Pirmo reizi reģistrēts Latvijā 1510. g. (Siliņš 1990, 118); Feofilaksts – vārds aizgūts no grieķu valodas vārdiem. theos ’‘dievs’ un phileõ ’‘mīlu’.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.2. Mazvārdība;
|
Neskaidras izcelsmes retie personvārdi Starp retajiem Latvijā reģistrētajiem vārdiem ir daudzi tādiu, kuru izcelsmi un nozīmi noskaidrot pagaidām nav izdevies, lai gan par dažiem no tiem var izteikt hipotēzes.
6.1. Saistāmība;
4.4. Cita vārdšķira;
|
Acīmredzot tie arī šajā nodaļā iekļautie vārdi lielākoties ir aizgūti no cittautu antropoloģiskajām sistēmām.
7.1. Liekvārdība;
|
Jāsecina, ka Latvijā visizplatītākie no retajiem, personvārdiem, kas reģistrēti Pilsonības un migrācijas pārvaldes datu bāzē reģistrētajiem personvārdiem Latvijā, ir vārdi, kas aizgūti no citu valodu antroponimikona, turklāt arī liela daļa fonētiski pārveidoto vārdu ir aizguvumi. Pētījuma ietvarosā sieviešu (54 %) un vīriešu (46 %) reto personvārdu apjoms ir līdzīgs.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Romāniste Regīna Beldava (Beldava 2002)ir referējusi par tēmu '',,Leksikogrāfisks ieskats kulinārijas terminu atveidē Franču-latviešu vārdnīcā''” (Beldava 2002), savukārt, par internacionālo nosaukumu latvisko atveidi rakstu krājuma ‘’Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi‘’ 6. numurā rakstījis valodniekījis Jānis Sīlis (Sīlis 2011, 128).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
|
Jautājumam par ēdienu nosaukumu tulkošanu no latviešu uzvalodas angļu valoduā ir pieskāries žurnālists Kārlis Streips (Streips 2010), bet ''„Pavāru kluba''” valdes loceklis un ēdienkaršu sastādītājs Uldis Šulte (Šulte 2007) ir autors virknei rakstu, kurus veltījis par kulinārās terminoloģijas jautājumiem, t. sk., par pārtikas produktu nosaukumiem un arī aizguvumiem latviešu valodā. Protams, ka latviešu ē (Šulte 2007). Ēdienu un dzērienu nosaukumu izpētei latviešu valodā ir pievērsušies arī citi humanitāro zinātņu nozaru pētnieki, piemēram, B.rigita Bušmane, L.inda Dumpe, J.anīna Kursīte, E.gita Proveja u. c. Raksta aktualitāti nosaka faktors, ka mūsdienās, ienākot jaunām reālijām un jauniem jēdzieniem, rodas nepieciešamība pēc šo reāliju un jēdzienu apzīmējumiem latviešu valodā.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Valodu kontaktu un starpkultūru ietekmē latviešu valodā ir sastopams ievērojams daudzums itāļu izcelsmes ēdienu un dzērienu nosaukumiu, tomēr latviešu valodniecībā ir maz pētījumu par šiem kulinārijas terminiem no šīs valodaslingvistiskā aspektā, tāpēc nereti to atveidē latviešu valodā netiek ievēroti vienoti principi.
6.1. Saistāmība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Valodas lietotāju, t. sk., valodnieku un tulkotāju, vidū nav vienprātības par attiecīgaā termina lietojumu latviešu valodā. Tā rezultātā,dēļ ne tikai rakstiskajā, bet arī mutiskajā saziņā latviešu valodā novēroti kļūdaini vai neprecīzi itāļu ēdienu un dzērienu nosaukumi.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Raksta autore ir izvirzījusi divus mērķus: pirmkārt, sniegt raksta lasītājam īsu ieskatu itāļu kultūridentitātes jeb ''ēšanas kultūras'' fenomenā, kas balstītaā uz ilggadīgēju dzīves pieredzi, kas gūta, uzturoties Itālijā, un, otrkārt, konstatēt itāļu ēdienu un dzērienu nosaukumu atveides tendences (t. i., kādi apzīmējumi un kā tiek lietoti/tulkoti) mūsdienu latviešu valodā. Pētījumā izmantoti divosi tekstu tiposi: - sešu kazuāli izvēlētu Latvijas restorānu un picēriju ēdienkartēes; - plašsaziņuas līdzekļos -i: kulinārijas portālos (www.receptes.lv, www.bonappetit.lvi, kurus sastādaveido vox populi, t. i., ikviens reģistrējoties var iesūtīt/papildināt recepti);es (www.receptes.lv, www.bonappetit.lv), un Latvijas pavārmākslas speciālistu veidotieā žurnāla www.c„Četrass Sezonas.lv” mājas lapa, kā arī www.chef.lv p (www.cetrassezonas.lv), kā arī ,,Pavāru kluba” mājas lapa. Korektuma (www.chef.lv). Ētisku apsvērumu dēļ netiks norādīts, kuru restorānu un picēriju ēdienkartes ir tikušas apskatītas.
