Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
Nereti šie vārdi ir radušies citu, eksotisku valodu ietekmē.
7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Dažos gadījumos (skat. Eļļe, Ģerģis) pat varētu domāt par kļūdainu pierakstu, lai gan Pilsonības un migrācijas datu bāzē šādas kļūdas ir mazticamas.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Siliņa vārdnīcā atrodams līdzīgais Dženārs, kas veidodarināts no personvārda Januārijs (Siliņš 1990, 104); Edugars – pārveidots personvārds Edgars; Edvalda – iespējams, pārveidojums no personvārda Ēvalda < senaugšvācu valodā ēva ‘likums’ un waltan ‘valdīt’ (Siliņš 1990, 122); Eiva Krista – ? pārveidots no personvārda Ieva (Siliņš 1990, 110); Eivalds – pārveidots personvārds Ēvalds (sk. Siliņš 1990, 122); Elojs – ? pārveidots personvārds Alojs, kas savukārt radies no personvārda Aloizs.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Erīna skat. Siliņš 1990, 119); Gita Zlote – pārveidots personvārds Zlata < bulgāru un serbu-horvātu valodās злато ‘zelts’ (Siliņš 1990, 339), sal. arī poļu valodā złoto ‘zelts’.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Jau esošo latviešu personvārdu pārveidojumi ir dažādi.
7.2. Mazvārdība;
Vairākos gadījumos šķietliekas, ka personvārds varētu būt kļūdaini pierakstīts kļūdaini. 3.5. Personvārdi, kas aizgūti no mitoloģijas un folkloras Dažreiz personvārdi jaundzimušajiem tiek aizgūti no antīkās vai latviešu mitoloģijas. Šīs grupas vārdi īpaši uzsver vārdu devēju intereses: senās reliģijas, pasaules uzskatu u.  tml. Turklāt vārdi, kas aizgūti no latviešu folkloras un mitoloģijas, liecina arī par vecāku nacionālajiem uzskatiem, vēlmi izteikt latvietību. Šī pētījuma ietvaros šādi reti personvārdi kā pirmie vārdi nav konstatēti (piemēram, Jumis kā pirmais vārds ir konstatēts piecām personām Latvijā)Piemēram, Jumis kā pirmais vārds ir piecām personām Latvijā. Starp retajiem pirmajiem personvārdiem, kas reģistrēti tikai vienu vai divas reizes, šāda tipa vārdi nav konstatēti.
8. Tekstveide;
Reti sastopamie priekšvārdi (kā pirmie vārdi): Amors – (reģistrēts arī vienai personai kā otrais vārds) mīlestības dievs romiešu mitoloģijā < lat. amor ’mīlestība, kaislība’ (Siliņš 1990, 54); Atēna Evelīna – (pv. Atēna reģistrēts 2 personām) sengrieķu mitoloģijā Atēna ir gudrības un taisnīga kara dieviete, kā arī amatniecības un audēju aizbildne; Hektors – (reģistrēts 2 personām) grieķu mitoloģijā Trojas princis un varonis; Ismena – grieķu mitoloģijā Ismēnē – Eidipa meita (Siliņš 1990, 170); Saturns – seno romiešu mitoloģijā dēstījumu un sējumu dievs. Saturns ir; arī planētas nosaukums (Siliņš 1990, 285).
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Mārtiņš Ingve – vīriešu personvārds); Druvis Kurbads – Kurbads – tēls latviešu mitoloģijā, latviešu tautas pasaku un teiku varonis; Ēriks Labrencis – latviešu folklorā Labrencis pazīstams kā uguns patrons un aizstāvis pret uguns vainām un ugunsgrēku (Siliņš 1990, 205); Mārtiņš Ingve – varbūt veidodarināts no senziemeļu dieva Ingwio vārda. Šajā gadījumā lietots kā vīriešu personvārds (sal.
7.3. Neiederīgs vārds;
Otra iespējamā vārda izcelsme ir< latviešu valodas vārdi. sniegs un balts (Siliņš 1990, 294).
1. Tehniskais noformējums;
Iespējams, tās varētu būt šīs datu bāzes neprecizitātes, tomēr ir apšaubāmi, ka oficiālā valsts iedzīvotāju reģistrā varētu pieļaut tik daudz kļūdu.
