Valodas lietotāju, t. sk., valodnieku un tulkotāju, vidū nav vienprātības par attiecīgaā termina lietojumu latviešu valodā. Tā rezultātā,dēļ ne tikai rakstiskajā, bet arī mutiskajā saziņā latviešu valodā novēroti kļūdaini vai neprecīzi itāļu ēdienu un dzērienu nosaukumi.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Raksta autore ir izvirzījusi divus mērķus: pirmkārt, sniegt raksta lasītājam īsu ieskatu itāļu kultūridentitātes jeb ''ēšanas kultūras'' fenomenā, kas balstītaā uz ilggadīgēju dzīves pieredzi, kas gūta, uzturoties Itālijā, un, otrkārt, konstatēt itāļu ēdienu un dzērienu nosaukumu atveides tendences (t. i., kādi apzīmējumi un kā tiek lietoti/tulkoti) mūsdienu latviešu valodā. Pētījumā izmantoti divosi tekstu tiposi: - sešu kazuāli izvēlētu Latvijas restorānu un picēriju ēdienkartēes; - plašsaziņuas līdzekļos -i: kulinārijas portālos (www.receptes.lv, www.bonappetit.lvi, kurus sastādaveido vox populi, t. i., ikviens reģistrējoties var iesūtīt/papildināt recepti);es (www.receptes.lv, www.bonappetit.lv), un Latvijas pavārmākslas speciālistu veidotieā žurnāla www.c„Četrass Sezonas.lv” mājas lapa, kā arī www.chef.lv p (www.cetrassezonas.lv), kā arī ,,Pavāru kluba” mājas lapa. Korektuma (www.chef.lv). Ētisku apsvērumu dēļ netiks norādīts, kuru restorānu un picēriju ēdienkartes ir tikušas apskatītas.
8. Tekstveide;
|
Jāpiebilst, ka nepareizsveiksmīgs ēdiena vai dzēriena nosaukuma tulkojums mērķvalodā neliecina par zemu ēdiena vai dzēriena zemu kvalitāti.
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Apkopotais piemēru klāsts ilustrēs ekscerpētajā valodas materiālā konstatētās nepilnības un i. Iespēju robežās tikrakstā ir mēģināts ieteikti veiksmīgākius tulkojuma risinājumius. Ēšana kā kultūridentitātes fenomens Itālijaā...j Ja jums vaicātu par ēdieniem un dzērieniem, kas asociējas ar šo zemi, tad, domāju, ikviens minēs tradicionālos stereotipus: pica, pasta un vīns.
2.3. Sākumburti;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Iespējams, tieši Itālijā, izteikt vairāk nekā citās Eiropas valstīs, viens no kultūridentitātes elementiem ir ēšanas kults, proti, tradīcija sapulcēties visai ģimenei kopā, lai nesteidzīgi dalītos satikšanās priekā un ēdiena baudīšanā.
5.2. Lieka pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Jāatzīmē, ka 2005. gadā slavenā šefpavāra Mārtiņa Rītiņa Latvijā ieviestās ,,Slow fFood” kustības aizsākums radies tieši Itālijā.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
7.2. Mazvārdība;
|
Jāpiekrīt tam, ko 2012. gadā ‘’„Virtuves vārdenes‘’” atvēršanas svētkos sacījusi tās autore valodniece Janīna Kursīte: "„Ir svarīgi apzināties, ka ēšana ir arī atmiņu kultūra, daļa no mūsu kultūridentitātes.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Tas, kas notiek mūsu virtuvē un tas, ko mēs ēdam, bieži vien ir noturīgāks un īstāks par to, ko mēs runājam. Ēdiens ir gan nepieciešamība dzīvības uzturēšanai, gan bauda, gan svētku sajūta, gan arī sociālais statuss.''” (Kursīte 2012) Itāļu virtuve no citām atšķiras ar lieliskām garšas īpašībām un tās veselīgumu.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Vidusjūras klimata ietekmē, tiek iegūti ļoti labas kvalitātes produkti, un, tā kā to apstrāde nav sarežģīta, ēdieni saglabā svaigumu un dabisko garšu.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
No Itālijas visā pasaulē gadsimtu laikā visā pasaulē izplatījušies ļoti daudzu ēdienu pagatavošanas varianti, kas atspoguļo dažādo šīs valsts reģionu vēsturi un tiem raksturīgus produktus.
