Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8206 vienumi
Izņēmumi vienīgi var būt tādi vārdi, kas lietojumā jau nostiprinājušies kā deminutīvi (Rudīte, Sarmīte, Skaidrīte). Ojārs. Bušs (Bušs 2003, 58) min, ka šāda parādība vairāk raksturīga sieviešu vārdiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Arī reto personvārdu apskatā šī parādība biežāk novērojama starp sieviešu personvārdiem. Nvārdu materiāls apstiprina šo novērojumu: no 34 šīs grupas personvārdiem, kas darināti ar deminutīviema piedēkļiem, 24 ir sieviešu vārdi un 10 – vīriešu vārdi.
8. Tekstveide;
Daudzos gadījumos bāzes personvārdi paliek neskaidri (sk. Aiguta, Ritmārs). Šādos gadījumos tikai vārda radītājs var sniegt precīzu informāciju par jaunradītā personvārda avotvārdiem.
1. Tehniskais noformējums;
Reti sastopamo priekšvārdu (kā vienīgo vai pirmo vārdu) piemēri: Aiguta – veidodarināts no vecāku personvārdiem Aija un Gotfrīds (radinieki un draugi saukuši par Guti); Helvaldis – ? veidodarināts, savienojot personvārdus Helviga, Helga u. c. sieviešu personvārdus ar Hel- un vīriešu personvārdu Valdis; Laineanna – veidodarināts no personvārdiem Laine un Anna; Lidvaldis – ? veidodarināts no personvārdiem Lidija un Valdis.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Siliņa vārdnīcā minēts šis personvārds un skaidrots kā verbu lidot un valdīt darinājums (Siliņš 1990, 214); Lijamāra – veidodarināts no personvārdiem Lija un Māra; Ritmārs – veidodarināts, savienojot divus personvārdus, piemēram., Rita un Māris, Ritvars un Māra u.  tml., tomēr iespējams, ka iespaidojis personvārds Ritvars; Rozevita – veidodarināts no personvārdiem Roze un Vita; Zemelita – ? veidodarināts no personvārdiem Zemvaldis un Elita vai Melita.; Zigvija – veidodarināts no personvārdiem ar saknēm Zig- un Vij-.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dainvita; Mirdza Mirlita – veidodarināts no personvārdiem ar sakni Mir- un sakni vai izskaņu -Lita; Nilsmihaels Mariansgabriels – veidodarināts no personvārdiem Marians un Gabriels; Patrīcija Džekvelīne – iespējams, veidodarināts, savienojot personvārdus Džeks un Akvelīne; Sanija Anraita – veidodarināts, savienojot personvārdus Andris un Raita vai citus personvārdus ar saknēm An- un Rait-.
7.3. Neiederīgs vārds;
Darinot jaunus personvārdus, bieži tiek savienotas avotvārdu saknes (Zigvija, Dainvita), tomēr konstatēti arī gadījumi, kad no vārda saglabāta tikai kāda skaņu kopa (Aiguta, Liguna).
7.2. Mazvārdība;
Piemēram, Latvijā reģistrēti 3912 Aināri, bet tikai viens Aimārs, 4375 Artjomi, bet viens Artjons, 9180 Ievas, bet viena Eiva u.  tml. Ne tik populāru, īpaši svešo vārdu pārveidošana arī ir diezgan izplatīta Latvijā. Šādas parādības cēlonis varētu būt vecāku personiski estētiski priekšstati par personvārdu, kā arī īpašas oriģinalitātes meklējumi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Nereti šie vārdi ir radušies citu, eksotisku valodu ietekmē.
7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Dažos gadījumos (skat. Eļļe, Ģerģis) pat varētu domāt par kļūdainu pierakstu, lai gan Pilsonības un migrācijas datu bāzē šādas kļūdas ir mazticamas.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Siliņa vārdnīcā atrodams līdzīgais Dženārs, kas veidodarināts no personvārda Januārijs (Siliņš 1990, 104); Edugars – pārveidots personvārds Edgars; Edvalda – iespējams, pārveidojums no personvārda Ēvalda < senaugšvācu valodā ēva ‘likums’ un waltan ‘valdīt’ (Siliņš 1990, 122); Eiva Krista – ? pārveidots no personvārda Ieva (Siliņš 1990, 110); Eivalds – pārveidots personvārds Ēvalds (sk. Siliņš 1990, 122); Elojs – ? pārveidots personvārds Alojs, kas savukārt radies no personvārda Aloizs.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Erīna skat. Siliņš 1990, 119); Gita Zlote – pārveidots personvārds Zlata < bulgāru un serbu-horvātu valodās злато ‘zelts’ (Siliņš 1990, 339), sal. arī poļu valodā złoto ‘zelts’.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Jau esošo latviešu personvārdu pārveidojumi ir dažādi.
