Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5214 vienumi
Citviet šie toponīmi saistīti ar kādu nostāstu, vai arī tie radušies uz asociāciju, ārējās līdzības vai analogās funkcijas pamata.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Raksta uzdevums – analizēt Latvijā fiksētos eksotiskos aizguvumus (nejaukt ar terminu eksonīmi), to biežumu, izplatību un salīdzināt ar materiālu, kas pierakstītus apmēram pirms 100 gadiem un analizētus pirms 25 gadiem (Balode 1997, 68–72, Balode 2000, 69–73).
6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Daudzi no vietējiem mikrotoponīmiem, pēdējos gados arī oikonīmiem (apdzīvotu vietu vārdiem, arī mājvārdiem), piedzīvo pārvērtības – ja zūd objekts, nosaukums vairs netiek lietots un ar laiku izzūd gan no kartes, gan no atmiņas.
5.2. Lieka pieturzīme;
Visai iecienīts ir Parīzes vārds Latvijas vietvārdos: Parīzes // Parīsi – zemniekmāja Sērmūkšos (E I 29), Parīze – zemniekmāja Jērcēnos (1960), Parīze – māja un pagastdaļa Gaujienā (barons Vulfs mežsargu mājas nosaucis Eiropas pilsētu vārdos – šeit ir arī Londona un Vīne) (1961), Pariža – sādža Jasmuižā p(p), Pariža – ciems Vārkavā (“„šeit dzīvojuši čigāni”) (1962).
1. Tehniskais noformējums;
Latvijas vietvārdu vārdnīcā (Lvv III) reģistrēts arī Parīzes ceļš Trapenē 1961 un Parīzes kruogs Elejā (Pl II 405), (kas fiksēts jau 1892. g.)adā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos;
Pēc tagadējiem ģeogrāfu datiem ir zināmas divas viensētas: Parīze – Gulbenes novada Tirzas pagastā un daudzskaitļa formā lietojamais vietvārds Parīzes – Amatas novada Skujenes pagastā Ģ(Ģ).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Romas irun Venēcijas vārdus ir pārmantojušas govju fermas.
7.3. Neiederīgs vārds;
Par Romu ir lasāmi šādi žurnālistu iespaidi 2021. gada pavasarī: “„Roma dubļaina ceļa malā šķiet tumša un klusa, it kā visi romieši būtu devušies atvaļinājumā.” (Kanepone 2021, 34) Itālijas mājas šobrīd vairs nav apdzīvotas un ir uz sabrukšanas robežas.
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr kopumā, atskatoties pagātnē, Romas vārds Latvijā ir bijis piešķirts vismaz 23 objektiem (Lvv VI 498–499): Ruõma – jaunsaimniecība Braslavā (1957) (mūsdienās lietojama daudzskaitļa formā – Romas Ģ(Ģ)), zemniekmāja Burtniekos (E I 90) (mūsdienās pierakstīts tikai daudzskaitlī Ruõmas (1974), Romas Ģ(Ģ)), Ruoma – zemniekmāja Ērgļos p(p) (Roma (Ģ)), Ruõma †nespējnieku māja Jelgavā (jeb Vecã- Ruõma;, pie Vircavas ceļa) (1959), zemniekmāja Kauguros (E I 94) (māja celta jaunākā laikā un pašats saimniekas tāo nosauktacis pēc Itālijas Ruomas parauga p(p), Ruõmas (1977), Romas (Ģ)), Ruoma – zemniekmāja Ļaudonā (E I 20), Roma †viensēta Zaubē Ģ(Ģ), Ruoma – pļava Upesgrīvā (Krintu māju pļava) (1985); Ruõmas gŗava un Ruõmas kruogs Asītē (Pl IV 14) (grava pie Asītes skolas, “„tur arviên bij izrîkuôjumi” (1955, 1977), †kruogs pie Romas gravas (1955)), Ruõmas kalns Jaunpiebalgā (Leikaros) (1971), Ruõmas kruogs †kruogs Jelgavā (tur bijusi nespējnieku māja) (1959), acīmredzot tas pats objekts Ruõmas kruogus Svētē (E II 84, (Pl V 431), Rùomas pagrabs – †muižas pagrabs Koknesē (1961), Ruõmas smēde – †smēde un Ruõmas upīte Asītē (smēde pie Romas gravas;, upīte tek gar Asītes skolu) (1955).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Mūsdienās Jelgavas novada Valgundes pagastā ir apdzīvota vieta Bulgārija Ģ(Ģ) un apvidus Bulgārija Vecumniekos Ģ(Ģ).
1. Tehniskais noformējums;
Par nosaukumu izcelsmi precīzu ziņu nav; tiek minēts iespējamais sakars ar krievu-–turku karu un zaldātiem, kas, atgriezušies no kaujām Bulgārijā un ieguvuši zemi.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme;
Latgalē – Svariņu pagastā – ir zināms arī kalna nosaukums Balgoreja // Bulgārija (“„kalnā bijis augļu dārzs””) (VLK 2020, 31).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Vienīgais vēl lietojamtais ir meža nosaukums Krievzeme Vaivē (VLK 2020, 31).
4.2. Darbības vārds;
Tomēr ticamāk, ka Maskavas vārdu pirms 300 gaduiem, glābjoties no Pētera I vajāšanām, sev līdzi atveduši vecticībnieki. (Kanepone 2021, 36) J.
6.1. Saistāmība;
Endzelīna krājumos acīmredzot šis ciems minēts Naujenē (E II 171, (Lvv II 381).
1. Tehniskais noformējums;
Latvijas vietvārdu vārdnīcā vēl minēti šādi toponīmi: Maskava // “„Muskau” – zemniekmāja Ķoņos (E I 95), Maskavas kruogs Koknesē (1958), Maskaveņa – krievu apdzīvots ciems Preiļos (E II 172), Maskaviņa – zemniekmāja Meņģelē (E I 51, (Lvv II 381). Šie vārdi galvenokārt saistāmsi ar krievu tautības iedzīvotājiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Visai plaši Latvijas teritorijā ir bijis izplatīts Ukrainas vārds – reģistrēti vismaz 12 objekti: Ukraina – apdzīvota vieta Drabešos (šeit dzīvojot iebraucēji) (1972), ciems Vīksnā (toponīmiskajā kartītē ir paskaidrojums, ka tur dzīvojot krievu tautības iedzīvotāji, kas arī devuši šio nosaukumu, jo tur esot auglīga zeme) (1963), Jaunā Ukraina – apdzīvota vieta Kosā (uz dzīvi te apmetušies iebraucēji) (1971), Ukraine – māja Šķilbēnos (1976).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Acīmredzot šī vietvārda izvēle Latvijā ir motivēta trejādi: 1) attiecīgā apvidū apmetušies citas tautības iedzīvotāji:; 2) laba, ražīga zeme:; 3) nomaļa, attāla vieta (Balode 1997, 69).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Krievijas pierobežā, Viļakas novada Šķilbēnu pagastā, ir Balkanu kalni.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Arī Dagdas novada Erzernieku pagastā ir kalns vārdā Balkans Ģ(Ģ).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;