Ja šķirklis tomērveiksmīgi atrasts, tad jāpārliecinās, vai tam nav dota vēl kāda nozīme, l. Līdz ar to daži nepieciešamie šķirkļi jāmeklē pat visās trīs korpusa daļās, it sevišķi, ja to oriģinālrakstība sakrīt ar atveidojumu latviešu valodas atveidiā.
6.1. Saistāmība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.2. Sekundāra: vārdu secība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Piemēram, grūtības var rasties ar šādiem šķirkļiem: pasta [it. pasta ‘mīkla’] – mīklai vai biezputrai līdzīgas konsistences masa, ko gatavo no pulverveida vielām, tās sajaucot ar eļļu, taukiem, vasku vai citu viskozu šķidrumu; viens no zāļu veidiem pēc formas; ir higēniskās, saimnieciskās, tehniskās u. c. pastas. (SV 2007, pamatkorpuss); pasta it. – sausi mīklas izstrādājumi dažādos veidos un formās (piem.ēram, makaroni, spageti). (SV 2007, citvalodu vārdi un teicieni). Tā, meklējot nozīmes vārdam “pasta”, kurš ar dažādiem skaidrojumiem ir gan pamatkorpusa, gan citvalodu vārdu un teicienu daļā, vārdnīcas lietotājam, neatrodot piemērotu skaidrojumu, nākas ieskatīties arī papildinājumu daļā. Citkārt kāda vārda nozīme pamatkorpusā nav atrodama, toties var patrāpīties papildinājumos. Tā, piemēram, noticis ar vārdu akreditēt – ‘oficiāli atzīt, ka iestāde, tās struktūrvienība, studiju programma u. tml. ir kompetenta veikt konkrētus uzdevumus’ (SV 2007, 877).
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tāpattad svarīgas būtu bijušas norādes unz papildu šķirkļa vārda nozīmju skaidrojumiem papildinājumu daļā.
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas vārdnīcas lietotājiem novērstu veltīgu meklēšanu un maldīšanos pa korpusa daļām vismaz tajos šķirkļa vārdos, kuri sastopami dažādās vārdnīcas daļās.
7.1. Liekvārdība;
|
Kā sekundārie avoti šajā elektroniskajā vārdnīcā izmantoti pirmais un trešais vārdnīcas izdevums, tos apvienojot vienā atsaucē – SV99.
6.1. Saistāmība;
|
Tomēr ar jebkuras vārdnīcas lietošanu jābūt uzmanīgiem, jo arī atzinīgi vērtējamos izdevumdarbos mēdz gadīties pa kļūdamei.
|
Kaut arī vārdnīcās pamanītās kļūdas jaunos izdevumos vienmēr cenšas labot, jāatgādina, ka “ir jāuzsver, ka analizētās „Svešvārdu vārdnīcas” otrajā izdevumā tas netika darīts.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Literatūras saraksts trešajā izdevumā, salīdzinot ar iepriekšējiem izdevumiem, nav mainīts vai papildināts.
7.1. Liekvārdība;
|
Vārdnīcas veidošanā izmantotas dažādu valodu un nozaru vārdnīcas un enciklopēdijas, kas galvenokārtpārsvarā izdotas no 1971. līdz 1998. gadam, izņemot „Latvijas konversācijas vārdnīcu” (1927-–1940) un krievu valodas vārdnīcu (1950-–1965), kas ir vēl vecākas (SV 2007, 929–931).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Vārdnīcā ir iekļauti tikai biežāk lietotie svešvārdi, raugot ievērojot līdzsvaru starp dažādām nozarēm, tāpēc tajā nav atrodami daudzi atsevišķu nozaru termini, piem.ēram, medicīnas vai ķīmijas jomas svešvārdi, jo to skaits irbūtu pārāk liels šāda apjoma vārdnīcai (SV 2007, 5).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Baldunčiks norāda, ka šīminētās nozares ir pietiekami labi atspoguļotas jau iznākušos izdevumos, savukārt dažu citu jomu, piem.ēram, psiholoģijas, sporta un dažu mūzikas žanru, terminoloģija viņa veidotajā darbā ir paplašināta salīdzinājumā ar agrāk publicētajām svešvārdu vārdnīcām.