7.2. Mazvārdība;
Vairākos gadījumos šķietliekas, ka personvārds varētu būt kļūdaini pierakstīts kļūdaini. 3.5. Personvārdi, kas aizgūti no mitoloģijas un folkloras Dažreiz personvārdi jaundzimušajiem tiek aizgūti no antīkās vai latviešu mitoloģijas. Šīs grupas vārdi īpaši uzsver vārdu devēju intereses: senās reliģijas, pasaules uzskatu u.  tml. Turklāt vārdi, kas aizgūti no latviešu folkloras un mitoloģijas, liecina arī par vecāku nacionālajiem uzskatiem, vēlmi izteikt latvietību. Šī pētījuma ietvaros šādi reti personvārdi kā pirmie vārdi nav konstatēti (piemēram, Jumis kā pirmais vārds ir konstatēts piecām personām Latvijā)Piemēram, Jumis kā pirmais vārds ir piecām personām Latvijā. Starp retajiem pirmajiem personvārdiem, kas reģistrēti tikai vienu vai divas reizes, šāda tipa vārdi nav konstatēti.
8. Tekstveide;
Reti sastopamie priekšvārdi (kā pirmie vārdi): Amors – (reģistrēts arī vienai personai kā otrais vārds) mīlestības dievs romiešu mitoloģijā < lat. amor ’mīlestība, kaislība’ (Siliņš 1990, 54); Atēna Evelīna – (pv. Atēna reģistrēts 2 personām) sengrieķu mitoloģijā Atēna ir gudrības un taisnīga kara dieviete, kā arī amatniecības un audēju aizbildne; Hektors – (reģistrēts 2 personām) grieķu mitoloģijā Trojas princis un varonis; Ismena – grieķu mitoloģijā Ismēnē – Eidipa meita (Siliņš 1990, 170); Saturns – seno romiešu mitoloģijā dēstījumu un sējumu dievs. Saturns ir; arī planētas nosaukums (Siliņš 1990, 285).
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Mārtiņš Ingve – vīriešu personvārds); Druvis Kurbads – Kurbads – tēls latviešu mitoloģijā, latviešu tautas pasaku un teiku varonis; Ēriks Labrencis – latviešu folklorā Labrencis pazīstams kā uguns patrons un aizstāvis pret uguns vainām un ugunsgrēku (Siliņš 1990, 205); Mārtiņš Ingve – varbūt veidodarināts no senziemeļu dieva Ingwio vārda. Šajā gadījumā lietots kā vīriešu personvārds (sal.
7.3. Neiederīgs vārds;
Otra iespējamā vārda izcelsme ir< latviešu valodas vārdi. sniegs un balts (Siliņš 1990, 294).
1. Tehniskais noformējums;
Iespējams, tās varētu būt šīs datu bāzes neprecizitātes, tomēr ir apšaubāmi, ka oficiālā valsts iedzīvotāju reģistrā varētu pieļaut tik daudz kļūdu.
3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība;
Personvārdi, kas aizgūti no citām valodām Kā atzīst antroponīmu pētnieki (Siliņš 1990, Bušs, 2003 u. c.), citvalodu cilmes personvārdi veido vairāk nekā pusi no latviešu priekšvārdiem.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Reti sastopamie priekšvārdi (kā pirmie vārdi): Abasins – arābu personvārds; Aertons – angļu personvārds; Agerons – franču personvārds; Aišana – arābu personvārda Aiša ar nozīmi ’‘dzīvs’ variants (BN); Alāna – veidodarināts no latīņu valodas vārda alānus ar nozīmi ’‘skitu tautas piederīgais’.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;