Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3062 vienumi
Viņa pētījumi jeb “zināšanu arheoloģija” bija veltīti tam, lai atsegtu diskursus – simbolu, zināšanu sistēmas, kas iedzīvoinātas varas institūcijās un valodas struktūrās –, d. Diskurss ir sakārtota runa.
6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
VispirmsPirmkārt, patiesība ir tieši saistīta ar zinātnisko diskursu un no tā atvasinātajām zinātniskajām institūcijām.
7.3. Neiederīgs vārds;
Otrkārt, patiesība ir pakļauta ekonomiskam un politiskam pieprasījumam; t. Treškārt, iekļaujot audzināšanas un informācijas sistēmās, diskursīvi nosacītu patiesību izmanto izplatīšanai un patēriņam; c. Ceturtkārt, patiesību ražo un pārraida ne tikai ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību, to iedzīvina arī politiski, proti, tādās sabiedriskās institūcijās kā izglītības sistēmā (skolas, universitātes) un varas struktūrās (policija, armija).
6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Pirmkārt, tā ir diskursīva, citiem vārdiem, to nosaka “reglamentēti paņēmieni” dažādās sabiedriskās dzīves izpausmēs no ekonomikas līdz politikai un valodas praksēm; o. Otrkārt, patiesība ir “cirkulāri saistīta ar varas sistēmām”.
6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tas nozīmē, ka vara patiesību gan veido, gan atražo. (Fuko 1995, 30-–31). Fuko raksturojumā patiesība ir principiāli atkarīga no diskursīvā jeb valodiskā konteksta.
1. Tehniskais noformējums;
Līdz ar masu sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu attīstību 20. gadsimtā paplašinājusies ir arī “organizētā pārliecināšanas komunikācija”. (Robinson et al. 2019). Līdzās tādiem apzīmējumiem kā “sabiedriskās attiecības” vai “politiskais mārketings”, tas ir kārtējais eifēmisms sliktu slavu ieguvušajam jēdzienam “propaganda”.
1. Tehniskais noformējums;
Var tikai piekrist Džonam Korneram (John Corner), ka reklāmas kultūras ieaušanās mediju un politikas komunikācijas attiecībās ir radījusi jaunu diskursīvo telpu, kurā ierastā pagājušā gadsimta sākuma izpratne par propagandu vairs neder.
7.2. Mazvārdība;
Tās vietā ir vajadzīgs jauns un paplašināts skatījums, kas aptver sarežģīto varas attiecību un reklamēšanas valodas attiecību savijumu. (Corner 2007). Jauno tehnoloģiju izvirdums ir pavēris iespēju masveida komunikācijai, taču noteikta veida, proti, lielākoties tā ir nevis dialektiska runa, bet gan monoloģisks plakātiskums.
1. Tehniskais noformējums;
Viktors Klemperers (Victor Klemperer) darbā “LTI” (. Trešā reiha valoda). Filologa piezīmes” ir acīgi pamanījis nacistiskās Vācijas ideoloģizētās valodas lietojuma nianses.
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Viņš parāda, kā īsā laikā tādi vārdi kā “uzvilkt”, “fanātisms”, “organisks”, “mūžīgs” un daudzi citi ieguva specifisku nozīmes nokrāsu.
1. Tehniskais noformējums;
Nacisti labi saprata valodas varu un to sekmīgi izmantoja, lai pakļautu masas, turklāt indivīdu padarīšana par masu bija viens no galvenajiem šādas valodas uzdevumiem. (Klemperers 2004). Kara upuri teiks, ka karš ir viena nebeidzama postaža, bet ģenerāļi jūsmos par varonību un dižumu.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Aizgājušā gadu simteņa deviņdesmito gadu grāvējfilma “Rembo” (Rambo), ļaužu prātos, visticamāk, ir iegūlusi visupirms ar Silvestra Stalones tēlotā supervaroņa neticamajām cīņām un mūždien puskailo muskuļoto torsu, tomēr tā ir arī sava laika un ideoloģisko cīņu liecība.
1. Tehniskais noformējums;
Filmas “Rembo III” darbība norisinās PSRS un Afganistānas karā, kur pret Ppadomju armiju varonīgi cīnās Rembo kopā ar afgāņu kaujiniekiem, bet filmas beigās lasāms īpašs veltījums, kur uzslavē “galanto afgāņu tautu”.
2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pavisam ātri amerikāņiem nācās atskārst, ka Rembo bija velti pūlējies, un pat nācās pārrakstīt valodu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Izsakoties teorētiski, kad realitāte tiek pārdēvēta, tā patiešām izmainās.
4.2. Darbības vārds;
Lielākoties plašsaziņas līdzekļos pirms vārdkopas “Islāma valsts” pievienoja “tā dēvētā” vai “pašpasludinātā”, tādējādi norādot uz organizācijas nosaukuma neleģitimitāti. (Kūlis 2018, 28–30). Tam bija arī militāra rakstura nozīme, jo pret teroristu grupējumu drīkst cīnīties citādi nekā pret valsti.
1. Tehniskais noformējums;
Islāma valsts nudien jaudāja izveidot organizatorisku struktūru, kas lielā mērā atbilda vairumam valsts kritēriju (kuri nebūt nav viennozīmīgi), un tās valstiskuma (konkrētāk, kalifāta) ambīcijas nebija gluži bez pamata.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Islāma vēstures pētnieks Hjū Kenedijs (Hugh Kennedy) atgādina, ka “nepastāv vispārpieņemts tiesisks priekšstats par to, kas ir kalifāta likumības nosacījumi,” un līdz ar to principā varētu secināt, ka “Bagdādī pretenzijas ipso facto nav nelikumīgas – pastāv vesela plejāde ar precedentiem” (Kennedy 2016, 321).
2.4. Īpašvārdu atveide;
Tie pasaka, kur tām lodēm lidot.
7.1. Liekvārdība;
Filosofs Martiīns Heidegers (Martin Heidegger), aprakstot jaunlaiku (ap 16.–17. gs.) zinātnes pašizpratnes tapšanu, runā par to, ka “zinātne kļūst par pētījumu, pateicoties projektam un nodrošinot to pasākuma izpildes stingrībā.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Page 9 of 154 Previous Next