Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
Tajā 1970. gada atzinumi ir koriģēti, jo konstatēts, ka dažos gadījumos ir citādas o lasījumaizrunas tendences, fināļu saraksts papildināts (vairāk nekā 120 vienības), fināļu lasījums vienveidots, samazinot paralēllasījumizrunas variantu skaitu (LVKJ 21, 116).
7.3. Neiederīgs vārds;
Pašreiz burta o izrunu/lasījumu nosaka ZA Pareizrakstības komisijas 1985. gada 7. februāra lēmums (LVKJ 1985, 116–120).
7.1. Liekvārdība;
Lai gan 1985. gada atzinumā panākta lielāka unifikācija un normas pamazām nostiprinās, stabilizējas, tomēr minēto objektīvo cēloņu dēļ tās vēl joprojām ir visai svārstīgas (Freimane 1993, 419).
1. Tehniskais noformējums;
Analizējot Latviešu valodas runas korpusa datus, konstatētas atkāpes burta o lasījumizrunā svešvārdos: gaidāmā īsā patskaņa vietā dzirdams garais, bet garā – īsais.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kļūdaini burts o tiek lasīizrunāts arī mantotos vārdos vai senos aizguvumos, piemēram, vārdā novembris gaidāmā īsā patskaņa [ɔ] vietā reizēm dzirdams divskanis [uo] vai garais patskanis [ɔː], vārdos loze, izloze divskaņa [uo] vietā – garais patskanis [ɔː], savukārt vietvārdā Roja divskaņa vietā reizēm tiek runāts īsais patskanis [ɔ].
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ir vārdi (homogrāfi), kur tikai atšķirīgs burtu e, ē, o lasījums, šķir vārdu leksisko nozīmi, piemēram, bērzi un liepas ir koki (divskanis [uo]), bet kuģa pavāri un baktērijas, piemēram, stafilokoki, ir koki (izrunājami ar patskani [ɔ]) (Latviešu valoda 1998, 132.).
5.2. Lieka pieturzīme;
LVRK vērojamas svārstības burta o lasījumizrunā vārdos fokuss (3 no 8 piemēriem dzirdams īss o), novembris (o, ō, uo).
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kļūdaini vārdos oma, omulīgs burts o tiek lasīizrunāts kā patskanis [ɔ] gaidāmā divskaņa [uo] vietā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Svārstības vērojamas arī vārda kods lasījumizrunā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tikai tad, ja ir runa par personas kodu, burts o vairumā gadījumu parasti tiek lasīizrunāts kā garais patskanis.
7.3. Neiederīgs vārds;
Atkārtoti izdodot Raiņa dzejas ciklu „Lellīte Lolīte”, „klupšanas akmens” mūsdienās izrādījies vārds Lolīte – tikai retais atcerēsies vai zinās, ka Rainis ar vārdu Lolīte domājis ‘lolojums’ (Paegle 1986), kas jāizrunā ar divskani [uo], nevis patskani [ɔ] (kā personvārdā Lolita).
5.2. Lieka pieturzīme;
Iespējams, ka vēl pēc gadiem 10 šajos vārdos varēsim atteikties no burta o paralēllasījuma šajos vārdosizrunas variantiem.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas ir pretrunā ar pašreiz spēkā esošo normu, kas fiksēta „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” (LVPPV 1995).
1. Tehniskais noformējums;
Patskanis o salikteņos „savienotājpatskaņa” funkcijā 1985. gada Pareizrakstības komisijas noteikumi nosaka, patskanis o ir īss salikteņos „savienotājpatskaņa” funkcijā (LVKJ 21, 116), piemēram, agro-kultūra, auto-amatieris, avio-bumba, biblio-grāfija, ekso-derma, elektro-līnija, foto-albums, kino-filma, magneto-biolōģija, moto-tūrisms, radio-aktīvs.
1. Tehniskais noformējums;
Tādi ir salikteņu pirmie komponenti ar video-, foto-, radio-, moto- un elektro- (sk. 3. tab.ulu).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Līdzīgi burta o lasījumizrunu salikteņu daļā auto-, radio- skaidro arī Egīls Skudra elektronisko grāmatu apgāda „Eraksti” publicētajā elektroniskajā vārdnīcā „O vārdnīca jeb burta o fakultatīvā rakstība” (Skudra, 9).
7.3. Neiederīgs vārds;
Burta e, ē lasījumsizruna: pozicionālie un nepozicionālie platā un šaurā patskaņa e, ē izrunas nosacījumi Arī šaurā un platā patskaņa e, ē nediferencētās rakstības dēļ, lai runātu atbilstoši latviešu valodas ortoepijas normām, ir jāapgūst gan pozicionālie, gan nepozicionālie patskaņu e, ē[e], [eː], [æ], [æː] izrunas nosacījumi, gan izņēmumi.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valodas praksē izplatītākās atkāpes no normas šaurā vai platā e, ē lietojumizrunā ir vārdformās, kur minēto skaņu izruna nav pozicionāli nosacīta.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kļūdainsa šaurā patskaņa [e], [eː] lietojumsizruna Lai gan lielākoties darbības vārdi pētīt, mērīt, pelnīt valodas praksē tiek lietoti kā 3. (nevis 2.) konjugācijas darbības vārdi, tagadnes formās gaidāmā platā patskaņa [æ] vai [æː] vietā (kā tas būtu, ievērojot pozicionālos ē, ē lietošanas nosacījumus) reizēm ir dzirdams šaurais [e], [eː], piemēram, vārdformas pētu, pēta, pētām, pētāt reizēm izrunā ar šauru patskani [e].
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tomēr ir vārdi, kuros šīs likumības netiek ievērotas, piem.ēram, zemledus, neēdams, neērts, neredzams (Liepa 2012, 197).
1. Tehniskais noformējums;