Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Starp šiem skaitļiem ierindojams arī 13. Gados jauni, kā rāda aptauja, vairāk atvērti pārmaiņām, varbūt tāpēc viņu attieksme pret 13 ir aktīvāk pozitīva nekā gados vecākiem, kuri vairāk alkst pēc stabilitātesr arī 13.
7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;
Piemēram, somu valodas gramatikā ir tāds jēdziens kā vokāļpatskaņu harmonijas likums, t. i., vārdā esošo patskaņu saskaņošana.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Igauņu valodā vokāļpatskaņu harmonijas likums daļēji saglabājies Dienvidigaunijas dialekta izloksnēs.
7.3. Neiederīgs vārds;
Ir iespējams uzrakstīt veselu teikumu no vārdiem, kuros ir tikai patskaņi un divskaņi – õe õue aia oa õie öö (‘māsas pagalma dārza pupas zieda nakts)’. Šajā teikumā, izņemot „öö” ( ‘nakts)’, kas ir nominatīvā, visi pārējie vārdi ir ģenitīva locījumā.
1. Tehniskais noformējums;
Kāda populāra leģenda vēsta, ka reiz pasaules valodas sacentušās par skanīgākās valodas statusu. Šajās sacensībās pirmo vietu ieguvusi itāļu, bet otro – igauņu valoda ar izteicienu “Sõida tasa üle silla!” ( ‘Brauc lēnāk pār tiltu!)’.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Dzejolis, salīdzinot ar dziesmu, ir kā putns bez spārna, kā “„putns ar salauztu spārnu”.
1. Tehniskais noformējums;
Pirmatnējā igauņu tautasdziesma nebija tikai ganu saucieni vien, bet arī kāzu dziesmas – kaasitamine, populāras bija arī pļaujas dziesmas ar refrēnu üles, kuras dēvē par – leesitus.
5.2. Lieka pieturzīme;
Latvietis zina kādas divas trīs rindas, kurās atrodami aliterāciju un asonanšu pāri: „Riti, riti, rīta rasa”, „; Gludu, gludu galvu glaudu” vai „Liptin lipa liepu lapa”.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Igauņu valodā sākumatskaņas varam atrast arī parastā teikumā: päike paistab palavalt (‘saule spīd karsti)’, murest murtud (‘no bēdām salauzts jeb bēdu salauzts)’, soe süda (‘silta sirds)’.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Piemēram: ”Sibulasta tegin sillad” ( ‘No sīpoliem taisīju tiltus)’, ”Ma laulan mere maaks” ( ‘Es dziedāšu jūru par zemi)’ u. c. Tautasdziesmu radīšana laika gaitā tikusi pakļauta īpašai sistēmai.
1. Tehniskais noformējums;
Igauņu dzejnieks un daudzu eseju autors Jāns Kaplinskis (Jaan Kaplinski) rakstā „Literārās valodas daudzie aspekti” žurnāla „Keel ja Kirjandus” (Valoda un Literatūra) 2011. gada 6. numurā uzsver: „Vārdu līdzību, bez šaubām, uztvēra jau agrāk, to apstiprina arī tautas neliterārās valodas folklorā esošās aliterācijas, asonanses un atskaņas.
7.2. Mazvārdība;
Ikoniskais jeb atdarinošais valodas lietojums ļauj atšķirt, piemēram., somu vārdus: sihinä (‘šņākoņa)’ un suhina (‘svilpšana, šalkoņa)’, ripinä (‘čaukstoņa, čaboņa, urdzēšana)’ un rapina (‘čaboņa, čirkstoņa)’, kihinä (‘šņākoņa, čurkstoņa, mudžēšana)’, kahina (‘čaboņa, čaukstoņa, švīkstoņa)’ un kohina (‘rēkoņa, dārdoņa, kņada)’, tomēr nenovelkot starp tiem skaidru robežu.” Arī igauņu vārda rääkima (‘runāt)’ un somu puhua (‘runāt)’ izcelsmē viņš saskata onomatopoēzi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Igauņu tautasdziesmās vārdu skaniskums tiek panākts ar visu līdzskaņu un patskaņu atkārtojumu, tomēr biežāk senajās igauņu tautasdziesmās tiek atkārtoti līdzskaņi l, s, m, n, k, t;, patskaņi a, e, u, ü, ä,ö, õ;, divskaņi au, õu, ae.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Piemēram: Mina mõista, miks ei mõista (‘Es domāju, kāpēc nedomāt)’; Tõin mina tapja Turgimaalta (‘Atvedu es kāvēju no Turku zemes)’; Üle mere meeste kätte (‘Pāri jūrai vīru rokās)’; Ära mu härjad väsisid (‘Mani vērši, nenogurstiet)’; Laula, laula, suukene (‘Dziedi, dziedi, mutīte)’.
1. Tehniskais noformējums;
Kā viens no spilgtākajiem piemēriem ir Artura Alliksāra (Artur Alliksaar) un sirreālista Ilmara Lābana (Ilmar Laaban) dzeja.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Piemēram, Ilmara Lābana aforistiskie īsdzejoļi no krājuma „Rrooza Selaviste” („Rroosi Selaviste”): „Istus kirstus ja karastus Kristuse karistus” (burtiski „‘Sēdēja šķirstā un rūdījās Kristus sods”’) vai „Orgasm puuris orgiga purismi orgiat” (burtiski „‘Orgasms urba ar iesmu pūrisma orģiju”’), vai „Kõik roomad roomavad Rooma” („‘Visi romieši rāpu (lien) uz Romu”’).
1. Tehniskais noformējums;
Ilmars Lābans gājis vēl tālāk un sacerējis palindromus (palindromi – vārdi, kas lasāmi no abām pusēm ar vienādu jēdzienisko nozīmi), onomatopoētiskus dzejoļus un skaņu dzeju (sound poetry).
7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Turklāt viņš valodai tuvojas kā pašvērtībai, nevis kā vienīgajam komunikācijas instrumentam.“” Atdzejojot ne vienmēr iespējams atveidot precīzi artveidot patskani ar patskani, ar līdzskani ar līdzskani, ar divskani ar divskani, biežāk šīs sakarības tiek lauztas, tomēr latviešu valodā ir pietiekami daudz iespēju panākt skaniskuma principa saglabāšanos ar citiem paņēmieniem.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Dienvidigauņu izloksnes veido vienu no diviem galvenajiem igauņu valodas dialektiem līdztekus ziemeļigauņu izloksnēm, uz kurāsm balstīta igauņu literārā valoda.
6.1. Saistāmība;
Vēsturiski dienvidigauņu un ziemeļigauņu izloksnes ir bijušas dažādas radniecīgas Baltijas jūras somu valodas. NSavukārt no senos laikos pastāvējušrunātās dienvidigauņu valodas savukārt izveidojās visai atšķirīgasi valodas formaspaveidi, kuraus mūsdienās dēvē par Mulgi, Tartu, Veru un Setu izloksnēm.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;