Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3062 vienumi
Piemēram, nosacījums, ka jāapraksta “Rrezultātu sociāli ekonomiskā ietekme un publicitāte”, paredz, ka zināšanas ir nevis ir pašvērtīgas, bet gan tām piemīt specifisks pielieizmantojums.
2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Mūsdienu vēsturnieks un filosofs Martins Džejs (Martin Jay) jaunlaikus raksturo ar apzīmējumu “metodes fetišs”.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Ja valoda nav tikai vārdu krājums un gramatikas likumi, bet gan domāšanas forma, tad valodai, kā jau to lieliski parāda Gaādamera filosofiskā hermeneitika, ir vara pār cilvēka domāšanu un tātad pār visu cilvēka dzīvi.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Aiz jēdziena “medijs” ierastās izpratnes – plašsaziņas līdzeklis (televīzija, radio, prese) vai vide informācijas saglabāšanai un informācijas izpausmes veids (attēls, skaņa, video) – atrodama vēl cita, norobežota un sena, nozīme – medijs ir cilvēku un garu starpnieks reliģiskos rituālos.
1. Tehniskais noformējums;
Katrs notikums ir vislielākais – visdziļākā krīze un visasiņainākais terorakts. Šādā nozīmē terorisms ir absolūti mūsdienīgs, jo tas ir ne tik daudz militāri nozīmīgs, cik iespaido noskaņojumu iespaidojošs.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Mediju pētnieks Edvards Hermans (Edward Herman) un filosofs, politiskais aktīvists Noams Čomskis (Noam Chomsky) grāmatā “Veidojot vienprātību” aizstāvēja uzskatu, ka ASV plašsaziņas līdzekļi (domājams, ka tas pats attiecas uz Latviju), pakļaujoties tirgus spēkiem, nodarbojas ar pastāvošās varas sistēmas uzturēšanu un savā būtībā ir institucionālas propagandas rīki.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Proti, plašsaziņas līdzekļi nelabprāt aizskar tematus, kas varētu draudēt ar pamatotas un arī nepamatotas ideoloģiskās orientācijas piedēvēšanu, piemēram, komunists, buržujs vai terorists. (Herman & Chomsky 2008). Visas šīs noslieces izpaužas izteiksmes līdzekļu izvēlē, proti, valodas lietojumā, kas savukārt tālāk ietekmē ziņu lasītāju uzskatus.
1. Tehniskais noformējums;
Var piekrist filosofa Slavoja Žižeka (Slavoj Zizek) nostājai, ka nošķīrums starp relatīvismu un absolūtismu ir vismaz problemātisks.
7.2. Mazvārdība;
Par cinisku inovāciju te var runāt tikai ļoti šaurā nozīmē, ja ar “alternatīvajiem faktiem” saprastu klajus saizdomājumus. (Zizek 2018). Problēma ir krietni dziļāka un hermeneitikas skatījumā arī acīmredzama – fakti nav neatkarīgi no vērotāja.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana;
Ikviena kopiena, tostarp valstis, veido savus stāstus vai mītus.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Svarīgāk ir tas, ka sociālo tīklu dominanceēšana ikdienas komunikācijas gaitā nozīmē ziņu atomizāciju, proti, atsevišķi stāsti kā plakāti nokļūst uz publiskas sienas, bet vienlaikus tie tiek atrauti no piesaistes autoram un oriģinālajam izdevējam. Šis it kā emancipējošais solis valodas lietojumu dekontekstualizē, taču tas nebūt nenozīmē, ka padara patiesāku.
3. Vārddarināšana;
Kad Indrānu tēvs izsaka mums labi zināmos vārdus „.. es nošķīru tos Indrānus, kas pilda manu maku, no tiem, kas iepriecina manu sirdi” (Blaumanis [1904] 1997, 153), Civillikums vēl nav tapis.
5.2. Lieka pieturzīme;
Teksta veidošanas likumību pārzināšana, atbilstošāko valodas līdzekļu izvēle un to mērķtiecīgs lietojums ir jebkura teksta, tiklab literārāa, kā juridiska, funkcionalitātes pamats. Šis aspekts mēdz palikt neievērots, pieņemot, ka jēdzīgs teksts radīsies „pats no sevis”, summējoties juridiskajām un lingvistiskajām zināšanām, un ka vienīgā korelācija starp teksta kvalitāti un tā radītāju meklējama zināšanu kvalitātē, proti, labas zināšanas – labs teksts, vājas zināšanas – vājš teksts.
