Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8206 vienumi
ItāļViņu izpratnē pagatavošanas prasmetā rodama reģionālās virtuves vienkāršībā, kas ietver augstvērtīgu izejvielu klāstu, prasmi pareizos daudzumos un kombinācijās ēdienam pievienot garšvielas un citas sastāvdaļas, kā arī to sagatavot un pasniegt, iesakot kopā ar piemērotāko dzērienu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Nekas šajā itāļiem raksturīgajā procesā, sākot no izejvielu atlases līdz ēdiena servēšanai, itāļiem nav nejaušs, un tas nav tikai ēdiena uzņemšanas brīdis, bet drīzāk baudas mirklis.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Varbūt tāpēc vēl arvien tālu aiz Itālijas robežām ne tikai izsmalcinātu, bet arī demokrātisku restorānu un kafejnīcu ēdienu un dzērienu kartēs ir atrodami apzīmējumi, kas, ja ne pēc saturāa, tad pēc nosaukumāa tiek saistīti ar itāļiem un/vai Itāliju.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Rīgā pirmais itāļu restorāns Rīgā tika atvērts pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās, tam strauji sekoja vairāku citu itāļu (vai par tādiem dēvētu) restorānu un picēriju atklāšana.
6.4. Vārdu secība;
Tas liecina par vēlmi atdarināt itāļušīs tautas virtuvi, ieviest un pat pārveidot tās ēdienus, izmantojot Latvijā pieejamos produktus tādās kombinācijās, kādas itālim pat neienāktu prātā! Teiksim. Piemēram, pasniegt makaronu piena zupu vai ((pār)vārītu, nevis al dente) pastu ar kečupu un majonēzi. Šī raksta nolūks nav kritizēt itāļu vai latviešatšķirīgu pieeju ēdiena sagatavošanā, bet pievērst lasītāja uzmanību ne tikai valodas, bet arī ēšanas starpkultūru niansēm. 2012. gadā pētījumu kompānijas „GfK” veiktā aptauja rāda, ka gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji ikdienā ēd makaronus. Kā uzsver „GfK” pārstāve Ilze Kronberga, '' apgalvo: „Iegūtie aptaujas rezultāti liecina – jo vairāk cilvēku ģimenē, jo biežāk saimes galdā ceļ dažādus makaronu jeb pastas ēdienus.
3. Vārddarināšana; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Publiskajā telpā vēl ir grūti runāt par makaronu ēšanas kultūru Latvijā, un pašreizējos patēriņa ieradumus stipri ietekmē “„pagātnes mantojums”.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
PētījumAptaujā to parāda arī aplami gatavošanas paradumi vai apgalvojumi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Katrs trešais uzskata, ka, vārot makaronus, jāpievieno eļļa vai buljona kubiņš, pēc vārīšanas jānoskalo zem auksta ūdens strūklas vai arī – makaroni ir neveselīgs ēdiens, rada lieko svaru, un, jo makaroni ir dzeltenāki, jo vairāk to sastāvā ir olas. Katrs ceturtais pēc vārīšanas makaronus aplej ar eļļu, lai tie nesaliptu, kas ir kļūdais pieņēmums.''” (Sk. „GfK” aptauja.) 20 gadu laikā Latvijas tirgū ir ievests ievērojams daudzums dažādu iItāļulijas produktiu, izdotas itāļušīs valsts virtuves mākslai veltītas grāmatas.
4.1. Lietvārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Rīgā esošie itāļu restorāni interesentiem piedāvā iespēju apgūt kulinārijas prasmes itāļu ēdienu gatavošanas kursos;, pilnveidot zināšanas, kā pareizāk pagatavot itāļušos ēdienus mājas apstākļos vai nogaršot šos ēdienus un dzērienus, piedāvā tos nogaršot vietējos restorānos, picērijās, kafejnīcās.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Jautājums, vai, atverot ēdienkarti, ikvienam ir saprotami latviešu valodā lietotie itāļu ēdienu terminnosaukumi?
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi; 7.3. Neiederīgs vārds;
Itāļu valodā pasta (it. pasta) ir virsjēdziens pārtikas produktam, ko parasti gatavo no kviešu miltiem, bet makaroni (it. maccheroni)— – apakšjēdziens, t. i., viena (konkrēti caurulīšveida) pastas forma no vairāk nekā 300 cietās pastas formām.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Jaunākajai paaudzei, kas prot svešvalodas, bet neprot krievu valodu, ir raksturīga tendence pārņemt aizguvumus no sev zināmāscitām svešvalodasām.
