Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
Iespējams, tāpēc, ka vide tiek skatīta kā process, kuramā ciešanas, nāve un nogalināšana ir neatņemama sastāvdaļa.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Cilvēki mēdz strīdēties par to, vai ir veselīgi būt vegānam, vai cilvēka organisms ir domāts tam, lai iztiktu bez gaļas, varun vai nevar gaļu ar kaut ko var aizvietot.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Tas, kas ir pilnīgi skaidrs, – nekas cilvēka bioloģijā neliecina, ka cilvēkam gaļa būtu nepieciešama gaļa nepārtraukti, katru dienu un lielā daudzumā.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība;
Te gan jāpiebilst, ka latvieši šajā ziņā grēko salīdzinošimērā maz, un arī viņmūsu attieksme pret ēdiena ārā izmešanu ir visnotaļ negatīva [].
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
No otras puses, nav tā, ka ir absurdi izmantot sabiedrības līdzekļus, lai atbalstītu kaut ko, kas ir kaitīgs, tai skaitā ekoloģiski kaitīgs.
6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Tomēr mēs uzskatām, ka no Dziesmusvētkiem ieguvumi sabiedrībaisabiedrības ieguvumi no Dziesmusvētkiem ir lielāki nekā zaudējumi.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība;
Jā, lopkopība un gaļas patērēšana tādos apmēros, kādos tas tagadā notiek tagad, ir videi un galu galā mums pašiem kaitīga.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Diemžēl šiemanis piedāvātie varianti balstās pieņēmumā, ka mums ir laiks un nav jāsteidzas.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Galu galā kultūras mantojums ir jāidentificē, jāsaglabā un jāinterpretē, tas kādam pieder, kāds to kopj un rod tajā rod sevi. Arī kultūras kapitāls ir nodefinēts Latvijas attīstības stratēģijā – “Latvijas attīstības stratēģijā definēts arī kultūras kapitāls: "Mūsu galvenais kapitāls ir cilvēki – viņu spējas, zināšanas un talanti.
3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Mēs esam skaista tauta, jo mantojums ir ticis gadu simtos un tūkstošos sijāts un vētīts”," [] skan fragments no eksprezidentes Vairas Vīķes – -Freibergas (1999-2007) ikoniskatmiņā paliekošās runas Dziesmu un deju svētku noslēgumā pirms 24 gadiem.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kopiena ne tikai stiprina attiecības starp zīmolu un tā patērētāju, tostarp, sevi, bet arī rada kolektīvu sociālo identitāti [].
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Problēma ir mūsu pašu relatīvi trauslajā pašapziņā, mēs to [kultūras mantojumu] slavējam svētkos, kultūras namos, tam speciāli paredzētā vietā, citā laikā mēs raustāmies, ka ieliks zīmolā to, degradēs.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Vienlaikus Latvijas 100 simtgades svētki ir kopienas –mērs nācijas zīmolvedības piemērsi ar kopienas iesaisti.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmkārt, izpratne par nācijām mainās, tās vairs nav homogēnas, un aizvien spilgtāk izpaužas individuālisms, vienlaicīga dažādu identitāšu līdzāspastāvēšana, tostarp,arī konfliktējošas vēstures interpretācijas, ko pašai sabiedrībai nav viegli pieņemt.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Karš pieminēts tikai garāmejot, kā faktors, kas izmainījis tēva attieksmi pret ģimenes sieviešu menstruācijām. (138. lpp.). Tā nosacīti ir miera laika grāmata, kuras autore mēdz ceļot uz visdažādākajām valstīm.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
No sākuma pat nesapratu, ka grāmata ir non-fiction, un domāju, ka lasu daiļliteratūru.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Autore ir dzimusi 1983. gadā, astoņus gadus jaunāka par mani, taču viņas atainotā situācija hronoloģiski, ja domājam par Latviju, drīzāk atbilst manai paaudzei, savukārt atspoguļotais dehumanizācijas līmenis daudzējādā ziņā vismaz manis piedzīvoto daudzējādā ziņā krietni pārsniedz.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Sevišķi beztiesisks radījums padomju medicīnas iestādēs bija bērns, taču grūti klājās arī sievietēm, jo īpaši jaunām vai tādām, kas atradās bezpalīdzīgā situācijā, piemēram, dzemdēja, vai bija spiestas apmeklēt ārstu obligāti, vai arī profilakses neesamības dēļ (jo aiz bailēm negāja pie ārsta) jau bija saslimušas, klājās grūti.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Autore raksta, ka droši vien progresīvāk un pareizāk būtu bijis uzreiz atteikties no jebkuriem “"erzacvārdiem mēnešreižu apzīmēšanai”" (90. lpp.), tomēr atzīst, ka tobrīd “"saukt mēnešreizes par mēnešreizēm nepiedienēja, savukārt vārds “"krustiņš”" izklausījās pavisam neitrāli un sociāli pieņemami.”" (91. lpp.). Kari raksta par seksuālo izglītību vai drīzāk tās trūkumu publiskajā telpā, par higiēnas preču reklāmu vēsturi un attīstību, par to, cik informēti ir un kā pretpar menstruācijām izturasr vīrieši un kā pret tām izturas.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Es esmu dusmīga, jo tu mani iegāzi un tagad uzvel vainu man.”" (212. lpp.) Man pašai ir 49 gadi, un 36 no tiem man ir bijušas un joprojām ir menstruācijas.
1. Tehniskais noformējums;