Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6806 vienumi
Cilvēki rakstīja vēstules, zvanīja, stāstīja, kāpēc vēlas vārdu kalendārā, pamatoja, ka vārds esot izplatīts, tīkams, moderns utt. Sēdēs runāja arī par vārdu izrunu, piem.ēram, diskutēja, kā pareizi izrunāt personvārdus Elga, Velga, Zemgus. Arī pPadomju gados komisija sanāca ik pa diviem trim gadiem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Netika atbalstīti arī nelatviski vārdi, tā kā ne vienmēr, kā to visos laikos noteikusi komisija, izšķirošs ir vārdu īpašnieku skaits. Piem., piemēram, tādi priekšvārdi kā Gaļina, LĻubova, Nadežda u. tml. netika iekļauti kalendārā arī padomju laikā, jo komisijas uzskats bija, ka latviešu kalendārvārdu sarakstam jāturpina reiz sāktās latviskās vārddošanas tradīcijas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Taču kopumā tendence dot bērniem latviskas cilmes vārdus saglabājās arī pēc Otrā pasaules kara, kad no 1945. līdz 1971. gadam piecdesmit populārāko vīriešu personvārdu vidū bija desmit latviskas cilmes vārdi – Valdis, Guntis, Dainis, Vilnis, Agris, Dzintars, Modris, Viesturs, Laimon(i)s, Ziedonis. Turpretī 15Savukārt no piecdesmit populārākajiem sieviešu personvārdiem piecpadsmit bija latviskas cilmes vārdi – Dzintra, Gunta, Aija, Sarmīte, Līga, Aina, Skaidrīte, Ilga, Valda, Velta, Daiga, Indra, Rasma, Austra, Rudīte.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā bija viena no noevardarbīgas pretošanās formām.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Iespējams, kādu laiku pēc komisijas dibināšanas, 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā, komisijas sēdes, kurās lēma par personvārdiem un kalendāru papildināšanu, notika katru gadu.
6.1. Saistāmība;
To savās publikācijās apliecina Daina Zemzare un Klāvs Siliņš. 1969. gadā Daina Zemzare rakstīja: „Vecāki saviem bērniem cenšas dot vārdus, kas pašiem vislabāk patīk.
6.5. Izteicēja izveide;
Vecākā paaudze atceras, ka noplēšamo lapiņu otrajā pusē bijais kāds praktisks padoms, recepte, anekdote, notikums u. tml. Taču Sporta un lietišķo izdevumu redakcijā tika organizēta ne tikai kalendāru ražošana – tajā tika organizēts un vadīts Personvārdu terminoloģijas komisijas darbs, ko veica Dzintra Zālīte.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Kopumā komisijā darbojās 7 – –8 cilvēki. Dz.intra Zālīte apkopojausi iesūtītos materiālus, un reizi divos gados tika sasauckta komisijua, lai izlemtu, kurus vārdus turpmāk ievietotu kalendāros.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Komisijā Dzimtsarakstu departamentu (toreiz – Dzimtsarakstu biroju) pārstāvēja arī Ā.Ārija Iklāva.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Personvārdu terminoloģijas komisijā darbojās arī bija Teodors Vilemsons, Aivars Gavers, Anita Sadovska, – nu jau visi aizsaulē.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Bija arī pārstāvji no Rakstnieku savienības, piem.ēram, Anda Līce.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Līces kundze atceras Ārijas Iklāvas pienesdevumu katrā sēdē: arī tolaik ir bijis, par ko pasmieties, piem.ēram, kādi vecāki prasījusši kalendārā ievietot vārdu Perdobojs.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
No 80. gadiem līdz pat mūsdienām sēdēs piedalās arī onomastsīpašvārdu pētnieks Dr. habil. philol. Ojārs Bušs.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Katru reizi bija ap 100 iesūtīto vārdu (pārsvarā lūgumu pamatā bija vēstules, arī telefona zvani), lielākoties pamatvārdu atvasinājumi, kurus neapstiprināja.
7.1. Liekvārdība;
Atlase bija ļoti stingra, dažkārt vārdus ņēma arīno kalendāra ārā, bet pēc tam tomēr atielika atpakaļ.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Pēc atmodas gadiem 90. gadu vidū ģimenes vairs nebija noskaņotas uz nacionāli patriotiska viļņa –ēs latvisko vārdu došanā iestājās zināms apsīkums.
7.1. Liekvārdība;
Vecākiem bieži patika angliskie vārdi, viss rietumnieciskais, Latvijā kāri tvēra visu to, kas iepriekšējos gados bija liegts vai nebija pieejams: ārzemju literatūra, seriāli, filmas, koncerti, viesmākslinieku, solistu , aktieru, filmu zvaigžņu viesošanās un, filmu un teātra zvaigžņu uzstāšanās.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Otrkārt, 1996. gadā kalendāros ierakstīšanai tika apstiprināti 108 vārdi, 1997. – vēl 50.!
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Divos gados kalendārs tiek papildināts ar 158 (!) vārdiem. Tas ir daudz vairāk nekā jebkad līdz šim! Turklāt tas ir pretrunā ar iepriekšējo gadu tradīcijām, kad komisija vienā reizē neapstiprināja vairāk par aptuveni 4–5, atsevišķos pieplūdumos – 20 personvārdiem. Ārija Iklāva atceras: „Tas bija par daudz, es šādu milzu paplašināšanu neatbalstīju.
7.1. Liekvārdība;
Taču ar to jau kalendāra papildināšana nebeidzās, un tagad ir tik grūti izskaidrot, kāpēc vienbrīd pie savām vārda dienām tika tik daudzi, bet pēc tam un tagad vairs ne.
5.3. Pieturzīmes trūkums;