Krēsla nav saistīta ar diennakts laiku, bet ar naidīgajiem spēkiem, kas darbojas pret Latvijas neatkarību. Iespējams – arī ar neziņu, neskaidrību par nākotni, dažādiem netīriem politiskiem darījumiem.
8. Tekstveide;
|
Horizontālo svītru īsā apskata nobeigumā varbūt varētu pieminēt vēl to, ka iepriekšējo gadsimtu mijā vārda dalīšanai morfoloģiskās sastāvdaļās izmantota īstā, resp., (garā) domuzīme (sk. 8. attēlu). Šādi kādu laiku praktizēts Rīgas latviešu biedrības Zinību komisijas rakstos, bet pie tā atgriezties, saprotams, nevajadzētu.
6.2. Savrupinājumi;
7.2. Mazvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Igaunijas Republika savu neatkarību pasludināja 1918. g.ada 24. februārī. Žurnālā „Ir” publicēta intervija ar Igaunijas zinātnieci un politiķi Marju Lauristinu – „Svinēt brīnumu – bez pārspīlēšanas”. M. Lauristina saka: „[..] nedrīkstam aizmirst – tas, ka mums ir valsts, ir brīnums. [..] Visi teica – tas nav iespējams.
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Par to ir jāpastāv, citādi straume mūs aizskalos.” (Ir, 22.02.2018.) Metafora „brīnums” attiecināta uz simtgadi, valsti un mūsutās sasniegumiem.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Brīnums ir „‘neparasta, neticama, arī grūti izskaidrojama parādība; tas, kas izraisa izbrīnu.”’ (LVV 2006, 183). Vēsturnieki piekristu M. Lauristinai, ka viss varēja izvērsties daudz savādāk, un tiešāmcitādi un triju Baltijas valstu esamību pasaules kartē tiešām nevar uzskatīt par pašsaprotamu. „Peldēt pret straumi” ir frazeoloģisms ar nozīmi „‘izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma uzskatiem.”’ (LFV 2000, 1212). Savukārt „vārdu savienojums straume mūs aizskalos” metaforiski apzīmē kādu strauju notikumu virknikopumu, kas var mainīt neatkarīgas valsts stāvokli, ja cilvēkiem nebūs svarīgi to nosargāt.
1. Tehniskais noformējums;
2.1. Vārdu pareizrakstība;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Latviešu valodā „Zzaļais zelts” ir tradicionāls frazeoloģisms ar nozīmi „‘meži kā tautsaimnieciska vērtība.”’ (LFV 2000, 1388). Savukārt metafora „zelta drudzis” ienākusi latviešu valodā no angļu frazeoloģisma gold rush, kura nozīme radusies Kalifornijas zelta drudža laikā, kad 1848. g.adā tūkstošiem cilvēku devās uz Kaliforniju, lai tiktu pie bagātības.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.3. Sākumburti;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
|
Mūsdienās „metafora zelta drudzis” raksturo situāciju, kad cilvēki masveidā dodas uz kādu vietu vai veic kādu darbību, jo ir dzirdējuši, ka citi cilvēki bijuši ļoti veiksmīgi tajā vietā vai darbības veidā (CAD 2008, 620; EOLD 2018).
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Iespējams, ka „zaļā drudža” metaforametafora zaļais drudzis izmantota, lai gan pievērstu uzmanību šim jautājumam, gankā arī brīdinātu par sekām, ja alkatība netiek kontrolēta.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Metaforu sajaukšanaās īstenībā parāda cilvēku kognitīvo elastību (flexibility), spēju domāt par abstraktām tēmām neskaitāmdaudzos un dažādos metaforiskos veidos.
3. Vārddarināšana;
4.1. Lietvārds;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Metaforu sajaukšana nav novirze no pareiza metaforu lietojuma, iespējams, ka jauktās metaforas ideāli atspoguļo tipisku cilvēku pieredzi valodā, domāšanā un komunikācijā.
|
Take One” režisoru (Rīgas Laiks, 02.2018.). Vārds „garša” lietots metaforiskā nozīmē, un šī nozīmekura pēdējā laikā kļuvusi ļoti populāra, kad tiek runāts par dažādām maņu orgāniem raksturīgām sajūtām, kas nepieciešamas dzīves baudīšanai 21. gadsimtā. 5. piemērs.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.8. Palīgteikuma tips;
|
Beidzamajā laikā šķiet, ka notiek pašvaldībuas sacensībšas, kura dos vairāk labumu saviem iedzīvotājiem, t. Tā „Rīgas Apriņķa Avīzē” lasāms raksts „Jūrmala seko Rēzeknes piemēram”, kas runā. Tajā stāstīts par pilsētas domes lēmumu atļaut Jūrmalas iedzīvotāju kartes īpašniekiem pārvietoties sabiedriskajā transportā bez maksas.