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Atsevišķās nozarēs uzņemto svešvārdu grupu iekšējās proporcijas apzināti veidotas pēc nozīmības principa, piem.ēram, mitoloģijā lielāks apjoms ir atvēlēts sengrieķu un romiešu cilmes vārdiem, jo šo tautu mitoloģijai ir bijusi ļoti svarīga loma Eiropas kultūras attīstībā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
To, ka stabilām kultūrvēsturiskajām robežām ir noteicoša loma gan lingvistiskās apziņas, gan paša dialekta saglabāšanaā, rāda kāds 2010.–2012. gada pētījuma novērojums. Šī pētījuma mērķis bijis precizēt augšzemnieku dialekta sēlisko un latgalisko izlokšņu saskarsmes joslā (starp Līvāniem, Barkavu, Gulbeni un Lizumu) esošās izoglosas, no kurām galvenā – kāpjošās un lauztās zilbes intonācijas izoglosa.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Svešvārds ir „no citas valodas aizgūts un aizguvējvalodas sistēmai gramatiski pielāgots aizguvums, kura citvalodisko cilmi (pēc atsevišķām fonētiskām un/vai morfoloģiskām pazīmēm) uztver aizguvējvalodas lietotāju vairākums” (VPSV). V 2007, 384). J. Baldunčika svešvārdu vārdnīcā tomēr ir iekļauti arī vārdi, kas neatbilst šai definīcijai.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Arī skaidrojumu garums tiek pielāgots vai attiecun veiksmīgi formatēts, lai konkrētās slejas šķirkļi neizmainītjauktu vārdu izvietojumu nākamajās lappuseēs.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Pirmā un trešā izdevuma šķirkļu salīdzinājums (SV 1999 un SV 2007, 439. lpp.) Neviļus nākas domāt, kaAcīmredzot starp vārdnīcas sagatavotājiem un izdevējiem bijusi prasība nemainītvienošanās par pamatdaļas izkārtojumu, jo visās daļās, pat neskatoties uza saglabāšanu, saturu grozot, – visās daļās, neraugoties uz veiktajām izmaiņām un labojumiem, lappušu numuri nav mainījušies.
8. Tekstveide;
|
Piemēram, vienā šķirklī ir advents un advente, kas apvienoti vienā šķirklī, starp pienākošos un esošo vietu irstarp kuriem šai vārdnīcā būtu tikai divi skaidrojami vārdi (adventisti un adventīvs).
6.4. Vārdu secība;
8. Tekstveide;
|
Vietām nav saprotams, kāpēc nav ievērota konsekvence un izmantota katra konkrētāvienam un tam pašam tiek izmantotas atšķirīgas metodes, piem.ēram, ir blakus esoši šķirkļi „toksi.., tokso.. sk. toksiko..” un “toksiko..”, bet blakusparalēlajā slejā ir vēlreiz ievietots „tokso sk. toksiko”.
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Vārdu etimoloģijas Vārdnīcas veidotāji nopietni pievērsušies vārdu cilmei un, kur vien tas bijis iespējams, centušies izsekot garākam aizguvumu ceļam. Šādi, papildus ar iepriekšējās svešvārdu vārdnīcās norādītajam, tiek sniegta jauna informācij, izdevuma lietotājam noderīga informācija, kas viņu, saprotams, bagātina.
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Autors norāda, ka vārdnīcas veidošanā izmantota vēsturiski semantiskā etimoloģizācijas metode, “„kuras pamatā ir nostādne, ka vārds cēlies tajā valodā, kurā tas ieguvis konkrēto formu. [..] Dažkārt ir visai sarežģīti noteikt īsto vārda izveides avotu, tomēr tas valodniekiem nedod tiesības ignorēt vārda vēstures nozīmīgāko posmu un apgalvot, ka vārds cēlies tajā valodā, kno kuras īstenībā tikai paņemta(s) vārda veidošanai nepieciešamā(s) sastāvdaļa(s)” (SV 2007, 6).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|