3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība;
Personvārdi, kas aizgūti no citām valodām Kā atzīst antroponīmu pētnieki (Siliņš 1990, Bušs, 2003 u. c.), citvalodu cilmes personvārdi veido vairāk nekā pusi no latviešu priekšvārdiem.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Vairākos gadījumos ļoti iespējams ir taticams, ka štie personvārdi nav latviešu, bet gan cittautu personu, kas ir reģistrētas Latvijā, vārdi.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Reti sastopamie priekšvārdi (kā pirmie vārdi): Abasins – arābu personvārds; Aertons – angļu personvārds; Agerons – franču personvārds; Aišana – arābu personvārda Aiša ar nozīmi ’‘dzīvs’ variants (BN); Alāna – veidodarināts no latīņu valodas vārda alānus ar nozīmi ’‘skitu tautas piederīgais’.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmo reizi reģistrēts Latvijā 1510. g. (Siliņš 1990, 118); Feofilaksts – vārds aizgūts no grieķu valodas vārdiem. theos ’‘dievs’ un phileõ ’‘mīlu’.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Neskaidras izcelsmes retie personvārdi Starp retajiem Latvijā reģistrētajiem vārdiem ir daudzi tādiu, kuru izcelsmi un nozīmi noskaidrot pagaidām nav izdevies, lai gan par dažiem no tiem var izteikt hipotēzes.
6.1. Saistāmība; 4.4. Cita vārdšķira;
Acīmredzot tie arī šajā nodaļā iekļautie vārdi lielākoties ir aizgūti no cittautu antropoloģiskajām sistēmām.
7.1. Liekvārdība;
Jāsecina, ka Latvijā visizplatītākie no retajiem, personvārdiem, kas reģistrēti Pilsonības un migrācijas pārvaldes datu bāzē reģistrētajiem personvārdiem Latvijā, ir vārdi, kas aizgūti no citu valodu antroponimikona, turklāt arī liela daļa fonētiski pārveidoto vārdu ir aizguvumi. Pētījuma ietvarosā sieviešu (54 %) un vīriešu (46 %) reto personvārdu apjoms ir līdzīgs.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Romāniste Regīna Beldava (Beldava 2002)ir referējusi par tēmu '',,Leksikogrāfisks ieskats kulinārijas terminu atveidē Franču-latviešu vārdnīcā''” (Beldava 2002), savukārt, par internacionālo nosaukumu latvisko atveidi rakstu krājuma ‘’Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi‘’ 6. numurā rakstījis valodniekījis Jānis Sīlis (Sīlis 2011, 128).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Jautājumam par ēdienu nosaukumu tulkošanu no latviešu uzvalodas angļu valoduā ir pieskāries žurnālists Kārlis Streips (Streips 2010), bet ''„Pavāru kluba''” valdes loceklis un ēdienkaršu sastādītājs Uldis Šulte (Šulte 2007) ir autors virknei rakstu, kurus veltījis par kulinārās terminoloģijas jautājumiem, t. sk., par pārtikas produktu nosaukumiem un arī aizguvumiem latviešu valodā. Protams, ka latviešu ē (Šulte 2007). Ēdienu un dzērienu nosaukumu izpētei latviešu valodā ir pievērsušies arī citi humanitāro zinātņu nozaru pētnieki, piemēram, B.rigita Bušmane, L.inda Dumpe, J.anīna Kursīte, E.gita Proveja u. c. Raksta aktualitāti nosaka faktors, ka mūsdienās, ienākot jaunām reālijām un jauniem jēdzieniem, rodas nepieciešamība pēc šo reāliju un jēdzienu apzīmējumiem latviešu valodā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valodu kontaktu un starpkultūru ietekmē latviešu valodā ir sastopams ievērojams daudzums itāļu izcelsmes ēdienu un dzērienu nosaukumiu, tomēr latviešu valodniecībā ir maz pētījumu par šiem kulinārijas terminiem no šīs valodaslingvistiskā aspektā, tāpēc nereti to atveidē latviešu valodā netiek ievēroti vienoti principi.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;