Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3062 vienumi
Neverbālā līmenī bija raksturīga aktīva žestikulācija ar rokām, īpaši reizēs, kad vajadzēja aizstāvēt savas runāšajāaizstāv vai jāizcīnas tiesības vai arī izcīnīt tās. Analizētajos fragmentos, kuros piedalījās vācu regulārie televīzijas raidījuma viesi, bijarunāt. Konstatēti vairākkārtīgi mēģinājumi pārtraukt moderatoru ar aktīvas žestikulācijas, konstrukciju atkārtojumu un plaša skaļuma diapazona palīdzību, tādējādi pārkāpjot pieklājīgas runas likumus.
6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tādējādi var teikt, ka vācu politiskajos televīzijas raidījumos ir vērojama tendence, ka runātāju maiņa ir kā veidot teatralizētau cīņau par runātājua tiesību iegūšanu.
6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
No vienas puses, nereti izmantojam pamatfaktus, piemēram: cilvēka valoda izsenis ir evolucionējusi (tās vēsturiskā rekonstrukcija aptver ne vairāk kā 7000 gadus, lai gan valodu pirmsākumi iesniedzas vismaz 200 000 gadus senā pagātnē (Tallerman, Gibson 2012, 508)); valodu kontakti ir fundamentāls valodas pilnveides un tātad – arī valodas nākotnes priekšnosacījums; visām valodām ir raksturīgas kopīgas iezīmes, kas izriet, piemēram, no dzīves vides, cilvēka psihoemocionālo un sociālo vajadzību un īpašību līdzības (saistībā ar aizguvumiem šis fakts ir gan viens no iemesliem, gan viens no izskaidrojumiem, kāpēc, ņemot vērā valodu atšķirības, aizgūšana tomēr notiek un ir iespējama); valodas nenovēršamās pārmaiņas – to atzīst pat lielākie pūristi – nav uzskatāmas nedz par vēlamām, nedz nevēlamām.
1. Tehniskais noformējums;
Un tās nebūt neizriet tikai no latviešu valodas mācību satura skolā, bet no vispārējās vides un tajā dominējošajiem apstākļiem, kuros ne mazsvarīgi ir lingvistiskās attieksmes un valodas prestiža aspekti.
6.3. Noliegums;
Izmaiņas nevar pārvērst par ļaunuma deēmonu un nevar arī vienkāršot – tāpat kā jebkura norise valodā, arī šī ir daudzveidīga un daudzslāņaina.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Irina Levontina (Ирина Левонтина), piekrizdama tiem, kas saka, ka ne mēs valdām pār valodu, bet valoda – pār mums (Левонтина 2015, 8), atgādina, ka valodas organisms ir pārsteidzoši dzīvīgs; tam grūti kaut ko uztiept; jauni vārdi vai jaunas vārdu nozīmes liecina par attiecīgu nepieciešamību; ar laiku šīs nozīmes tiek atmestas vai pieņemtas kopā ar jauno saturu (Левонтина 2016, 17-–18).
1. Tehniskais noformējums;
Turpretī, ja lietvārdu apmācības aplūkojam salīdzinājumā ar formvārdu mācības, tad semantisku izmaiņu nenovērojam.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tā kā angļu valodu nosacīti var dēvēt par sintaktisku valodu, vietniekvārdi, līdzīgi artikuliem, pildaveic runas vienību attieksmju iezīmēšanas funkciju intensīvāk nekā, piemēram, latviešu valodā, kurā attieksmes bieži vien pietiekamā mērā tiek iezīmētas ar morfoloģiskiem līdzekļiem.
6.5. Izteicēja izveide;
Tāpat jāpiekrīt vērojumam, ka norādāmie vietniekvārdi arvien biežāk pildaveic gluži to pašu funkciju, ko angļu valodā veic noteiktais artikuls, turklāt šī funkcija kļūst tik ierasta, ka to runā nepamana ne tikai jaunieši: Man ir radusies tāda sazvērestības teorija, ka viņa tajā Krievijas visnotaļ intelektuālajā mākslas vidē vienkārši neizturētu konkurenci (RL 2019, 30).
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ne velti, jaunieši ir visraksturīgākie “pārkāpēji”.
5.2. Lieka pieturzīme;
Bieži skandējam, ka tā vai citādi darīt nav labi, bet izpaliektrūkst refleksijas par nevēlamības iemesliem.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Nevaram neņemt vērā, ka laika formu lietojums, kas latviešu valodā, ja to salīdzinām, ar angļu valodu, ir brīvāks, tomēr nebūt nav patvaļīgs.
5.2. Lieka pieturzīme;
Arī latviešu valodas mācību saturs skolā būtu jāpārskata, pārbīdot akcentus atbilstoši aktuālajām vajadzībām.
7.2. Mazvārdība;
Noslēbeigumā jāpiebilst, ka tieši panākumi saistībā ar iepriekšējās rindkopās aprakstītajiem uzdevumiem, nevis katrs neveiksmīgais vai liekais aizguvums noteiks latviešu valodas turpmāko kvalitāti un izredzes.
7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt Hansa Georga Gādamera (Hans-Georg Gadamera) filosofiskā hermeneitika pievērsās patiesības un metodes tematam, un tieši viņa atziņas ir īpaši interesantas valodas un varas temata iztirzājumā.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Gaādamers uzstāja, ka valoda ir nevis kāds rīks, bet gan domāšanas nosacījums – pat tik tālu, ka cilvēku attiecības, tostarp patiesības un varas sajūgtība, ir izsakāmas valodā, jo tieši un vienīgi valoda ir tas medijs, ēteris, kurā noris cilvēku satiksme. (Gaādamers 1999). Daudzu vārdu nozīme nereti liekas pašsaprotama.
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Varbūt kultūra mainās pašplūsmā, bet varbūt to izmaina kāda slepena organizācija, kas tiekas reizi gadā slepenā pagrabā?
3. Vārddarināšana;
Pienenes vai rozes vēl nebūtu tas izšķirošais (lai gan tieši skaistums izglābšot pasauli), taču valoda un vara savus trikus izspēlē arī ar citiem jēdzieniem.
7.1. Liekvārdība;
Džozefs (John E. Joseph) pētījumā “Valoda un politika” pat uzstāj, ka visa valoda ir politiska – arī iepirkumu saraksts, ierīces lietošanas instrukcija, pat vārdu konjugācijas. (Džozefs 2008, 34–36). Katrs izteikums, katrs valodas lietojums ietver ja ne aktuālu, tad vismaz potenciālu ietekmi – un tā jau ir politika.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Franču filosofs un ideju vēstures pētnieks Mišels Fuko (Michel Foucault) patiesības tematu aplūkoja caur varas attiecību prizmu.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Page 8 of 154 Previous Next