Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8212 vienumi
Der atcerēties, ka latviešu valoda pēc tipoloģiskās klasifikācijas pieder pie fleksīvo valodu grupais, proti, gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar fleksijām (t.i., ar vārdu galotni un tās locījumulocījumu galotnēm).
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vienkāršības un skaidrības prasība nav lingvistiska kaprīze, būtībā tā ir principiāla nostādne, kas saistīta ar vispārēju tiesību principu, proti, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības (Pleps 2012, 18). 20. gadsimta sākumā šādu viedokli atbalstīja arī latviešu tiesību speciālisti: " Svarīgs prasījums ir, lai civillikumi būtu tādā valodā, ko visumā varētu saprast arī nejuristi, caurmēra lasītājs ar vispārēju izglītību." (Ducmanis 1936, 107) Domājot par to, kā organizēt juridisku tekstu, lai tas būtu pēc iespējas vieglāk uztverams, Šveices 1907. gada Civilkodeksa tēvs Eižens Hubers (Eugen Huber) ieteica vienkāršu shēmu, kas vēlāk ieguva apzīmējumu „Eižena Hubera likums” (Eugen Huber rule): katram pantam jāsatur ne vairāk par trim punktiem, katrā punktā jābūt vienam teikumam, un katram teikumam jāizsaka viena doma (Šarćevič 2000, 131). Šai ziņā viens no retiem veiksmes stāstiem un būtībā unikāls fakts saistīts ar Francijas 1804. gada Civilkodeksu – ir liecības, ka tāšo tekstu Stendāls uzskatījis par tik izcili veidotu, ka regulāri pārlasījis, lai uzlabotu pats savu stilu (Mattila 2006, 40).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Visa teksta pārrakstīšana var būt ārkārtas risinājums izņēmuma gadījumā, taču tā nedrīkstētu būt norma. J, jo šāda darbošanās gluži vienkārši nav racionāla ne cilvēkresursu, ne finanšu resursu izlietojuma ziņā.
6.6. Dalījums teikumos;
Jāuzsver, ka par nopietnu vērtējumu neuzskatu t. s. „klientu apmierinātības aptauju” – saprotams, ka autors visbiežāk būs apmierināts ar redaktoru, kas viņa darbā neko nav labojis, un ārkārtīgi neapmierināts, ja redzēs tekstu pamatīgi pārveidotu (sabojātu).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Vai varbūt ejam vieglāko ceļu un, aizmirstot par valodas sistēmu, sekojam likuma burtam, ne garam ?
1. Tehniskais noformējums;
Taču tie ir tikai empīriski vērojumi un minējumi, kas attiecas tikavienīgi uz lietišķiem tekstiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Viens no publiski izteiktiem reliģisko līderu un politisko aktīvistu iebildumiem un tādējādi viens no ratifikācijas politiskā atbalsta trūkuma iemesliem ir bijusi sievietes izpratne konvencijā jeb, izmantojot kolorītāku apzīmējumu, t. s. džendera problēma.
7.1. Liekvārdība;
Lai pareizi izprastu un piemērotu konvenciju, ir pamats jautāt, kāds saturs piepilda jēdzienu “sieviete” Stambulas konvencijas ietvarosā.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Savukārt šī paša panta “d” punktā norādīts, ka “”ar dzimumu saistībta vardarbība pret sievietēm” ir vardarbība, kas vērsta pret sievieti tāpēc, ka viņa ir sieviete, vai vardarbība, kura nesamērīgi skar sievietes”.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Bioloģiski definējams vīrietis, kurš, piemēram, sievietei piedēvējamas uzvedības vai sievietei raksturīgāa apģērba izvēles rezultātādēļ (un tieši šī iemesla dēļ) nokļūtu vardarbības upura lomā, ietilptu Stambulas konvencijas aizsardzības tvērumā.
