Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8206 vienumi
Vēlme izvērst teikumu plašumā, nevis dziļumā, lietojot datīvu, vērojama arī nākamajos teikumos: Cenu izmaiņas novērotas dažādām precēm un pakalpojumiem dažādās Latvijas pilsētās; [..] cenu svārstības novērotas galvenokārt sezonas produktiem un pakalpojumiem.
1. Tehniskais noformējums;
Periodā raksturīgs cenu samazinājums dārzeņiem saistībā ar jauno ražu, kā arī cenu svārstības viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumiem. (Neatkarīgā); Asociācija sarunās ar IZM cenšas risināt jautājumu par adekvātu finansējumu budžeta vietai .[..]. (Dienas Bizness) Tādējādi gan no teikuma radīšanas, gan uztveres viedokļa konstrukcijas ar datīvu ir izdevīgākas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Datīva formai var pievienot palīgteikumu, kas konstrukcijā ar atkarīgu ģenitīvu nebūtu ieteicams: Izstāde ir priekšvārds tīrai lappusei keramikas mākslā, lappusei, kuru var aizpildīt kopīgiem spēkiem .[..]. (Neatkarīgā); [..] šis ir viens no spilgtākajiem piemēriem tai starpībai, kāda pastāv starp mediju radīto tēlu un patieso situāciju. (Diena); Tiesas prāva draud aizkavēt pirmizrādi filmai, kas veidota pēc romāna „Da Vinči kods” motīviem. (LTV 1) Teikuma komunikatīvā struktūra Teikuma komunikatīvā struktūra parāda, kā teikums funkcionē saziņas situācijā, proti, kāds ir runātāja vai rakstītāja komunikatīvais nolūks (piem., informēt, iegūt informāciju, pamudināt uz rīcību) un kuru teikuma satura daļu adresants uzskata par svarīgāko.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Sākotnēja tēmas nosaukšana atvieglo teksta veidošanu un uztveri: Skolotāju sapnim par algu pieaugumu cerību stariņš uzspīdēja no jaunajām politikas iniciatīvām .[..]. (Ir); Teikumu veidošanai valodā pastāv noteiktas likumsakarības. (nNo studentu darbiem); Reklāmai daudzi autori sniedz savas definīcijas. (nNo studentu darbiem) Teikuma sākumā novietots datīvs zināmā mērā atgādina tēmas nominatīvu, kas tikai nosauc runas priekšmetu, nekonkretizējot tā sintaktiskos sakarus ar citiem vārdiem teikumā: Bet māte – tā tic viņa mūžīgajai mīlestībai un gaida viņu kā karali. (I.
2.3. Sākumburti; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Hauzenberga-Šturma) Preses tekstos datīva novietojums teikuma beigās ne vienmēr ir motivēts: DB jau vēstījis, ka asi iebildumi pret valsts naudas piešķiršanu bijuši premjeram. (Dienas Bizness) (labāk – [..] premjeram bijuši asi iebildumi pret valsts naudas piešķiršanu); [..] šobrīd ātro kredītu izsniegtais apjoms ir nedaudz samazinājies, kas ir iepriecinoši, ņemot vērā, ka šādi pakalpojumi ir ļoti neizdevīgi patērētājiem. (Dienas Bizness) (labāk – [..] patērētājiem šādi pakalpojumi ir ļoti neizdevīgi).
1. Tehniskais noformējums;
Par neprecīzu vārdu secību teikumā saistībā ar teikuma vērsumu jeb aktuālo dalījumu rakstījis Aldis Lauzis: „Emocionāli neitrālā teikumā rakstu valodā vārdus vajadzētu virknēt tā, lai vārdu kārta iespējami labāk iezīmētu teikumā paustās domas virzību.
1. Tehniskais noformējums;
Izmantojot valodu kā saziņas līdzekli, mēs esam spiesti par to interesēties ―– mēs vērtējam vārdu krājumu, gramatisko uzbūvi, skanējumu un spējam ietekmēt arī valodas attīstību, piemēram., izvēloties kādu no variantiem, turklāt ne vienmēr valodas normām atbilstošu.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Lai gan par atkāpēm no ortoepijas normām rakstījuši daudzi valodnieki (Bendiks 1965; Ceplītis 1985, 1986; Freimane 1993; Kalnača 1987; Mieze 1985; Laua 1997; Strautiņa, Šulce 2009; Šulce 2005 u. c.), aplūkotās kļūdas un novirzes atkal un atkal parādās ne tikai ikdienas sarunvalodā, bet arī publiskā runā.
1. Tehniskais noformējums;
Lai arīgan runas korpuss galvenokārt būs paredzēts runas tehnoloģiju izstrādei, tas būs pieejams arī runātās valodas pētniekiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tajos dzirdami vairāk nekā tūkstotis runātāju; no tiem 42 % ir sievietes, 58 % —– vīrieši.
1. Tehniskais noformējums;
Atkāpes vokālisma lietojumā Daudzas atkāpes no valodas normas vērojamas patskaņu, retāk —– divskaņu izrunā.