4. Formveidošana;
Atslēgas vārds šai gadījumā ir teksts, un veiksme šai darba laukā balstās uz trim vaļiem – juridiskajām zināšanām, lingvistiskajām zināšanām un tekstveides prasmi jeb tekstuālo kompetenci, kā to definējis Honkongas Universitātes profesors Vijajs Kumars Batia (Vijay Kumar Bhatia).
1. Tehniskais noformējums;
Faktiski par to pašu kompetenci jau pagājušā gadsimta sākumā runā arī Arveds Švābe, formulējot, viņaprāt, obligātās prasības tiesību aktu tulkotājiem: „No katra tulkotāja jāprasa trīs lietas: 1. lai viņš pilnīgi prot oriģināla valodu, 2 . lai viņam ir speciāla izglītība tai nozarē, kurā sacerēts tulkojamais darbs, jo citādi tulkotājs to nekad nesapratīs visā pilnībā, 3. lai viņam ir vispārēja literariska izglītība vai vismaz praktiska māka savā mātes valodā, jo citādi tulkojumam nebūs nekādas literariskas vērtības.” (Švābe 1933, 276) Rediģēšanas uzdevumi un mērķi Pieņemot, ka ar minētajiem trim vaļiem viss ir vislabākajā kārtībā un tātad ir visi priekšnoteikumi sekmīgai rediģēšanai, tomēr var pārņemt samulsums, paliekot aci pret aci ar tekstu.
1. Tehniskais noformējums;
Izpratne par to, ko nozīmē rediģēt, var atšķirties, tāpēc, pirms ķertieredaktors ķeras pie darba, der pārliecināties, ko ar šo jēdzienu saprot darba devējs.
6.5. Izteicēja izveide;
Savukārt Starptautiskās Standartizācijas organizācijas noteiktie tulkošanas standarti (ISO 17100:2015) cita starpā paredz vairākus teksta kvalitātes kontroles aspektus un definē tādus jēdzienus kā rediģēšana, pārlasīšana un korektūra. Šie standarti nosaka, ka rediģēt (to revise) nozīmē satura atbilstības pārbaudi, resp., tulkojuma salīdzināšanu ar avota tekstu, savukārt pārlasīt (to review) nozīmē lielāko uzmanību pievērst tulkotā teksta funkcionalitātei, bet veikt korektūru (proofreading) – novērst tehniskas kļūdas pirms publicēšanas.
1. Tehniskais noformējums;
Rediģēšanas uzdevumus var netieši atvasināt arī no attiecīgās iestādes prasību un ieteikumu apkopojuma jeb rokasgrāmatas – tas, kas jāievēro tiesību aktu autoriem (izstrādātājiem vai tulkotājiem), jāievēro arī redaktoriem, proti, jāpārbauda, vai rokasgrāmatas prasības ir ievērotas. (No Latvijā izdotajām rokasgrāmatām jāpiemin Valsts kancelejas 2002. gadā izdotā „Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata” un Tulkošanas un terminoloģijas centra 2006. gadā izdotā „Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata”).) Īsumā var sacīt, ka rediģēšanas pamatuzdevums un pragmatiskais mērķis ir teksta kvalitātes nodrošināšana.
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr, pēc manām domām, ir vērts iet šo ceļu, jo, pirmkārt, redaktors jau tik un tā nevar izbēgt no zināmas apgaismošanas misijas – autori un pasūtītāji tik un tā mēdz uzdot jautājumus un arī apstrīdēt redaktora labojumus.
7.1. Liekvārdība;
Problēmas ar to bieži sastopamas gan latviski rakstītajos, gan tulkotajos tekstos , proti, bieži vien apzīmētāju no apzīmējamā vārda šķir citi teikuma locekļi vai palīgteikums, un tā nav pieņemama prakse.
1. Tehniskais noformējums;
Page 10 of 154 Previous Next