4.3. Īpašības vārds; 7.3. Neiederīgs vārds;
Sieviete upuris ir kultūras fenomens, jo vardarbība pret to tiek vērsta, tieši balstoties uz noteiktām kultūras praksēm un kā sievieti –kā kultūras praksē attaisnotas vardarbības mērķi.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība;
Mums nav darīšanas neko ar ko citu kā mūsu pašu konstruētiem priekšstatiem par dzimumiem un to savstarpējām attiecībām.
6.3. Noliegums;
Feminisma subjektu – “sieviešu” kategoriju – rada un ierobežo tās pašas varas struktūras, caur kurām tiek meklēta emancipācija.
5.2. Lieka pieturzīme;
Kā minēts, vardarbība pret sievieti norisinās noteiktā kultūras sistēmā, kura attaisno un pamato vardarbības īstenošanu pret sievieti. Šī iemesla dēļ konvencija sievietes jēdzienu konstruē caur konkrētas kultūras perspektīvu.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Stambulas konvencija faktiski adresēta partriarhālajai varai, lai šīsajā sistēmas ietvarosā imperatīvi noteiktu tās robežas.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tā saknespirmsākumi meklējamasi jau 1999. gadā, kad LZA TK sadarbībā ar Tulkošanas un terminoloģijas centru (TTC) un Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūtu uzsāka darbu pie terminoloģijas datubāzes, kas tika prezentēta LZA sēdē “Aktuālais Latvijas terminoloģijā”. (Zinātnes Vēstnesis, 1999). Laika gaitā Latvijā dažādu projektu ietvaros tika izstrādātas arī citas terminu datubāzes, piemēram, Valsts valodas centra (VVC) terminu datubāze, kas darbojās līdz 2016. gadam, “Eurotermbank” datubāze, Bibliotēku, arhīvu un muzeju terminu datubāze u. c. Lai gan publiski pieejamu informācijas resursu pieejamība un bagātīglielais skaits mēdz atvieglot valodnieku un tulkotāju darbu, laika gaitā lietotājiem var rasties grūtības izvēlēties attiecīgajā gadījumā piemērotākos avotus un būt pārliecinātiem par to uzticamību un autoritāti.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Izvēloties darbam atbilstošākos avotus, ir jāizvērtē arī, kur tie ir izstrādāti.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lai atvieglotu terminoloģijas pārvaldīšanu un izstrādi, 2016. gadā LZA un VVC izstrādāja pētījumu “Jaunas terminu datubāzes (terminoloģijas portāla) koncepcija”, ar mērķi īstenot Vvalsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.–2020. gadam, kuru ietvaroās ir paredzēts izstrādāt vienotu terminu datubāzi, apvienojot LZA un VVC terminoloģijas resursus.
2.3. Sākumburti; 7.1. Liekvārdība;
Tika apzinātas arī jaunajam terminoloģijas portālam nepieciešamās funkcijas un iespējamie attīstības virzieni, par paraugu ņemot ne tikai Latvijas, bet arī ārzemju terminoloģijas resursus un tiešsaistes vārdnīcas, piemēram, “Multitran.ru”, “Wordreference.com”. (Arnicāne u. c. 2016, 15). Koncepcijas izstrādes laikā “Akadterm” un VVC terminu datubāzes lietotāji tika aicināti aizpildīt anketu ar 4 jautājumiem, kuros viņi tika lūgti ar vērtējumu no 0– līdz 10 novērtēt attiecīgās datubāzes lietošanas ērtumu, rezultātu uzticamību, kā arī to, vai meklētos terminus izdodas atrast un vai datubāzes vizuālais izskats ir apmierinošs.
1. Tehniskais noformējums;
No abām aptaujām kopā tika ievāktas atbildes no 384 respondentiem. (Arnicāne u. c. 2016, 17). Lietotāji datubāzu lietošanas ērtumu novērtēja kā apmierinošu vai labu, nebija neviena lietotāja, kas novērtējatu šo aspektu ar 0 vai 1. (Arnicāne u. c. 2016, 20). Visi datubāzu lietotāji datubāzē atrodamo terminu ticamību novērtēja pozitīvi: nebija neviena vērtējuma zem 5 ballēm.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;