Citos piemēros, kurus nebija iespējams attēlot šeit to lielā apjoma dēļ, ir redzams, kā, regulāri raidījuma viesi ignorē moderatora vēlmi nodot runāšanas tiesības kādam citam viesim, jo tie droši uzsāk savu izteikumu tad, kad viņpaši to vēlāsas, un negaida, līdz moderators vai kāds cits diskusijas dalībnieks pabeigs savu sakāmo.
4. Formveidošana;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vairāki raidījumu fragmenti parādīja, ka vācu raidījumos diskusijas dalībnieki regulāri uzsāk savu sakāmo pēc pašiniciatīvas un atsaucas uz iepriekšējā runātāja izteikumu (piemēram, Das ist doch vollkommen falsch ("‘Tas taču ir pilnīgi nepareizi")’) vai arī labprāt veido savus dialogus, papildinot iepriekš teikto, līdz ar to viņi bieži izvēlas saikli und (‘un)’.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Viņi ir ieinteresēti veidot dialogu savā starpā, un saruna nav centrēta uz moderatoru, kā tas ir latviešu raidījumos, kad saruna notiek pēc principa, – moderators jautā, diskusijas dalībnieks – atbild.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Raksturīgāko izteikuma ievadfrāžu analīze parādīja, ka vācu raidījumos sarunas dalībnieki tiešāk un viennozīmīgāk izsaka savu vēlmi runāt (piemēram, Jetzt bin ich dran ("‘Tagad ir mana kārta")’, Jetzt lassen Sie mich doch mal ("Taču ļ‘Ļaujiet mantaču tagad") man’) un viesi aizstāv savas runātāja tiesības (piemēram, Nein, Frau...jetzt wollte ich ("‘Nē... kundze, tagad es vēlējos")’).
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Viņi veido garus izteikumus, viņi strukturē runāto tekstu (piem.ēram, erstens…zweitens…/ ‘pirmkārt…, otrkārt…’), viņu runas plūsmā ir vērojama izteikumu sadalīta realizācija un moderatora pārtraukšana.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Prosodijas līmenī runas plūsmā ir vērojamis dažādis skaņuas stiprumis, izteikti intonācijuas kāpumi un kritumi, atsevišķas izteikumu daļas tiek izrunātas skaļi.
4.1. Lietvārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Neverbālā līmenī bija raksturīga aktīva žestikulācija ar rokām, lai aizstāvētu vai iegūtu runāšanas tiesības.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Tā kā vācu analizētajos raidījumos sinhrona runāšana itin bieži nonācak līdz turbulences fāzei (raidījumā "Hartaberfair" 8 reizes, raidījumā "Maybrit Illner" 4 reizes), kad vajadzēja iejaukties moderatorammoderatoram nepieciešams iejaukties, lai sakārtotu sarunas dalībnieku runāšanas secību, tad sarunas dalībnieki, lai izcīnītu runāšanas tiesības, papildus saviem izteicienkumiem, kuros viņi apliecināja runāšanas vēlmi, izmantoja arī, piemēram, izstieptu rādītājpirkstu krūšu augstumā, lai izcīnītu tiesības runāt (raidījums "Hartaberfair"): Un te nu man ir jāsaka, diskusijā Att. 33. attēls. BL paceļ rādītājpirkstu krūšu augstumā Jāsaka, ka žestikulācija apvienojumā ar skaidri izteikto vēlmi pateikt savu sakāmo un te nu mani ir jāsaka, praktiski vienmēr panācak savu mērķi, moderators reaģēja uz šiem signāliem un drīzumā šiem diskusijuas dalībniekiem piešķīra runātāju lomas. Šajā pašā raidījumā "Hartaberfair" nedaudz vēlāk ir vērojama kultūru atšķirīgāam dod vārdu. Jāpatur prātā, ka dažādās kultūrās žestu izpratne ir atšķirīga.
8. Tekstveide;
|
Latviešu kultūrā rādīt kādam citam īkšķi nozīmē – es esmu ar tevi vienisprātisību vai arī tādā veidā cilvēks izrāda, ka viņam kaut kas patīk. Spatiku, savukārt vācu raidījumā "Hartaberfair" īkšķis tiek izmantots, lai tiktu pie vārda.
