Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
PētījumAptaujā to parāda arī aplami gatavošanas paradumi vai apgalvojumi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Katrs trešais uzskata, ka, vārot makaronus, jāpievieno eļļa vai buljona kubiņš, pēc vārīšanas jānoskalo zem auksta ūdens strūklas vai arī – makaroni ir neveselīgs ēdiens, rada lieko svaru, un, jo makaroni ir dzeltenāki, jo vairāk to sastāvā ir olas. Katrs ceturtais pēc vārīšanas makaronus aplej ar eļļu, lai tie nesaliptu, kas ir kļūdais pieņēmums.''” (Sk. „GfK” aptauja.) 20 gadu laikā Latvijas tirgū ir ievests ievērojams daudzums dažādu iItāļulijas produktiu, izdotas itāļušīs valsts virtuves mākslai veltītas grāmatas.
4.1. Lietvārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Rīgā esošie itāļu restorāni interesentiem piedāvā iespēju apgūt kulinārijas prasmes itāļu ēdienu gatavošanas kursos;, pilnveidot zināšanas, kā pareizāk pagatavot itāļušos ēdienus mājas apstākļos vai nogaršot šos ēdienus un dzērienus, piedāvā tos nogaršot vietējos restorānos, picērijās, kafejnīcās.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Jautājums, vai, atverot ēdienkarti, ikvienam ir saprotami latviešu valodā lietotie itāļu ēdienu terminnosaukumi?
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi; 7.3. Neiederīgs vārds;
Itāļu valodā pasta (it. pasta) ir virsjēdziens pārtikas produktam, ko parasti gatavo no kviešu miltiem, bet makaroni (it. maccheroni)— – apakšjēdziens, t. i., viena (konkrēti caurulīšveida) pastas forma no vairāk nekā 300 cietās pastas formām.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Jaunākajai paaudzei, kas prot svešvalodas, bet neprot krievu valodu, ir raksturīga tendence pārņemt aizguvumus no sev zināmāscitām svešvalodasām.
4.1. Lietvārds; 4.3. Īpašības vārds; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Sīlis (Sīlis 2011, 130.)pētījumā „Ieskats ēdienu internacionālo nosaukumu tulkošanā latviešu valodā” min četrus ēdienu un dzērienu internacionālo nosaukumu tulkojumu paņēmienus: -. Tie ir: 1) leksikosemantiski un funkcionāli ekvivalents tulkojums, -; 2) oriģinālnosaukuma praktiskā transkripcija (kādas valodas vārdu -– īpašvārdu, sugas vārdu -– izrunas ortogrāfiska atveide citā valodā viensā grafētiskajās sistēmas ietvaros: Šellijs, Soltleiksitija, (sīkāk sk. VPSV 2007, 307) -ā; 3) oriģinālnosaukuma grafiskās formas burtiskā pārnese tulkojumvalodas grafiskajā vidē. -; 4) oriģinālnosaukuma transliterācija -– vienas valodas, vienas grafētiskās sistēmas burtu un burtkopu rakstījuma atveidošana ar atbilstošiem citas sistēmas burtiem un burtkopām: Ņeva, Ščukins, (sīkāk sk. VPSV 2007, 409). Jāatzīmē, ka raksta autore vārdu ‘’ēdieni‘’ saprot paplašinātā nozīmē, attiecinot arī uz garšvielām un/vai piedevām, kas ir to sastāvā. Ekscerpētajā piemēru klāstā svešvārdu j (Sīlis 2011, 130). Kā konstatēts pētāmajā materiālā, itāļu ēdzienu izteikšanā izmantoti pirmie trīs paņēmieni, jo ceturtais neattiecas uz itāļun dzērienu reāliju atveidiē latviešu valodā. Citzemju ēdienu nosaukumu tulkošana latviešu valodā ir saražģīts uzdevums izmantoti pirmie trīs paņēmieni.
8. Tekstveide;
ViņaBārmenim ir jāpārzina ap 30 dažādi kafijas pagatavošanas un pasniegšanas veidi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Rīgā, ja mājas lapas www.innocent.lv informācija atbilst šī brīža realitātei, darbojas viena no Università del caffè (Kafijas universitāte) 23 filiālēm, kurā profesionālu un praktizējošu speciālistu vadībā var iegūt starptautiski atzītu Bbarista (latviski varētu tulkot – kafijas meistara) sertifikātu.
2.3. Sākumburti; 3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība;
Nr. 6.