4.1. Lietvārds; 4.3. Īpašības vārds; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Sīlis (Sīlis 2011, 130.)pētījumā „Ieskats ēdienu internacionālo nosaukumu tulkošanā latviešu valodā” min četrus ēdienu un dzērienu internacionālo nosaukumu tulkojumu paņēmienus: -. Tie ir: 1) leksikosemantiski un funkcionāli ekvivalents tulkojums, -; 2) oriģinālnosaukuma praktiskā transkripcija (kādas valodas vārdu -– īpašvārdu, sugas vārdu -– izrunas ortogrāfiska atveide citā valodā viensā grafētiskajās sistēmas ietvaros: Šellijs, Soltleiksitija, (sīkāk sk. VPSV 2007, 307) -ā; 3) oriģinālnosaukuma grafiskās formas burtiskā pārnese tulkojumvalodas grafiskajā vidē. -; 4) oriģinālnosaukuma transliterācija -– vienas valodas, vienas grafētiskās sistēmas burtu un burtkopu rakstījuma atveidošana ar atbilstošiem citas sistēmas burtiem un burtkopām: Ņeva, Ščukins, (sīkāk sk. VPSV 2007, 409). Jāatzīmē, ka raksta autore vārdu ‘’ēdieni‘’ saprot paplašinātā nozīmē, attiecinot arī uz garšvielām un/vai piedevām, kas ir to sastāvā. Ekscerpētajā piemēru klāstā svešvārdu j (Sīlis 2011, 130). Kā konstatēts pētāmajā materiālā, itāļu ēdzienu izteikšanā izmantoti pirmie trīs paņēmieni, jo ceturtais neattiecas uz itāļun dzērienu reāliju atveidiē latviešu valodā. Citzemju ēdienu nosaukumu tulkošana latviešu valodā ir saražģīts uzdevums izmantoti pirmie trīs paņēmieni.
8. Tekstveide;
ViņaBārmenim ir jāpārzina ap 30 dažādi kafijas pagatavošanas un pasniegšanas veidi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Rīgā, ja mājas lapas www.innocent.lv informācija atbilst šī brīža realitātei, darbojas viena no Università del caffè (Kafijas universitāte) 23 filiālēm, kurā profesionālu un praktizējošu speciālistu vadībā var iegūt starptautiski atzītu Bbarista (latviski varētu tulkot – kafijas meistara) sertifikātu.
2.3. Sākumburti; 3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība;
Nr. 6.
1. Tehniskais noformējums;
Rādās, ka tas nav tikai subjektīvs iespaids, zinātnes attīstības tempi pieaug, šķiet, ģeometriskā progresijā (sal.: “„Šodien cilvēces kopējā zināšanu kapacitāte divkāršojas ik desmit gadus.” (Švarcs 2015)), un tiem līdzi arī pārmaiņu tempi daudzās citās dzīves jomās.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Viens no tiem, pavisam necils un neideoloģisks vārdiņš, kas nav vēl atrodams 1973. gadā izdotajā „Latviešu valodas biežuma vārdnīcas” apvienotajā sējumā (LVBV; turpmāk – Biežuma vārdnīca) un gandrīz (šis „gandrīz” nozīmē vienu vienīgo fiksējumu) nav vairs pārstāvēts „Līdzsvarotajā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusā” (LK; turpmāk – Līdzsvarotais korpuss), kaut gan kādubrīd ir bijis visnotaļ ikdienišķs un regulāri lietots.
1. Tehniskais noformējums;
Līdzās diviem tikko minētajiem galvenajiem avotiem, no kuriem varam spriest par latviešu valodas vārdu lietošanu – 70. gadu biežuma vārdnīcai un mūsdienu korpusam, ir izmantojams vēl kāds interesants informācijas avots, proti, interneta portāls Pwww.periodika.lv. Šajā portālā var atrast datus par viena vai otra vārda lietojumu skaitu Latvijas periodiskajos izdevumos dažādos gados, kā arī šo lietojumu ilustratīvos piemērus.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Jāsaka, ka arī tas nav sevišķīpaši daudz (it sevišķi, ja salīdzinām ar otru simbolvārdu, par kuru runāšu mazliet vēlāk), un subjektīvā atmiņa liecina, ka runātajā valodā šī vārda lietojums bijis krietni intensīvāks.
7.3. Neiederīgs vārds;