbildīgs par sarunas temata maiņu?). Šī raksta mērķis ir noskaidrot, kā regulāri televīzijas raidījuma viesi realizē runātāju maiņu politiskajos televīzijas raidījumos un, vai viņu runas plūsma ir kā teatralizēta cīņa par runātāja tiesību iegūšanu.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
GAT sistēmā transkribētais teksts tika analizēts ar lingvistiskās sarunas analīzes palīdzību.
6.1. Saistāmība;
|
GAT transkribēšanas sistēma ļauj attēlot ne tikai verbalizēto tekstu, bet arī intonācijas izmaiņas, pauzes, sinhronas runāšanas vietas, runas skaļuma izmaiņas, smiešanos, runāšanas tempa izmaiņas un citas mutvārdu komunikācijas api rakstošāurīgas parādības.
6.1. Saistāmība;
|
Lai rastu atbildi, kā televīzijas eksperti veic runātāju maiņu, no transkriptiem tika izvēlēti tikai tie fragmenti, kuros saruna bija orientēta uz konfrontāciju, t.i., kur kāds no sarunas dalībniekiem vai nu mēģināja vai arī viņam izdevāodas pārtraukt citu komunikācijas dalībnieku. Atsevišķos gadījumos, kā tas bijaTā kā latviešu raidījumos, uz konfrontāciju orientēti fragmenti praktiski nebija, tāpēc tikanetika konstatēti, analizētas tās vietas, kur notieka runātāju pārklāšanās. Šādi uz konfrontāciju orientēti sarunas fragmenti tika analizēti 3 līmeņos – verbālajā līmenī, prosodijas un žestikulācijas līmenī. Analizējot lLatviešu raidījumu fragmentuos verbālajā līmenī jāatzīmē, ka šeit nebijanav raksturīga bieža un ilglaicīga sinhrona runāšana vai citu sarunas dalībnieku pārtraukšana.
6.5. Izteicēja izveide;
8. Tekstveide;
|
Politiskajiem televīzijas raidījumiem tas ir raksturīgi un neliecina par nepieklājību, jo, lai arī runātie teksti pārklājas, taču skatītājs spēj uztvert abus raidījuma dalībnieku izteikumus. Kā nNākamoā latviešu raidījumu īpatnību var minēta ir faktus, ka viesi visbiežāk uzsāk savu runu ar partikulu nū/nu. Šī partikula izteikuma sākumā kopumā tiek lietota 43 reizies.
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Tas ir izteikuma startākuma vārds, ar kura palīdzību vārds tiek ne tikai pastiprināts vai izcelts, bet šī partikula pildatā veic arī piepildītās pauzes (gefüllte Pausen) funkciju un tādējādi neļauj citam viesim realizēt runātāju maiņu. Šādā veidā latviešu raidījumos tiek signalizēts, ka runātājs vēlas uzsākt vai arī vēl nav pabeidzis savu sakāmo: piemērs, "Sastrēgumstunda" (SA 24:44-26:23/1,4) 23 BC: [nū: NĒ; 24 nē=pied]odiet; 25 RZ: [LAtvija tāpēc- ] 26 nedubulto [kvotu; 27 nu ko Jūs-] 28 BC: [bet=bet=bet=bet runa par-] 29 runa par KVOtam; 30 nu=nu=nu=TIEšam, 31 man=s=t=es gribu izmantot- 32 t=to REtu Iespēju- 33 PILniba piekrist- 34 ZĪles kungam. Šajā piemērā ir redzams, ka 23. rindiņā un 30. rindiņā partikula nū tiek izmantota, lai apzīmētu tou norāda, ka runātājs vēl formulē savu izteikumu, ka viņš vēl domā un tūlīt uzsāks savu sakāmo. Šī piemēra 27. rindiņā partikula nu ir drīzāk kā parazītvārds, bez kura runātājs varētu iztikt. Šajā fragmentā ir arī saikļa bet atkārtojums (28. rindiņa).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Citās reizēs diskusijas dalībnieki signalizēja ar garo patskani ēuz savu vēlmi pārņemt runātāja tiesības, taču, ja redzēja, ka norāda ar garo patskani ē, taču, pamanīdami, ka otrs runātājs tomēr turpināsa savu sakāmo, tad ļāvaļauj tam pabeigt savu sakāmo.
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.2. Sekundāra: vārdu secība;
|
Nākamais novērojums ir tāds, ka regulāri raidījumia viesi veido garākus izteikumus (neatkarīgi no tā, vai komunikācijas dalībnieks ir sieviete vai vīrietis), kamērturpretim nepieredzējuši televīzijas dalībnieki -– debitanti – izsakās īsi.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Latviešu un vācu politisko televīzijas raidījumu debitantu izteikuma vidējais laiks bijair 300 sekundes, taču regulāru raidījuma viesu vidējais runāšanas laiks bija– 500 sekundes.
