Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6806 vienumi
Jāliek vārds, kādā patiešām cilvēku sauc, nevis mīļvārdiņš, pamazināmā forma, iesauka. Piem.ēram, ieliek vārdu Raimonds, bet vecāki visu mūžu sauc par Miku.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ja jau tik grūti izšķirties, tagad atkal drīkst likt divus vārdus!” Taču Ā.rija Iklāva neatzīst, ka bijusi neierasto vārdu pretiniece.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tādi savulaik bijuši Jasmīne, Narcise, Enija, pret kuriem daudziem bijair bijušas pretenzijas. „Ar laiku jau pierod, vārds iziet tautā un sāk savu dzīvi.
6.5. Izteicēja izveide;
Diez vai vācu tautības luterāņu mācītājs un mājas spiestuves īpašnieks Kristofs Harders (1747–1818), strādādams Rubenes draudzē (1772–1816), varēja iedomāties, ka viņa vārds tiks pieminēts vēl mūsdienās latviešu kalendārvārdu sakarā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Bet var jau būt, ka tāds bijais viņa mērķis?
6.5. Izteicēja izveide;
Pie viņa nozīmīgākajiem izdevumiem pieskaitāmsder „Vidzemes kalendārs” (1781–1790), kurā bez praktiskiem padomiem tika iekļauti arī 88 latviski personvārdi: Ticula, Žēlīte, Sirsnīte, Gudriņš, Bezviltis, Mīliņš, Mieriņš, Laimīts, Gaišuls, Glābiņš, Labdars, Taisniņš, Strāduls, Bezbailis, Lēnprātulis, Dāvātiņš, Dievbītiņš, Dievkāriņš, Dievdots, Labklājīte, Mēlvaldīte, Pastāvule, Dievklausīte, Klusīte, Dārdzīte, Šķīstula, Varenīte, Skaidrīte u. c. No tiem laikiem uz palikšanu nostiprinājusies tikai Skaidrīte.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ne tikai pieminēto personvārdu dēļ, taču Vidzemes kalendārs, līdzīgi kā citi kalendāri, ir kļuvušis par kultūrvēsturisku vērtību.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Mainījās izdevēji, tačubet jau pieminētais Vidzemes kalendārs turpināja iznākt līdz pat 20. gs. vidum.
7.3. Neiederīgs vārds;
Taču ar šo kalendāru tika mests izaicinājums latviešu kalendārvārdu sākotnei, sistematizēšanai, un uz šīsšai provokācijas sekotājiem ilgi nebija jāgaidai ātri radās atbalstītāji.
8. Tekstveide;
Tāda bija 1789. gadā publicētā Sunākstes mācītāja Gotharda Frīdriha Stendera izdotā vārdnīca „Lettisches Lexikon”, kurā minēts vairāk jau vairāk nekā 100 latviešu personvārdu, piemēram, Balcers, Biernis, Jēcis, Kaspers, Lapiņš, Birre, Nēze, Dārta, Ķērsta, Kača, Bille, Sape, Zuze, kas galvenokārt bija kristīgo personvārdu latviskojumi.
7.1. Liekvārdība;
Fridriha Mēkona priekšlikumu realizēja Auseklis, 1879. gadā izdodot Latviešu gruntniecības kalendāru ar 315 jauniem latviešu vārdiem, un atstājot tikai 40 senos, ierastos vārdus.
1. Tehniskais noformējums;
Jaunos latviešu kalendārvārdus Auseklis visvairāk bija ņēmis visvairāk no latviešu un lietuviešu mitoloģijas un vēstures: – Laima, Rota, Smaida, Spodra, Ceronius, Ziedonis u. c.” (Siliņš 1982, 137) 19. gs. otrajā pusē kalendāru skaits strauji palielinājās: 1874. gadā to bija četri, 1885. – 10, bet 1900. gadā – jau 32 kalendāri!
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Tiek ierosināts kalendārā atstāttikai tos vārdus, kourus tautā lieto, un svītrot tos, kas ir sveši, nedaiļskanīgi un kourus tauta nelieto.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tika ierosināts latviešu kalendāros uzņemiekļaut arī labākos krievu personvārdus un, bet no katoļu kalendāra – tos, ko lieto Latgalē.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Taču kalendārvārdu izdevējiem ieteikums nebija saistošs, tādēlļ kalendārvārdu sarakstos maz kas mainījās.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Arī tolaik Latvijā dzimušajiem bērniem doti arī tādi neierasti vārdi, piem.ēram, Bēgule (1915. gadā) un Daiļprātiņš (1912. gadā Krustpils draudzē).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tā pie labāka uzvārda tika iedzīvotāji ar tādiem uzvārdiem kā, piemēram, Bezbiede, Ciska, Pautiņš un Struņķe. [..] nav informācijas, vai 1922. gadā Jelgavā reģistrētā puisīša atradeņa uzvārds Ciešulis būtu nomainīts.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Iedzīvotāji mainīja gan vārdus, gan uzvārdus. 1920. gs. 30. gados strauji pieauga arī latviskas cilmes vārdu došana jaundzimušajiem. KOtra raksturīga personvārdu iezīme – kā patstāvīgi personvārdi kļuva vārdi, kas agrāk bija tikai saīsinājumi, piemēram, Valdis (no Valdemārs), daudzi personvārdi saglabāja divējādu lietojumu – cilvēki, kuru oficiālie vārdi ir Andrejs, Valdemārs, Gustavs, ģimenes un draugu lokā tika saukti par Andri, Valdi vai Gustu.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Katrs izdevējs pēc saviem ieskatiem veidojlika personvārdu sadalījumu pakādā datumiemā, arī iekļautie personvārdi atšķīrās.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Līdz 1935. gadam Latvijas Republikā cilvēkam drīkstēja būt pat 5 vārdi. Piem., vienā ģimenēēram, kādā ģimenē vienam bērnam lika vārdus Anna, Katrīna, Karlīna, Marija, Ieva; nākamajai māsai varēja būt tie paši vārdi varēja būt, tikai citā kombinācijāsecībā, piemēram, Marija Karlīna Katrīna Anna Ieva.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;