Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
Materiāls tikacis atlasīts, datubāzes meklētājā ierakstot dažādas izskaņas, kas raksturīgas latviešu personvārdiem. Kartotēkā ir arīCiti personvārdi, kas atlasīti arī pēc nejaušības principa, piemēram, datu bāzē, pārbaudot kāda konkrēta vārda izplatību, tika atrasti arī citi personvārdi, kas tika iekļauti kartotēkā.
8. Tekstveide;
Salīdzinoši grūtāk savākt un apkopot bijais otros vai trešos personvārdus, jo Latvijā ir ļoti daudz divu vai vairāku personvārdu kombināciju, līdz ar to apjoms, no kura atlasīt kartotēkā iekļaujamās vienības, ļoti liels.
6.5. Izteicēja izveide;
Gadījumos, kad šāds vārds jau agrāk bijais reģistrēts un vārdnīcā ir skaidrots, tas ir minēts pie attiecīgā personvārda tekstā.
6.5. Izteicēja izveide;
Personvārdi, kas veidodarināti no sugas vārdiem Personvārdi, kas veidodarināti no sugasvārdiem, lielākoties ir latviskas cilmes.
7.3. Neiederīgs vārds;
Arī O.jārs Bušs (2003, 57), rakstīdams par latviskas cilmes personvārdantroponīmiem, min, ka patiesi latviski personvārdi ir tie, kam ir tieša atbilsme ar kādu latviešu valodas sugas vārdu (Bušs 2003, 57). Šajā rakstā analizēto personvārdu, kas veidoti no sugasvārdiem, lokā saskatāma diezganajiem sugasvārdu cilmes personvārdiem vērojama arī plaša semantiskā tematika.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Reti sastopamie priekšvārdi (kā pirmie vai vienīgie vārdi), kas veidodarināti kā vienas saknes vārdi (darināti no lietvārda, īpašības vārda vai darbības vārda): Astere < astere; lai gan iespējams, ka veidodarināts no pv.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Iespējams, ka veidodarināts no attiecīgā uzvārda (skat. 2.7.); Āris Sēlis < sēlis (sēļu cilts piederīgais), iespējams, darināts no tāda paša uzvārda (Siliņš 1990, 287); Āris Taifuns < taifūns; Edīte Astrīde Usvara < ? uzvara; Elīna Upe < upe.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Nav izslēgts, ka personvārds veidodarināts no uzvārda; Gustavs Lācis < lācis (Siliņš 1990, 205).
7.3. Neiederīgs vārds;
Nereti šīs apakšgrupas personvārdi tiek darināti ar piedēkļiem, piemēram., deminutīvās nozīmes piedēkļiem -īt-, -iņ- (Mierīte, Lapiņa, Ziediņa). Šajā darbā analizēto personvārdu, kas veidodarināti no sugasvārdiem, vidū saskatāma diezgan plaša semantiskā daudzveidība.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
To starpā ir vārdi, kas apzīmē augu valsts reālijas (Astere, Lavanda, Orhideja), gaismas un uguns reālijas (Dzirkste, Kvēle), dzīvnieku valsts reālijas (Lācis, Vālodze), dažādus emocionāli un vizuāli pozitīvus stāvokļus (Glauda, Skaistīte), debesu spīdekļus (Saulena, Zvaigzne) u. tml. Nereti personvārdā tiek uzsvērta tautība (Sēlis, Zemgals, Brits ?).
1. Tehniskais noformējums;
Latviešu antroponīmiskajā sistēmā ir izplatīta parādība, kad tās pašas vai līdzīgas saknes personvārdi atrodami gan sieviešu, gan vīriešu dzimtē, piemēram.: Gunta (6111), Guntis (6079); Daina (4974), Dainis (5960); Andris (21096), Andra (1206). Šie ir jau pierasti šāda tipa vārdu pāri.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Deminutīvi jeb pamazināmās formas ir pierastasi ikdienas saziņā, īpaši tāsie izplatītasi, uzrunājot mazus bērnus.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Izņēmumi vienīgi var būt tādi vārdi, kas lietojumā jau nostiprinājušies kā deminutīvi (Rudīte, Sarmīte, Skaidrīte). Ojārs. Bušs (Bušs 2003, 58) min, ka šāda parādība vairāk raksturīga sieviešu vārdiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Arī reto personvārdu apskatā šī parādība biežāk novērojama starp sieviešu personvārdiem. Nvārdu materiāls apstiprina šo novērojumu: no 34 šīs grupas personvārdiem, kas darināti ar deminutīviema piedēkļiem, 24 ir sieviešu vārdi un 10 – vīriešu vārdi.
8. Tekstveide;
Daudzos gadījumos bāzes personvārdi paliek neskaidri (sk. Aiguta, Ritmārs). Šādos gadījumos tikai vārda radītājs var sniegt precīzu informāciju par jaunradītā personvārda avotvārdiem.
1. Tehniskais noformējums;
Reti sastopamo priekšvārdu (kā vienīgo vai pirmo vārdu) piemēri: Aiguta – veidodarināts no vecāku personvārdiem Aija un Gotfrīds (radinieki un draugi saukuši par Guti); Helvaldis – ? veidodarināts, savienojot personvārdus Helviga, Helga u. c. sieviešu personvārdus ar Hel- un vīriešu personvārdu Valdis; Laineanna – veidodarināts no personvārdiem Laine un Anna; Lidvaldis – ? veidodarināts no personvārdiem Lidija un Valdis.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Siliņa vārdnīcā minēts šis personvārds un skaidrots kā verbu lidot un valdīt darinājums (Siliņš 1990, 214); Lijamāra – veidodarināts no personvārdiem Lija un Māra; Ritmārs – veidodarināts, savienojot divus personvārdus, piemēram., Rita un Māris, Ritvars un Māra u.  tml., tomēr iespējams, ka iespaidojis personvārds Ritvars; Rozevita – veidodarināts no personvārdiem Roze un Vita; Zemelita – ? veidodarināts no personvārdiem Zemvaldis un Elita vai Melita.; Zigvija – veidodarināts no personvārdiem ar saknēm Zig- un Vij-.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dainvita; Mirdza Mirlita – veidodarināts no personvārdiem ar sakni Mir- un sakni vai izskaņu -Lita; Nilsmihaels Mariansgabriels – veidodarināts no personvārdiem Marians un Gabriels; Patrīcija Džekvelīne – iespējams, veidodarināts, savienojot personvārdus Džeks un Akvelīne; Sanija Anraita – veidodarināts, savienojot personvārdus Andris un Raita vai citus personvārdus ar saknēm An- un Rait-.
7.3. Neiederīgs vārds;
Darinot jaunus personvārdus, bieži tiek savienotas avotvārdu saknes (Zigvija, Dainvita), tomēr konstatēti arī gadījumi, kad no vārda saglabāta tikai kāda skaņu kopa (Aiguta, Liguna).
7.2. Mazvārdība;
Piemēram, Latvijā reģistrēti 3912 Aināri, bet tikai viens Aimārs, 4375 Artjomi, bet viens Artjons, 9180 Ievas, bet viena Eiva u.  tml. Ne tik populāru, īpaši svešo vārdu pārveidošana arī ir diezgan izplatīta Latvijā. Šādas parādības cēlonis varētu būt vecāku personiski estētiski priekšstati par personvārdu, kā arī īpašas oriģinalitātes meklējumi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;