Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6806 vienumi
Tā bija diezgan liela vecāku bezatbildība, bet kurš gan gribēja atteikties no tādas iespējas! LTāpēc līdz ar Kārļa Ulmaņa nākšanu pie varas šī daudzvārdība tika ierobežota, tāpēcproti, 1935.–1936. gadā noteica ierobežojumu jaundzimušajiem dot ne vairāk kā 3 vārdus, un labi, ka tā, jo kara laikā būtu vēl lielāks juceklis.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Cilvēkiem nebija dokumentu, daudzie vārdi pat vienasā ģimenes robežāsē radīja milzu juceklineskaidrības un pārpratumus, kura tad ir īstā māsa vai jaunākais brālis.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Kara laikos dokumenti gāja bojā, cilvēki nevarēja pierādīt savu identitāti, jo ģimenē visi ar tik līdzīgiem vai pat vienādiem vārdiem – tikai citā secībā. Piem., piemēram, kādai personai vārdās Jānis Dzenītis vārds– Jānis dots par godu mirušajam brālītim – arī Jānim Dzenītim.
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Tikai 1935. gadā Izglītības ministrija nodibināja Kalendārvārdu komisiju, kuras vadītājs bija E.rnests Blese. „Komisija izveidoja divas paralēlas vārdu sistēmas: vienā uzņēma jaunos vārdus, otrā otrā aatstāja vecos.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Komisija jaunus vārdus nedarināja, bet aprobežojās ar tautā lietotiem vārdiem. [..] Komisija balstījās uz P. Šmita ieteikumiem: vārdu katalogā uzņemt „Livonijas hronikas ” vārdus, īpašvārdus no latviešu mitoloģijas (Austra, Auseklis), piemērotus vārdus no dzīvnieku un stādu nosaukumiem, zīmīgus vārdus (Ausma, Blāzma, Dzidra u. c.), bet izslēgt tādus vārdus kā Kurbads, Trūdaļa, Zemlika, Viltis”.” (Siliņš 19892, 140) Tas uzskatāms par nopietnāko mēģinājumu ieviest vienotu personvārdu sarakstu, taču diemžēl tā ieviešanu aizkavēja Otrais pasaules karš un labo nodomu neizdevās īstenot.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;
No 1945. līdz 1951. gadam vārda dienas kalendāros vēl tiek uzrādītas, bet no 1952. gada vārdu katalogi no kalendāriem vispār tika izņemti. Piem., piemēram, laikrakstā „Literatūra un Māksla” 1952. gada 10. februārī G. Arājas rakstā „Šā gada kalendāri” var lasīt: „Kalendaru uzdevums ir apkalpot visplašākās lasītāju masas, tiem ar savu saturu idejiski jāaudzina, jāizglīto, jāsniedz lietderīgi, praktiski un interesanti materiali visdažādākos jautājumos.” (cCitātā saglabāta 50. gadu svešvārdu oriģinālrakstība).) Kā redzams, par vārda dienām nekas nav minēts.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos;
Staļina laikā vārda dienas kalendāros tika uzskaatītas par buržuāziskās Latvijas tradīciju un palieku, acīmredzot cerot, ka Padomju Latvijā vārdadienas nesvinēs.
7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Taču tās nebija tikai Latvijas brīvvalsts laika tradīcijas un „paliekas”, tauta pie vārda dienām bija pieradusi paaudžu paaudzēs, tās pēc ieraduma svinēja tāpat, tāpēc, kad. 1957. gadā Ņ.ikitas Hruščova atkušņa laikā tradīcija kalnendāros rakstuzrādīt personvārdus atkal tika atjaunota, taču līdztekus priekiemam par savu vārdu kalendārā tika secināts, ka daudzi vārdi bija „pazuduši”, sarakstoskalendārā tos nevarēja atrast.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.1. Lietvārds; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Pēc tukšajiem „klusuma” gadiem bija daudz ierosinājumu iekļaut kalendāros jaunus personvārdus, tāpēc Kalendārvārdu redakcijai bija jānodibina komisija jauno vārdu novērtēšanai un pretenziju apmierināizskatīšanai.