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Sākotnēji viņš mēģināja to izdarīt ar skaļāku balss tembru, ar izteikuma konstrukciju atkārtojumu, runājot skaļāk un atkārtojot izteikumus, taču raidījuma viesi nereaģēja uz moderatora vēlmi pārņemt diskusijas vadītāja lomu: Hallo Lindnera kungs Att. 55. attēls. Moderators pieskaras viesim CL ar roku pie elkoņa Diskusijas dalībnieki turpināja sinhronu runāšanu un tad, tāpēc raidījuma moderatoram nācākas pieskarties viesim CL pie elkoņa, lai tādējādi pievērstu sev uzmanību. Šī kustība tieka pavadīta ar vārdiem Hallo Herr Lindner ("‘Hallo, Lindnera kungs")’.
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
6.2. Savrupinājumi;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Tikai tad, kad moderators sāka ar viesi CL komunicēt neverbāli, moderatora runātais teksts tieka uzklausīts, un viņš varēja nodot runātāja tiesības dot vārdu tam dalībniekam, kuru viņš bija izvēlējies kā nākamo.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Nobeigumā var secināt, ka latviešu analizētajos latviešu raidījumos "Sastrēgumstunda" un "Kas notiek Latvijā" regulāri televīzijas raidījuma viesi neorganizē savu runātāju maiņu tā, lai tā būtu kāveido teatralizētau cīņau par runātāja tiesību iegūšanu. Šī sarunas dalībnieku daļa uzRunātāji sāka savu runāto tekstu, sagaidot iepriekšējā tekstaepliku tikai pēc tam, kad iepriekšējais runātājs sakāmo pilnīgubā pabeigšanu. Tāpat, ja regulāramdzis. Ja raidījuma viesim izveidojāas sinhrona runāšana ar moderatoru, tad viņš atkāpājas no runātāja lomas un ļāvaauj izteikties moderatoram.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Vienīgais signāls, kuru raidījuma viesi izmantoja, lai saglabātu savas runāšanas tiesības bija, ir aizpildītas pauzes – partikula nu/nū vai garais patskanis ē.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Analizētajos latviešu raidījumos nebijav vērojams runātāju plašs skaļuma diapazons un frāzes, kuras liecinātu par diskusijas dalībnieku vēlmi pabeigt savu izteikumu gadījumos, kad viņiem šāda iespēja bijair atņemta.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Taču šeit ir īpaši jāatzīmē, ka latviešuuzsver, ka analizētie latviešu raidījumi ir nedaudz vecāki nekā vācu, tāpēcun, skatoties mūsdienu televīzijas raidījumus, ikviens skatītājs intuitīvi jūt, ka šī teatralizētā cīņa ar cita runātāja pārtraukšanu un skaļāku izteikumu realizāciju, nrunāšanu jau ir ienākusi arī latviešu televīzijā, tāpēc būtu nepieciešami jaunāki runātāju maiņas pētījumi, ņemot vērā arī neverbālo komunikāciju.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vācu raidījumos verbālās komunikācijas līmenī bija raksturīga bieža un ilga sinhrona runāšana, turklāt paši eksperti neizrādīja iniciatīvu šo sinhrono runāšanu izbeigt.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Nereti moderatoram nācākas iejaukties turbulences fāzēs.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Regulārie raidījuma viesi izmantoja izteicienus, lai izteiktu savukas izsaka neapmierinātību par to, ka viņiem neļauj pabeigt savu domu.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
|
Sarunas dalībnieki raidījumos "Maybritt Illner" und "Hartaberfair"visbiežāk aizstāv savas tiesības pabeigt runu (angl. turn-holding-strategy) visbiežāk ar izteikuma daļas atkārtošanu vai arī ar izteikuma daļu sapludināšanu tā, lai starp tām neveidojatos pauzes.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Prosodijas līmenī varēja novērot plašu skaļuma diapazonu un izteikuma daļu palēlināšanu/ vai paātrināšanu, lai tādējādi pievērstu lielāku uzmanību izteikuma saturam.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|