8. Tekstveide;
|
Jāpiebilst, ka nepareizsveiksmīgs ēdiena vai dzēriena nosaukuma tulkojums mērķvalodā neliecina par zemu ēdiena vai dzēriena zemu kvalitāti.
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Apkopotais piemēru klāsts ilustrēs ekscerpētajā valodas materiālā konstatētās nepilnības un i. Iespēju robežās tikrakstā ir mēģināts ieteikti veiksmīgākius tulkojuma risinājumius. Ēšana kā kultūridentitātes fenomens Itālijaā...j Ja jums vaicātu par ēdieniem un dzērieniem, kas asociējas ar šo zemi, tad, domāju, ikviens minēs tradicionālos stereotipus: pica, pasta un vīns.
2.3. Sākumburti;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Iespējams, tieši Itālijā, izteikt vairāk nekā citās Eiropas valstīs, viens no kultūridentitātes elementiem ir ēšanas kults, proti, tradīcija sapulcēties visai ģimenei kopā, lai nesteidzīgi dalītos satikšanās priekā un ēdiena baudīšanā.
5.2. Lieka pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Jāatzīmē, ka 2005. gadā slavenā šefpavāra Mārtiņa Rītiņa Latvijā ieviestās ,,Slow fFood” kustības aizsākums radies tieši Itālijā.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
7.2. Mazvārdība;
|
Jāpiekrīt tam, ko 2012. gadā ‘’„Virtuves vārdenes‘’” atvēršanas svētkos sacījusi tās autore valodniece Janīna Kursīte: "„Ir svarīgi apzināties, ka ēšana ir arī atmiņu kultūra, daļa no mūsu kultūridentitātes.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Tas, kas notiek mūsu virtuvē un tas, ko mēs ēdam, bieži vien ir noturīgāks un īstāks par to, ko mēs runājam. Ēdiens ir gan nepieciešamība dzīvības uzturēšanai, gan bauda, gan svētku sajūta, gan arī sociālais statuss.''” (Kursīte 2012) Itāļu virtuve no citām atšķiras ar lieliskām garšas īpašībām un tās veselīgumu.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Vidusjūras klimata ietekmē, tiek iegūti ļoti labas kvalitātes produkti, un, tā kā to apstrāde nav sarežģīta, ēdieni saglabā svaigumu un dabisko garšu.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
No Itālijas visā pasaulē gadsimtu laikā visā pasaulē izplatījušies ļoti daudzu ēdienu pagatavošanas varianti, kas atspoguļo dažādo šīs valsts reģionu vēsturi un tiem raksturīgus produktus.
6.4. Vārdu secība;
|
Kulinārijā sākās izteikta orientācija uz franču virtuvi. Franču virtuvi, bet to savukārt jau agrāk bija ietekmējusi Itālija [...] k. Kultūras ietekmju virzība aptvēra arī Baltiju -– tās augstāko sabiedrības kārtu galdā 18. gs. jau bija tai laikā Eiropā populārie dažādas izcelsmes -– vācu, franču, itāļu, angļu, holandiešu u. c. tautu – ēdieni.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Latvijā izmantoja vācu valodā izdotās pavārgrāmatas, bet, tā kā par pavāriem muižās strādāja lielākoties latviešu zemnieki, bija nepieciešamas pavārgrāmatas arī latviešu valodā. (Dumpe 1999, 49). Piemēram, 1796. gadā latviešu valodā tulkotajā pavārgrāmatā iekļauts vārds Ttorte (< it. torta < lat. tortus), savukārt J.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Kursīte ''Virtuves vārdenē'' iesaka frikadeļu zupu saukt par Llodīšu viru, jo vārds “frikadeles” ir aizguvums no vācu ‘frikadelle’, kur tas ienācis no franču vai tieši no itāļu ‘frittadella’ – tulkojumā ‘cepts uz pannas’.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|