1. Tehniskais noformējums;
Rādās, ka tas nav tikai subjektīvs iespaids, zinātnes attīstības tempi pieaug, šķiet, ģeometriskā progresijā (sal.: “„Šodien cilvēces kopējā zināšanu kapacitāte divkāršojas ik desmit gadus.” (Švarcs 2015)), un tiem līdzi arī pārmaiņu tempi daudzās citās dzīves jomās.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Viens no tiem, pavisam necils un neideoloģisks vārdiņš, kas nav vēl atrodams 1973. gadā izdotajā „Latviešu valodas biežuma vārdnīcas” apvienotajā sējumā (LVBV; turpmāk – Biežuma vārdnīca) un gandrīz (šis „gandrīz” nozīmē vienu vienīgo fiksējumu) nav vairs pārstāvēts „Līdzsvarotajā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusā” (LK; turpmāk – Līdzsvarotais korpuss), kaut gan kādubrīd ir bijis visnotaļ ikdienišķs un regulāri lietots.
1. Tehniskais noformējums;
Līdzās diviem tikko minētajiem galvenajiem avotiem, no kuriem varam spriest par latviešu valodas vārdu lietošanu – 70. gadu biežuma vārdnīcai un mūsdienu korpusam, ir izmantojams vēl kāds interesants informācijas avots, proti, interneta portāls Pwww.periodika.lv. Šajā portālā var atrast datus par viena vai otra vārda lietojumu skaitu Latvijas periodiskajos izdevumos dažādos gados, kā arī šo lietojumu ilustratīvos piemērus.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Jāsaka, ka arī tas nav sevišķīpaši daudz (it sevišķi, ja salīdzinām ar otru simbolvārdu, par kuru runāšu mazliet vēlāk), un subjektīvā atmiņa liecina, ka runātajā valodā šī vārda lietojums bijis krietni intensīvāks.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pārdomas par vārda peidžeris savdabīgo likteni bija arī viens no impulsiem, kas mudināja mazliet uzmanīgāk palūkoties uz vārdiem, kuri aiziet, kautlai gan parasti vairāk uzmanības centrā ir tie, kuri atnāk, tiem veltīta arī vārdnīca – Intas Rozenvaldes „Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca” (2004).
1. Tehniskais noformējums; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Pazīme, pēc kuras šos vārdus identificēt, ir lietošanas biežums: par „aizgājējiem” saucami vārdi, kas savulaik lietoti samērā intensīvi, bet mūsdienās to lietošanas biežums krasi samazinājies, mūsdienu tekstos tie sastopami sporādiski, Līdzsvarotajā korpusā palaikam nav arī neviena fiksējuma.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Bez šaubām, visvieglāk pamanāmās leksiskās pārmaiņas ir politiski ideoloģisko pārmaiņu izraisītas, saistītas ar t. s. leksisko sovetismu (sal., piem.ēram, Oструвка 2010) un padomju okupācijas laika reāliju un to apzīmējumu aiziešanu vēsturē.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Tiktāl viss bija puslīdz paredzami: protams, ka vārdi, kas nosauc toreizējās valsts iekārtas tipiskākos elementus un to atribūtus, bija tolaik ļoti bieži lietoti un mūsdienās savukārt zaudējuši aktualitāti. Šādu vārdu sakarāRunājot par šādiem vārdiem, vēl varētu vienīgi pieminēt, ka vārds komjaunietis ar 179 lietojumiem vēl iekļāvies biežāk lietoto vārdu astotajā simtā, bet vārds komunists ar 131 lietojumu gan palicis nedaudz aiz pirmā tūkstoša robežām (cita starpā, acīmredzot tāpēc, ka vienā rindā ar pionieris un komjaunietis savulaik bieži tika lietota vārdkopa partijas biedrs, nevis leksēma komunists).
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kontrasts ir pamatīgs (pārrēķinot procentuāli, apmēram 160 pret vienu1), tomēr vēl spilgtāka aina paveras periodikas portālā.
1. Tehniskais noformējums;
Daudzu okupācijas laika gadu garumā šis vārds latviski publicētos periodiskos izdevumos lietots četrdesmit un pat piecdesmit tūkstošus reižu katru gadu; pavisam nedaudz lietojuma biežums samazinās astoņdesmitajos gados, kad vārdlietojumu skaits katru gadu ir starp trīsdesmit un četrdesmit tūkstošiem.
7.1. Liekvārdība;