Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6806 vienumi
Valodas kultūras jautājumiem pastiprināta uzmanība tika pievērsta jau iepriekš, piem.ēram, pētot studiju vidi un ar to saistītos jautājumus augstākajā mācību iestādē.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Kā pilnveidot valodas kultūru? (Šulce 2003, 391–397). Autores praktiskā darba pieredze liecina, ka īpaša uzmanība vienmēr ir jāpievērš tiem mācību līdzekļiem, no kuriem apgūst valodas kultūras jautājumus.
5.2. Lieka pieturzīme;
Tā dod priekšstatu par indivīda izglītības un inteliģences līmeni (domu kultūra), kā arī ir viens no nosacījumiem veiksmīgas karjeras veidošanā.
7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Piesārņota runa liecina par dažādām, ne visai pievilcīgām, cilvēka rakstura īpašībām, piem.ēram, par to, ka sarunas partneris nerūpējas par sevi un diez vai ir uzticams arī citās jomās.
7.2. Mazvārdība;
Sevišķi labi to var just, strādājot ar dažādu programmu studentiem, kuri apgūst svešvalodas un pat neapzinās to, ka teikumu konstrukcijas jau ir sākuši veidot atbilstoši angļu, vācu vai krievu valodas paraugiem, ko valodniecībā dēvē par interferenci – valodu kontaktu ietekmētas novirzes no literārās valodas normām. Šādu piemēru ir tik daudz, ka var sagatavot pat veselu pētījumu kaut vai par dažādām lielo sākumburtu lietošanas dažādām tendencēm mūsdienu latviešu valodā vai datuma pierakstu citu valodu ietekmē.
6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
To nav iespējams izdarīt kampaņveidīgi vienaā studiju kursa ietvarosā, kura apguvei parasti stundu skaits ir minimāls (viens vai divi kredītpunkti), balstoties uz pieņēmumu, ka valodas pamatjautājumi jau ir apgūti vidusskolā.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Ir kaut kas jādara, ja jau valodas vērtības apziņa cilvēkā tomēr snauž.” (Laiveniece 2006, 22) Vērtējot studentu darbus, var konstatēt, ka jauniešu leksikā trūkst atbilstošu vārdu savas domas izteikšanai: tiek atkārtoti vieni un tie paši vārdi vai vienas saknes vārdi, tiek lietoti slengismi, nevajadzīgi aizguvumi (arī saīsinātā formā), parazītvārdi, standartfrāzes u.  tml. Tāpēc viens no valodas kultūras kursa svarīgiem uzdevumiem noteikti ir ievirzīt prasmē izvēlēties izteiksmes līdzekļus atbilstoši saziņas situācijai un mērķim.
1. Tehniskais noformējums;
Lielākā daļa cilvēku, kuri norāda, ka prot baltkrievu valodu, patiesībā runā t. s. trasjankā ‒– krievu un baltkrievu valodas sajaukumā. Šāda situācija Baltkrievijā izveidojusies dažādu iemeslu dēļ, galvenais no tiem ir 19965. gadā Baltkrievijā notikušais referendums, kura rezultātā krievu valoda ieguva tādas pašas tiesības, kādas bija baltkrievu valodai.
1. Tehniskais noformējums; 8. Tekstveide;
Tāpat novērojama prakse oficiālas izziņas un citus oficiālus dokumentus izdot tikai krievu valodā, pat paralēli neizmantojot tekstu baltkrievu valodā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Alfabēts Mūsdienu baltkrievu valodas grafikaipierakstā izmanto kirilicu.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdz 1933. gada ortogrāfijas reformai pastāvēja arī šādas atšķirības: skaņu з, c, ц, дз mīkstumu pozīcijā pirms mīksta līdzskaņa apzīmēja ar burtu ь; dubultie (garie) līdzskaņi, kas rodas līdzskaņa + ј kombinācijā ar ј, tika atdalīti ar ь, tikai šņāceņi šādi netika atdalīti utt. 1933. gada pareizrakstības reforma netika pieņemta ārpus Baltkrievijas Padomju Sociālistiskās Republikas (BPSR), tai skaitā Rietumbaltkrievijā, kā rezultātā izveidojās divi baltkrievu valodas ortogrāfijas varianti, kas turpina pastāvēt arī mūsdienās: viens no tiem balstīts 1933. gada reformas ortogrāfijas izmaiņās (oficiālā ortogrāfija), savukārt otra varianta pamats ir literārās baltkrievu valodas normas, kas bija spēkā pirms 1933. gada pareizrakstības reformas (taraškevica, klasiskā pareizrakstība).
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr Ppadomju laikā notikušās rusifikācijas rezultātā tautas vārdi no baltkrievu valodas oficiālā lietojuma ir izspiesti, tā vietā nākot pareizticīgo kanoniskajām vārdu formām.
2.3. Sākumburti;
Primārie ir uzvārdi, kas veidojušies no personvārdiem, to pamazināmajām jeb mīlināmajām formām vai arī iesaukām, nepievienojot nekādus īpašus formantus.
7.1. Liekvārdība;
Pie substantīviska rakstura uzvārdiem pieskaitāmi tādi, kas sakrīt ar lietvārdiem- apelatīviem: Ціхоня (Cihonjņa), Гарбель (Harbeļs/Harbeļa), Валасач (Valasačs/Valasača), Перагуд (Perahuds/Perahuda), Рабацяга (Rabacjaha) vai personvārdiem vai to formām: Багдан (Bahdans/Bahdana), Вусцін (Vuscins/Vuscina), Бернат (Bernats/Bernata), Ісай (Isajs/Isaja), Валодзька (Valodzjka), Пронька (Proņka).
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme;
Citiem vārdiem sakot, substantīvisko uzvārdu piederība vīriešu vai sieviešu dzimtei baltkrievu valodā nav atkarīga no uzvārda pamatā esošā apelatīva gramatiskā tipa – to nosaka kombinācija ar personvārdu vai īpašības vārdu: Васіль Рабацяга (Vasiļs Rabacjagha), Алена Рабацяга (Aļena Rabacjaha).
2.4. Īpašvārdu atveide; 3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība;
Uzvārdusi, kam vīriešu dzimtē ir galotne -аў (Барысаў), -еў (Агароднеў), -оў (Еўтухоў), -ёў (Канаплёў), latviešu valodā jāatveido, izmantojot burtu -v- (Barisavs, Aharodņevs, Jeutuhovs, Kanapļovs), jo baltkrievu valodā „nebalsīgais у” uzvārdu beigās tiek izmantots tikai nominatīva formā, savukārt citos locījumos nebalsīgais ytas tiek aizvietots ar „в”в, tāpat arī šo uzvārdu formas sieviešu dzimtē satur tikai burtu „в”в – Барысава, Агароднева, Еўтухова, Канаплёва (Barisava, Aharodņeva, Jeutuhova, Kanapļova).
5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ar cilvēkiem jārunā vienkārši – tā, kā viņi saprot un, galvenais, lai viņi saprot.
7.1. Liekvārdība;
Valoda man tāda vienkārša un sulīga, es aplinkus nerunāju.” Par personvārdien nu jau pensionētām bijusī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta vadītājadirektore runājusi un rakstījusi daudz.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Dēls Jānis savulaik izvēlējās vārdu māsai – astoņus gadus vecajam dēlam Jānim sapņu princese bijusi aktrise Velga Vīlipa.
1. Tehniskais noformējums;
Jānis no sajūsmas tik sirsnīgi nopūties, ka Ārija Iklāvai bijis skaidrs: tikko dzimusī Jāņa māsa jāsauc tieši tādā vārdā!
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;