Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8206 vienumi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” striktkaidri nosaka, kā lietojami personvārdi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu. (dokumentos vienmēr norādāms kā pirmais).
5.2. Lieka pieturzīme;
Ja vecāki nevar vienoties par bērna vārdu, to ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. (TM). Pēdējo gadu laikā Latvijā divi personvārdi kļūst arvien izplatītāki.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Ir arī gadījumi, kad vecāki vēlētos bērnam dot vairāk kanekā divus vārdus.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tā 2011. gadā kādam jaundzimušajam reģistrēti divi personvārdi Nilsmihaels Mariansgabriels (Tvnet 2012), kur katrs no personvārdiem veidodarināts vēl no diviem vārdiem.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
KautLai gan šie Latvijas Republikas likumi un noteikumi nodrošina latviešu valodas korektu lietošanu, ne visi vecāki ir ar mieru tos ievērot.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tiek analizēti gan retie priekšvārdi, kas reģistrēti kā pirmie vārdi, gan dubultvārdu otrie (dažreizizņēmuma gadījumos – trešie) komponenti.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kopumā reto personvārdu kartotēku veido 500 priekšvārdu:; 300 no tiem ir personu vienīgie vai pirmie vārdi un 200 ir– otrie vai trešie vārdi. Šīs abas grupas rakstā tiek analizētas atsevišķi.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Materiāls tikacis atlasīts, datubāzes meklētājā ierakstot dažādas izskaņas, kas raksturīgas latviešu personvārdiem. Kartotēkā ir arīCiti personvārdi, kas atlasīti arī pēc nejaušības principa, piemēram, datu bāzē, pārbaudot kāda konkrēta vārda izplatību, tika atrasti arī citi personvārdi, kas tika iekļauti kartotēkā.
8. Tekstveide;
Salīdzinoši grūtāk savākt un apkopot bijais otros vai trešos personvārdus, jo Latvijā ir ļoti daudz divu vai vairāku personvārdu kombināciju, līdz ar to apjoms, no kura atlasīt kartotēkā iekļaujamās vienības, ļoti liels.
6.5. Izteicēja izveide;
Gadījumos, kad šāds vārds jau agrāk bijais reģistrēts un vārdnīcā ir skaidrots, tas ir minēts pie attiecīgā personvārda tekstā.
6.5. Izteicēja izveide;
Personvārdi, kas veidodarināti no sugas vārdiem Personvārdi, kas veidodarināti no sugasvārdiem, lielākoties ir latviskas cilmes.
7.3. Neiederīgs vārds;
Arī O.jārs Bušs (2003, 57), rakstīdams par latviskas cilmes personvārdantroponīmiem, min, ka patiesi latviski personvārdi ir tie, kam ir tieša atbilsme ar kādu latviešu valodas sugas vārdu (Bušs 2003, 57). Šajā rakstā analizēto personvārdu, kas veidoti no sugasvārdiem, lokā saskatāma diezganajiem sugasvārdu cilmes personvārdiem vērojama arī plaša semantiskā tematika.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Reti sastopamie priekšvārdi (kā pirmie vai vienīgie vārdi), kas veidodarināti kā vienas saknes vārdi (darināti no lietvārda, īpašības vārda vai darbības vārda): Astere < astere; lai gan iespējams, ka veidodarināts no pv.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Iespējams, ka veidodarināts no attiecīgā uzvārda (skat. 2.7.); Āris Sēlis < sēlis (sēļu cilts piederīgais), iespējams, darināts no tāda paša uzvārda (Siliņš 1990, 287); Āris Taifuns < taifūns; Edīte Astrīde Usvara < ? uzvara; Elīna Upe < upe.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Nav izslēgts, ka personvārds veidodarināts no uzvārda; Gustavs Lācis < lācis (Siliņš 1990, 205).
7.3. Neiederīgs vārds;
Nereti šīs apakšgrupas personvārdi tiek darināti ar piedēkļiem, piemēram., deminutīvās nozīmes piedēkļiem -īt-, -iņ- (Mierīte, Lapiņa, Ziediņa). Šajā darbā analizēto personvārdu, kas veidodarināti no sugasvārdiem, vidū saskatāma diezgan plaša semantiskā daudzveidība.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
To starpā ir vārdi, kas apzīmē augu valsts reālijas (Astere, Lavanda, Orhideja), gaismas un uguns reālijas (Dzirkste, Kvēle), dzīvnieku valsts reālijas (Lācis, Vālodze), dažādus emocionāli un vizuāli pozitīvus stāvokļus (Glauda, Skaistīte), debesu spīdekļus (Saulena, Zvaigzne) u. tml. Nereti personvārdā tiek uzsvērta tautība (Sēlis, Zemgals, Brits ?).
1. Tehniskais noformējums;
Latviešu antroponīmiskajā sistēmā ir izplatīta parādība, kad tās pašas vai līdzīgas saknes personvārdi atrodami gan sieviešu, gan vīriešu dzimtē, piemēram.: Gunta (6111), Guntis (6079); Daina (4974), Dainis (5960); Andris (21096), Andra (1206). Šie ir jau pierasti šāda tipa vārdu pāri.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Deminutīvi jeb pamazināmās formas ir pierastasi ikdienas saziņā, īpaši tāsie izplatītasi, uzrunājot mazus bērnus.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;