Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
Dzīvnieku vārdi kā personvārdu etimoni Āzijā ir saglabājušies no totēmiskiema priekšstatiemus: vilks – uzbeku Buri, tadžiku Gurgu (piešķir bērnam vilka izturību, spēku); suns – arābu Kalabs, lauva – ir sastopams kā personvārds gandrīz visās valodās – grieķu Leo, arābu Asadsarābu Asads (sal. grieķu Leo, krievu Ļev).
6.1. Saistāmība; 6.2. Savrupinājumi; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Vēl kuriozāki gadījumi: uzbeku Kizlarbasa ‘pietiek meiteņu’, kumiku Kiztuvma ‘nedzimsti meitene’, kumiku Kiztamama ‘meitenes beigušās’, tadžiku Basaka, Basmo ‘pietiek, diezgan’(Gafurovs 1977).
1. Tehniskais noformējums;
Puķu nosaukumi antroponīmikā izplatīti visās valodās, tomēr Āzijas valstīs tās īpaši iecienītas, piemēram., Nargisa ‘narcise’ tiek lietots kā meitenes vārds bez papildu konotācijas; Sarvs, Sarvigula, Sarvināza ‘ciprese’ – irāņu daiļuma, slaiduma iemiesojums – vārds lietojams gan zēniem, gan meitenēm.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Bieži Āzijas personvārdos tiek minēta bērna dzimšanas diena vai dzimšanas laiks: laimīga diena esot piektdiena: – arābu Džuma ‘piektdiena’, tadžiku Odina ‘piektdiena’.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Ir veiktas tikai nelielas aptaujas skolāu projektos.
7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Visos pētījumos parkā personvārda motivācijua tiek minēta arī vārda oriģinalitāte, resp. retums, vienreizīgums.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Ričards Alfords (Alford 1988, 29Richard Alford) uzsver, ka vārda došana bērnam ir process, kad bērns tiek iekļauts sabiedrībā (Alford 1988, 29).
1. Tehniskais noformējums;
Visbiežāk šādas tiesības ir vienam vai abiem vecākiem, tomēr dažādās kultūrās pastāv arī citi varianti. Zviedru pētniece Emiīlija Aldrina (Aldrin 2011, 254, 261) savā pētījumā ir uzsvērusiEmilia Aldrin) uzsver, ka bērna vārda devēji ar vārda došanu pauž savas vēlmes saistībā ar bērnu – ko viņi vēlas bērnam sniegt un no kā izvairīties, tādēļ bērnam tiek izvēlēti tādi vārdi, kas atbilst tam, kādus bērnus vārda devēji vēlas redzēt (Aldrin 2011, 254, 261).
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Turklāt vārdam ir jāatbilst bērna dzimumam un vēlams, lai tas nesakrīt ar uzvārdiem. (Balodis 2008, 23). Tajās sabiedrībās, kur bērna vārda izvēle tiek uzskatīta par brīvu, vārda devēju izvēli nosaka: 1. Estētiskā izvēle (labi skan; vārda nozīme ir vērtība); 2. V (Andersen 1977, 63–64, pēc Alford 1988, 130): 1) estētiskā gaume; 2) vēlme izrādīt cieņu vārdamāsai/vārdabrālim vai vārda izcelsmei; 3. V; 3) vēlme uzsvērt ģimenes turpināšanu; 4. V) vēlme veicināizcelt vārdabrālim/vārdamāsai raksturīgās īpašības; 5. V) vēlme veicināt identifikāciju ar ģimeni vai piederību ģimenei; 6. V) vēlme uzsvērt piederību kādai apakšgrupai (reliģiskai, nacionālai, vai valodas grupai).
8. Tekstveide;
Minētie faktori tiek kombinēti, veidojot trīs vispārējaus vārda izvēles kategorijaprincipus: 1. V) vārds izvēlēts saskaņā ar vecāku estētiskajiem uzskatiem; 2. I) izvēlēts kāds radinieku vārds; 3. I) izvēlēts kāds ne-radinieku vārds. (Andersen 1977, 63-64, pēc Alford, 1988, 130) Tas nozīmē, ka zināmā mērā arī vārds (ne tikai uzvārds) atspoguļo radniecības sistēmu.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Visbiežāk bērniem dod vecvecāku vārdus, tādā veidā gan tiem izrādot cieņu, gan nodrošinot ģimenes turpināšanu, gan, iespējams, paužot vēlmi, lai bērns pārmantotu uzvedīburakstura īpašības, kādas bijušasi radiniekam ar šo vārdu.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tātad vārda izvēli nosaka ļoti sarežģīts dažādu faktoru komplekss – gan dzīves apstākļi, gan vecāku sociālais stāvoklis, gan vecāku izglītība un vecums, gan etnicitāte, gan radniecība, ģimenes valoda, reliģija, gan arī vecāku savstarpējās attiecības ģimenē u.  c. (skat. arī Aldrin 2011:, 257).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” striktkaidri nosaka, kā lietojami personvārdi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu. (dokumentos vienmēr norādāms kā pirmais).
5.2. Lieka pieturzīme;
Ja vecāki nevar vienoties par bērna vārdu, to ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. (TM). Pēdējo gadu laikā Latvijā divi personvārdi kļūst arvien izplatītāki.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Ir arī gadījumi, kad vecāki vēlētos bērnam dot vairāk kanekā divus vārdus.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tā 2011. gadā kādam jaundzimušajam reģistrēti divi personvārdi Nilsmihaels Mariansgabriels (Tvnet 2012), kur katrs no personvārdiem veidodarināts vēl no diviem vārdiem.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
KautLai gan šie Latvijas Republikas likumi un noteikumi nodrošina latviešu valodas korektu lietošanu, ne visi vecāki ir ar mieru tos ievērot.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tiek analizēti gan retie priekšvārdi, kas reģistrēti kā pirmie vārdi, gan dubultvārdu otrie (dažreizizņēmuma gadījumos – trešie) komponenti.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kopumā reto personvārdu kartotēku veido 500 priekšvārdu:; 300 no tiem ir personu vienīgie vai pirmie vārdi un 200 ir– otrie vai trešie vārdi. Šīs abas grupas rakstā tiek analizētas atsevišķi.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;