6.4. Vārdu secība;
|
Kulinārijā sākās izteikta orientācija uz franču virtuvi. Franču virtuvi, bet to savukārt jau agrāk bija ietekmējusi Itālija [...] k. Kultūras ietekmju virzība aptvēra arī Baltiju -– tās augstāko sabiedrības kārtu galdā 18. gs. jau bija tai laikā Eiropā populārie dažādas izcelsmes -– vācu, franču, itāļu, angļu, holandiešu u. c. tautu – ēdieni.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Latvijā izmantoja vācu valodā izdotās pavārgrāmatas, bet, tā kā par pavāriem muižās strādāja lielākoties latviešu zemnieki, bija nepieciešamas pavārgrāmatas arī latviešu valodā. (Dumpe 1999, 49). Piemēram, 1796. gadā latviešu valodā tulkotajā pavārgrāmatā iekļauts vārds Ttorte (< it. torta < lat. tortus), savukārt J.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Kursīte ''Virtuves vārdenē'' iesaka frikadeļu zupu saukt par Llodīšu viru, jo vārds “frikadeles” ir aizguvums no vācu ‘frikadelle’, kur tas ienācis no franču vai tieši no itāļu ‘frittadella’ – tulkojumā ‘cepts uz pannas’.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Pirmās Latvijas brīvvalsts gados frikadeļu vietā lietoja nosaukumu “lodītes” – frikadeļu vietā.. (Sk. Rokasgrāmata „Latviešu virtuve”.) Kur slēpjas itāļu meistarība ēdienu gatavošanā?
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
|
ItāļViņu izpratnē pagatavošanas prasmetā rodama reģionālās virtuves vienkāršībā, kas ietver augstvērtīgu izejvielu klāstu, prasmi pareizos daudzumos un kombinācijās ēdienam pievienot garšvielas un citas sastāvdaļas, kā arī to sagatavot un pasniegt, iesakot kopā ar piemērotāko dzērienu.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Nekas šajā itāļiem raksturīgajā procesā, sākot no izejvielu atlases līdz ēdiena servēšanai, itāļiem nav nejaušs, un tas nav tikai ēdiena uzņemšanas brīdis, bet drīzāk baudas mirklis.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
|
Varbūt tāpēc vēl arvien tālu aiz Itālijas robežām ne tikai izsmalcinātu, bet arī demokrātisku restorānu un kafejnīcu ēdienu un dzērienu kartēs ir atrodami apzīmējumi, kas, ja ne pēc saturāa, tad pēc nosaukumāa tiek saistīti ar itāļiem un/vai Itāliju.
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
|
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Rīgā pirmais itāļu restorāns Rīgā tika atvērts pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās, tam strauji sekoja vairāku citu itāļu (vai par tādiem dēvētu) restorānu un picēriju atklāšana.
6.4. Vārdu secība;
|
Tas liecina par vēlmi atdarināt itāļušīs tautas virtuvi, ieviest un pat pārveidot tās ēdienus, izmantojot Latvijā pieejamos produktus tādās kombinācijās, kādas itālim pat neienāktu prātā! Teiksim. Piemēram, pasniegt makaronu piena zupu vai ((pār)vārītu, nevis al dente) pastu ar kečupu un majonēzi. Šī raksta nolūks nav kritizēt itāļu vai latviešatšķirīgu pieeju ēdiena sagatavošanā, bet pievērst lasītāja uzmanību ne tikai valodas, bet arī ēšanas starpkultūru niansēm. 2012. gadā pētījumu kompānijas „GfK” veiktā aptauja rāda, ka gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji ikdienā ēd makaronus. Kā uzsver „GfK” pārstāve Ilze Kronberga, '' apgalvo: „Iegūtie aptaujas rezultāti liecina – jo vairāk cilvēku ģimenē, jo biežāk saimes galdā ceļ dažādus makaronu jeb pastas ēdienus.
3. Vārddarināšana;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Publiskajā telpā vēl ir grūti runāt par makaronu ēšanas kultūru Latvijā, un pašreizējos patēriņa ieradumus stipri ietekmē “„pagātnes mantojums”.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|