1. Tehniskais noformējums;
Tās var būt gan kvantitatīvas —– īsā patskaņa vietā tiek runāts garš un garaā vietā —– īss, gan kvalitatīvas —– kvalitatīvi atšķirīgu patskaņu un divskaņu jaukšana (Strautiņa, Šulce 2009, 19), piemēram., a, ā lietojums noteiktās darbības vārdu formās, platā un šaurā patskaņa e, ē lietojums un svārstības patskaņu kvantitātē internacionālas cilmes vārdos.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 4.3. Īpašības vārds;
Svārstības patskaņu kvantitātē Visbiežāk patskaņi [a] un [ā] tiek jaukti I1. konjugācijas atgriezenisko darbības vārdu tagadnes 3. personas formās: liekas vietā lieto liekās, saucas —– saucās, atšķiras —– atšķirās, darbojas —– darbojās, rodas —– rodās, attiecas —– attiecās, beidzas —– beidzās, atrodas —– atrodās, cenšas —– cenšās, izdodas —– izdodās, jūtas —– jūtās, dodas —– dodās, sākas —– sākās, jācenšas —– jācenšās, griežas —– griežās, jāgriežas —– jāgriežās, ņemas —– ņemās, ierodas —– ierodās, slēpjas —– slēpjās, pienākas —– pienākās, jātiecas —– jātiecās, vienojas —– vienojās, tiekas —– tiekās, notiekas —– notiekās u. c. Piemēram, Kādas blusas stāsta autora kapavieta atrodās Rīgā Meža kapos (run1, LTV1_100_g_kulturas_2012-06-06), Šis te eksponāts saucās Mūžīgās klavieres (run605, LTV1_LabritLatvija!_2013-05-31).
1. Tehniskais noformējums;
Retāk ar nepareizu garu [ā] lieto II2. un III3. konjugācijas atgriezenisko darbības vārdu tagadnes 3. personas formas, piemēram., uzlabojas vietā lieto uzlabojās, iedomājas —– iedomājās, atmaksājas —– atmaksājās, uzstājas —– uzstājās, veidojas —– veidojās; gribas —– gribās, negribas —– negribās, vēlas —– vēlās, uzticas —– uzticās, sūdzas —– sūdzās u. c. Piemēram, ([..)] cik viņa ilgi redz vēl dzīvošot un ka viņai gribās to atstāt visu kādam citam (saruna1); jo man gribās saprast, kāpēc viņas ir tik svarīgas (run66, LTV1_100_g_kulturas_2012-10-02).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Protams, šīs formas ir dzirdamas, piemēram., žurnālistu, aktieru, valodnieku u. c. runā, tomēr tikpat bieži runātāji lieto arī formas ar īsu patskani.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Vienlīdz izplatītas ir formas gan ar īsu patskani, gan ar garu. Runājot Hermaņa Bendika vārdiem, „kāpēc gan pretoties valodas dabiskajai attīstībai, ko rosina saziņas skaidrības un ekonomijas motīvi un kāpēc neveicināt šo dabisko attīstību arī ar rakstību, ja jau valodas attīstība gājusi un iet pāri pašreizējās rakstības celtajiem -ām, -āt šķēršļiem.” (Bendiks 1965, 107) Patskaņu garumi, iespējams, tieši izlokšņu ietekmē, var saīsināties arī citās darbības vārdu formās un divdabjos (Freimane 1993, 145–146), piemēram., garā patskaņa [ī] vietā tiek runāts īsais patskanis [i] (izmācījām ―– izmācijām, stāstīja ―– stāstija, saistīja ―– saistija, gadījies ―– gadīijies, izvirzīju ―– izvirziju), garā patskaņa [ū] vietā tiek runāts īsais patskanis [u] (dabūju ―– dabuju).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Atkāpes no ortoepijas normām vērojamas arī atsevišķu internacionālismu izrunā: īsā patskaņa vietā tiek runāts garais patskanis, piemēram., vārdos radio, radioklausītāji, radiofons, radioaktīvs, organizators, ergoterapija; kino, mobilais, automobilis, folikula, lirika, televizors; mediji , multimediji, premjers; albums; garā patskaņa vietā tiek runāts īsais patskanis, piemēram., vārdos mūzika, mūziķis, opermūzika, bibliotēka, suverēns, bagāžnieks, mehānisms, tradīcijas.
2.2. Saīsinājuma izveide; 8. Tekstveide;
Atkāpes no ortoepijas normām rodas: 1) nediferencētās rakstības dēļ,; 2) mainoties izrunas nosacījumiem,; 3) izlokšņu un citu valodu ietekmē (Freimane 1993, 146).
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vērojamas svārstības īpašvārdu, piemēram., Ventspils, Zemgale, izrunā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Turklāt līdzskanis [j], nonākot vienā zilbē ar īso patskani [i], tiek pakļauts pozicionālai fonētiskai pārmaiņai —– tas daļēji vokalizējas.
1. Tehniskais noformējums;