7.3. Neiederīgs vārds;
Cilvēki tā arī jautāja – pēc kāda kalendāra mums dzīvot un svinēt savas atgūtās vārda dienas? 20. gs. 50. gados stājaās spēkā vēl kāda likuma norma – no 1957. gada bērniem varēja dot tikai vienu vārdu ierasto divu vai pat triju vietā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tā kā Latvijas dzimtsarakstiu nodaļas līdz 1957. gadam bija padotikļautas Iekšlietu ministrijai, attiecīgās dzimtsarakstu nodaļas tiešais priekšniekvadītājs bija rajona (vai pilsētas) milicijas priekšnieks.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdz 1957. gadam pēc vecajām tradīcijām jaundzimušajiem vēl ik pa laikam tika likti divi vārdi. Piem., tā kā, piemēram, Ģirts Valdis Kristovskis dzimis 1956. gadā, viņa vecāki vēl „iespraucās” tajā laikā, kad Latvijā bērnus reģistrēja ar diviem vārdiem! „Vienvārda” periods turpinājās līdz pat 199720. gs. 90. gadaiem, kad atkal dtika atļauts likt divus vārdus. 1993. gada 28. oktobrīk stēja likt divus vārdusājās spēkā likums „Par civilstāvokļa aktiem”, kura 30. pantā ir teikts: bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu.
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tagad Ārija Iklāva pati brīnās, kā viņai tā atļāva un neaizrādīja. Savulaik varbūtIespējams, toreiz palīdzējais Viļa Lāča atbalsts, vēlākajos gados – kā pati saka, jau pēc inereces kungi vienkārši neķērās klāt.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kalendārvārdu ekspertu komisija (nosacīti sauksim to tā, jo precīzu tās nosaukumu neviens neatceras) sanāca kopā, kā minēts iepriekš, pagājušā gs.adsimta 60. gadu vidū (1964. vai 1965. gadā) – lai vienotos par personvārdu rakstību kalendāros un vienonoteiktām vārda dienām.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Daudzi pret komisiju izturējās skeptiski, tāpat kā pret pašām vārda dienām, bija bažas arī par komisijas pastāvēšanu – cik tā ir nepieciešamaību.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Sākotnēji sanāksmes notika pretī viesnīcai “„Rīga” (tag.adējās Valtera un Rapas grāmatnīcas 2. stāvā) nelielā istabiņā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Komisijas vadītājs (iespējams) bija dzejnieks Jāzeps Osmanis, – arī pirmā sēde notika viņa vadībā. Kā atminas Ārija Iklāva, Jāzeps Osmanis dūšīgi darbojās, viņš uzņēmās sēžu organizēšanu un vadīšanu, sasauca visus kopā, uzjautrinājās par ārzemju vārdiem.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Pirmajā sēdē uz galda bijauši 9 dažādi kalendāri: baznīcas, dabas, vēstures, nez no kurienes uzradies uz galda bija arī ārzemju latviešu trimdā izdots – iespējams, kāds bija to atvedis (ar visiem pirmskara latviešu vārdiem, piem.ēram, Daiļprātiņš, par ko visi pasmējās) – dažādajos kalendāros nesakrita ne vārdu rakstība, ne svinamie datumi (pēc kura kalendāra vārdi jāatzīmē).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Sākotnēji sēdēs netika lemts par jaunu vārdu iekļaušanu – virsuzdevums bija sakārtot un vienādot esošo kalendārvādrdu sistēmu.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tad gan komisija ļoti strikti lēma, ko likt kalendārā un ko ne: lēma un balsoja par katru vārdu, taču kopumā tākomisija bija labvēlīgi noskaņota un kalendāru tikai papildināja.
7.3. Neiederīgs vārds;