4. Formveidošana;
7.1. Liekvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Tāpat izteikuma ievadfrāžu analīze parādīja, ka latviešu korpusā sarunas dalībnieki neatsaucas uz iepriekšējā runātāja formulēto izteikumu, jo dialoga izveide ir centrēta uz moderatoru un analizētajos transkriptos nav sastopamas ievadfrāzes, kurās kāds no viesiem aizstāvētu savas runātāja tiesības, kā tas ir vācu raidījumos.
4. Formveidošana;
|
Prosodijas līmenī analizētajos latviešu raidījumos regulāro dalībnieku runāšanas temps bijair mērens, runas plūsmā nebija dažādi skaņu stiprumiskaļums ir vienmērīgs.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Interesanti ir tas, ka šo kustību nepavadīja nekāds izteikums, bet gan tikai aizpildīta pauze ar garo patskani ē.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Tā kā šo signālu, kuru varētu tulkot kā "‘es vēlos runāt"’, nepavadīja nekādsa teksts, tas palieka moderatora nepamanīts un raidījuma viesis pēc kāda laika bija spiests nolaist roku, savu mērķi tā arī nesasniedzis.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Atsevišķu transkriptu analīze parādīja, ka latviešu raidījuma regulārie viesi sagaidīja, līdz iepriekšējais runātājs viennozīmīgi ir beidzis savu sakāmo, un tikai tad uzsāka savu izteikumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Situācijās, kad moderators regulāro raidījuma viesi pārtrauca, viņš neizrādīja neapmierinātību un nemēģināja runāto tekstu turpināt.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Tāpat latviešu televīzijas raidījuma dalībnieki reizēs, kad izveidojāas sinhrona runāšana, beidza savu sakāmo neatkarīgi no tā, vai doma bijair vai nebijav pateikta līdz galam.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Analizējot vācu raidījumu uz konfrontāciju orientētos fragmentus verbālajā līmenī, jāmin, ka šeit bija raksturīga bieža un ilga sinhrona runāšana, kura nereti beidzāas ar visu viesu vienlaicīgu runāšanu, kā tas ir redzams 3. piemērā: piemērs, "Hartaberfair" (HaF 48:21-51:43/1,2) 32 KGE: [sie-] 33 BL: [<BIN] ich !
6.5. Izteicēja izveide;
|
VÖ:LL!ig>- 34 bei Ihnen;= 35=da haben wir überHAUpt keinen DISsens;= 36=wir wollen grade die stärkere MITwirkung (-) der bürger- 37<auch [an euroPÄ:ischen ANgelegenheiten.>] 38 KGE: [die MITwirkung- 39der BÜRger an]; (--) 40die MITwirkung ihrer [ParTEImitglieder- 41herr <LUcke> - 42an ihrem progRAmm, 43wenn ich das kurz FRAgen darf;] 44 BL: [<jetzt lassen sie MICH doch mal reden; 45sie haben grade eine GAnze zeit geredet>; 46LAssen sie mich gerade was dazu SAgen.] 47(Alle reden durcheinander.) Šeit ir vērojams, kā regulāri raidījuma viesi runā sinhroni un izmanto izteicienus, lai parādītukas izsaka vēlmi pabeigt savu runu līdz galam (jetzt lassen sie mich doch mal reden (‘ļaujiet taču tagad man runāt)’) (44. rindiņa). Šī frāze tiek realizēizteikta īpaši skaļi.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vācu televīzijas regulārie raidījuma viesi «"cīnās»" par savām runāšanas tiesībām, gan izmantojot runātā tekstarunājot skaļumuāk (41. un 44. rindiņa), gan akcentējot atsevišķus vārdus un zilbes (piem. 33. rindiņa), gan norādot uz to, ka iepriekšējais viesis jau ir pietiekami daudz runājis (45. rindiņa).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10. Sekundāra kļūda;
|
Vēl ir jāatzīmē, ka vairākās vietās (33. rindiņa un 37. rindiņa) sarunas dalībnieki palēlina savu runāto tekstrunu, lai pievērstu īpašu uzmanību savam tekstevis sacītajam. 34., 35. un 36. rindiņās izteikumu daļas tiek sapludinātas kopā, lai citam sarunas dalībniekam nebūtu iespējas pārņemt runātāja lomu, taču šis fragments parāda, ka tas viesi KGE neattur uzsākt savu sakāmo, un tādējādi tiek izraisīta turbulences fāze.
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|