4.3. Īpašības vārds;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Rakstā teikts, ka „Jūrmala pēc Rēzeknes ir otrā pilsēta Latvijā, kas pieņēmusi šādu lēmumu.” (Rīgas Apriņķa Avīze, 20.03.2018.). Šajos piemēros novērojamizmantota metonīmija, kurā pilsētas nosaukums pārstāv tās domiattiecināts uz šīs pilsētas vadību, jo ne Jūrmala, ne Rēzekne, ne pilsēta nav dzīvas būtnes, kas varētu jelkādu lēmumu pieņemt. projekcija vienā domēnā nesējvienība mērķvienība Jūrmala Jūrmalas pilsētas dome Jūrmalas pilsēta Jūrmalas pilsētas dome Rēzekne Rēzeknes pilsētas dome 7. tabula.
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Metonīmiju „ Jūrmala” un „Rēzekne” projekcijas Arīdzan6. piemērs. 21. gadsimtā cilvēkus interesē arī valoda, un par jaunvārdu problēmātāpēc presē ik pa laikam parādās publikācijas par dažādiem valodas jautājumiem. Piemēram, par jaundarinājumiem latviešu valodā rakstaunāts „Latvijas Avīzes” rakstā „Māte „gūgle” un istabenis” (Latvijas Avīze, 04.04.2018.) „M. Sarunvalodas vienību mātie gūgli”e var uzskatīt par metaforu, jo māte gūgle nav nevienam māte, bet mātes vārdu ieguvusi vien tādēļ, ka daudz ko zina, pareizāk sakot, ļauj atrast atbildes. Šajā gadījumā nezināGoogle meklētājsā var pajautāievadīt gandrīz jebko, un Google meklētājs dosuru jautājumu un saņemt kādu atbildi.
|
Jautātājs tiek nostādīts bērna lomāasociējas ar bērnu, liekot atcerēties laiku, kad mātei bija atbildes uz visiem jautājumiem.
6.5. Izteicēja izveide;
8. Tekstveide;
|
Mūsdienās daudz runā par Google privātuma pārkāpumiem, reklāmu piemērošanu katram e-pasta Gmail lietotājam, balstotiesņemot vērā viņa vēstuļu saturāu, bet tomēr cilvēki turpina uzticēties mātei gūglei. Savukārt „istabenis” esot profesija, lai nediskriminētu vīriešus. Tāda profesija eksistē, un tai ir detalizēts apraksts (Viesnīcas istabeņa profesijas standarts 2016). Jāatzīst, ka gan „istabenis”, gan „istabene” izcelsme ir metonīmiska apzīmējot cilvēkus, kuri pieder istabai, kura tiem jāsaved kārtībā7. piemērs.
8. Tekstveide;
|
Diemžēl 2018. g.ada otrajā pusē daudziem cilvēkiem rodas nepatika pret izteicienvārdu savienojumu „simtgadei veltīts pasākums”, jo nereti tas tiek piedēvēts pasākumiem, kuriem nav nekāda sakara ar simtgadi.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Latvijā tādu zvēru pagaidām nav, toties Igaunijā ir veseli četri! [..] mītiskā dzīvnieka vārdā start-up vidē mēdz dēvēt jaunuzņēmumus, kuru tirgus vērtība tiek lēsta vismaz miljarda eiro vērtībā. [..] Latvija joprojām ir sava pirmā vienradža gaidās. [..] man gribas noticēt – agrāk vai vēlāk, bet vienradzis ganīsies arī Latvijā!” (Ir, 12.07.2018.) Metafora „vienradzis” kā ekonomisks terminkā lietots apzīmējums ir tekstā izskaidrota, bet pārnestā nozīme saglabājas un tiek lietota kopā ar citām metaforām un metonīmijām.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Izteikums „Latvija joprojām ir sava pirmā vienradža gaidās” rada asociācijas ar māti un pirmdzimto bērnu, personificējot Latviju, kas bieži dēvēta par māti Latviju, kuras gaida savus bērnus- pilsoņus, bet šoreiz – miljardu vērtu jaunuzņēmumu, kas acīmredzot ir gandrīz tikpat vērtīgs kā bērns, vismaz Latvijas valstij kā institūcijai.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Cerība, ka „vienradzis ganīsies arī Latvijā”, liek domāt par vienradzi kā vērtīgu dzīvnieku, kas varētu baroties Latvijas pļavās, tātad Latvijas biznesa vidē tiek gaidīti vērtīgbagāti uzņēmumi, kas varētu attīstīties Latvijā, dodot labumu Latvijas valstij. 2018.g.9. piemērs. 2018. gadā daudz uzmanības tiek veltītas sportam.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|