Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3062 vienumi
Rakstā izcelti būtiskākie periodi sabiedrības dzīvē saistībā ar Covid-19, katram no tiem sniedzot raksturīgāko valodas parādību aprakstu (tiesa, visu minēto grupu leksika sastopama teju visos izdalītajos periodos), katrai no tām savukārt iespēju robežās norādot datumu, kad tā parādījusies internetā, un/vai kontekstu, ar ko tā saistīta.
6. Sintakse;
Jau pirmajā tās ierakstā pausta interese un negatīva attieksme pret jauno vīrusu, izmantojot eifēmismu:. Interesanti, ka nekur nav minēts kā izpaužas saslimšana, no kā rodas.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Sākotnēji situācija šķiet tik draudīga, ka to vairākkārt salīdzina ar nāves ēnu, okazionāli – zobena ēnu, pārņemot šīs metaforas no latviešu literatūras/ vai kino klasikas.
7.3. Neiederīgs vārds;
Iespējams, tas notika franču valodas iespaidā, taču jāatceras, ka personvārds ir daļa no cilvēka identitātes, un jābūt uzmanīgiem, tos atveidojot.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība;
Pie īpašvārdu kategorijasiem pieder ne tikai antroponīmi (jeb personu vārdi), bet arī toponīmi (jeb vietvārdi), naudas zīmju nosaukumi ( monētu, valūtas), ielu un parlamentu nosaukumi, apģērbu un citu produktukā arī dažādi logotipi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;
Saskaņā ar “Valodniecības pamat terminu skaidrojošās vārdnīcas” definīciju: Ī īpašvārds: V ir “vārds vai vārdkopa, kas nosauc vienu objektu, izdalot to no vairākiem pie vienas un tās pašas objektu klases piederīgajiem, piemēram, Āfrika, Zaļenieki, Jānis, Latvijas Republika, Brīvības iela. Īpašvārdus parasti raksta ar lielo sākumburtu”. Šajā publikācijā galvenokārt tiks apspriests jautājums parrakstā tiks aplūkota galvenokārt personvārdu un vietvārdu atveidie, jo ar tiem ikdienā jāsaskaras plašam cilvēku lokam, – ne tikai valodniekiem, bet arī žurnālistiem, studentiem, juristiem un citu arodu pārstāvjiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 3. Vārddarināšana; 4.1. Lietvārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Spāņu valodnieks Virhilio Moja (Virgilio Moya) savā monogrāfijā Traducción de nombres propios (tulkojumā: Īpašvārdu atveidegrāmatā “Īpašvārdu atveide” (Traducción de nombres propios) izdara ļoti trāpīgu secinājumu: “…[..] lielākā daļa kļūdu, kuras satopamas neprofesionālo tulkotāju lokā, ir saistīta ar īpašvārdu atveidi, kas piešķir šim jautājumam vēl lielāku nozīmi.” (Moya, 2000:8,, 8; tulkojums autoramans – A.P.) Par to, kā pareizi atveidot cittautu īpašvārdus latviešu valodā, varētu rakstīt ļoti daudz un gari runāt, jo šis jautājums, nodarbina ir aktuāls ne tikai mūsu prātudienās, bet arī nodarbinājis jau 19. gs. domātāju un rakstnieku prātus.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmais, 19. gs. beigās par to rakstījis Juris Alunāns (1853-–1912), kurš arīā galveno izvirzījadams fonētisko atveides principu, kā galveno, atveidojot svešvārdusas nosaka svešu īpašvārdu atveidi tikai ar latviešu alfabētā esošiema burtiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Starp citu, latviešu valoda ir viena no retajām Eiropas valodām ar latīņu alfabēta rakstību, kurā transkribē īpašvārdu oriģināl rakstību.
3. Vārddarināšana;
Alunāna ieteikums, gadījumos, kad vārds nelokāms, iekavās norādīt tā oriģinālrakstību.
5.2. Lieka pieturzīme;
Senākās normas, kas iekļautas ‘“Likumā par vārdu un uzvārdu rakstību dokumentos’”, sastopamas jau kopš 1927. gada. TŠajā likumā rakstīts: ‘“No svešas valodas ņemts vārds un uzvārds rakstāms, kā to izrunā latviešu valodā, pieliekot lokāmam vārdam un uzvārdam attiecīgu galotni.’” Tāam seko 1938. gadā pieņemtaisie Izglītības ministrijas Pareizrakstības komisijas atzinumi.
1. Tehniskais noformējums; 4. Formveidošana; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; 4.4. Cita vārdšķira;
Ernests Blese 1941. gadā grāmatā ‘“Norādījumi latviešu pareizrakstībā’” iesaka krievu īpašvārdus lokalizēt:, piemēram, Ivans – Jānis, Pjotrs – Pēteris u. tml. Jāpriecājas, ka šis ieteikums neav guvais plašu atsaucību.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Padomju laikos praksē un valodas normās nostiprinājies fonētiskāais atveides princips.
6.1. Saistāmība;
Taču daudzos valodniekos tšie norādījumi izraisījauši pamatotus iebildumus. Tajā skaitā varam lasītPiemēram, Latvijas PSR ZA Valodas un literatūras institūta rakstu krājuma “Latviešu valodas kultūras jautājumi” 5. laidienā R.varam lasīt Raiņa Remasa rakstu “Spāņu valodas īpašvārdu pareizrakstības normas un praksi salīdzinot” ar diezgan labi argumentētu minēto norādījumu kritiku.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 4.1. Lietvārds; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Viņš norāda uz dīgadījumiem, kaduros prakse atšķiras no Nnorādījumos minētajiem standartiem, vai arīkuri ir pretrunā ar latviešu valodai raksturīgo izrunu (Remass 1969:, 186-–193).
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.3. Sākumburti; 7.3. Neiederīgs vārds;
Divu zināpētnieku diskusija norādīja uz aspektiem, kuriem jāpievērš uzmanība.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tika plānots pat pārskatīt un rediģēt L. Ceplīša Nnorādījumus, taču tas tā arī nenotika.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Vai mēs šodien varam vadbalstīties pēcuz L.Ceplīša izstrādātajiem Nnoteikumiem?
2.3. Sākumburti; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Jā, tādēļ, ka tie ir vienīgie noteikumi, kuros spāņu īpašvārdu atveide ir strukturēta un aprakstīta spāņu īpašvārdu atveide.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība;
Nē, tādēļ, ka spāņu valodas izrunā kopš 1961. gada ir notikušas izmaiņas kopš 1961.gada un latviešu valodāun pēc neatkarības atgūšanas tikair izstrādāti jauni normatīvie dokumenti par īpašvārdu atveidi latviešu valodā.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide;
Page 1 of 154 Next