Tāpēc norādes par ieteicamāku vārdu variantrakstības variantu vai vispārējam lietojumam vairāk vēlamu svešvārda sinonīmu būtu ļoti vēlamas.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Mērvienībām, ķīmiskajiemo elementu nosaukumiem u. c. aiz paskaidrojuma vai pirms tā tiek doti saīsinājumi vai apzīmējumi, ķīmiskajiem elementiem un augiem norādīti arīpievienoti latīniskie nosaukumi (bet ne visos šķirkļos).
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Vārdnīcas šķirkļu uzbūvē bieži netiek ievērota konsekvence, šķirkļos norādīinformācija tajos nereti sniegta pēc atšķirīgiem kritērijiem sniegta informācija, daudziem vārdiem neiekļaujoties kopējā sistēmā. Korpusa dalījuma trīs daļāsVārdnīcas trešā izdevuma trīs daļās sadalītā korpusa un ne līdz galam sakārtoto norāžu dēļ, vārdnīca tā nav ērta lietošanai.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Trešajā labotajā un papildinātajā izdevumā daudzas kļūdas tikušas novērstas, tomēr arī neuzmanīgi pieļautas jaunas. Literatūras saraksts. To vietā diemžēl ir prādījušās jaunas. Baldunčiks 2012 – Baldunčiks, Juris.
8. Tekstveide;
|
Rediģējams rediģējums jeb 2012. gadā izdotā “„Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca”.
1. Tehniskais noformējums;
|
Raksti. 1. sēj.
1. Tehniskais noformējums;
|
Karuļa „Latviešu etimoloģijas vārdnīca” ir sens mantots vārds un „apzīmē gan kustīgo mutes orgānu, kas sasmalcināšanas procesā groza („maļ”) barību, gan valodu, tātad kādai tautai īpatnēju runu, ko veido ar šā orgāna palīdzību. [..].” Šādas semantiskas paralēles ir arī citās valodās, piemēram, krievu un vācu valodā. (LEV I, 580) Raiņa dzejas rindās vārds mēle ir lietots ar nozīmi ’‘valoda’.
1. Tehniskais noformējums;
|
Raiņa lingvistiskie meklējumi un viņa daiļrades stila savdabība – radot jaunus vārdus, veidojot savdabīgas sintaktiskās konstrukcijas, aktualizējot senus vārdus, apvidvārdus u. tml. – ir cieši saistīta ar dzejnieka izvirzīto tēzi par „jauno latviešu valodu”, kas veido pretmetu tāpat kā „vecā un jaunā pasaule”. „ Vecā stāsta gari un plaši, jaunā: turēsimies pie lietas”, tā raksta Rainis 19. gs. 90. gados. (KR 24, 67) 1908. gada dienas hronikā Rainis, rakstot par dažādām iecerēm, atzīst, ka viens no viņa jaunās valodas raksturotājiem ir īsums: „ [..] latv[iešu] valodas īsums no svara, kā miesas mazums: ātrāka domāš[ana], vairāk darbības.” (KR 24, 315) Savukārt 20. gs. 20. gados Rainis secina, ka viņa valodas jaunradīšanas principi, arī strupināšana, ir kļuvuši par galvenajiem principiem latviešu valodas pārbūvē un tālākattīstīšanā. (DzD, 90). Analizējot Raiņa ieguldījumu latviešu literārās valodas attīstībaā, R.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
|
Raiņa dienasgrāmatās un piezīmēs biežāk lietotie īsdarinājumi ir radušies ar flektīvāso vārddarināšanas rezultātāu (aptuveni puse no analizētajiem atvasinājumiem), respektīvi., ar derivatīvajām galotnēm -e, -a, retumis ar -s, kā arī sufiksācijas rezultātā, izmantojot piedēkļus ar -m-.
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Rakstā analizētas Raiņa lietoto īsdarinājumu strukturālās un semantiskās attieksmes. ĪsDarinājumi ar derivatīvajām galotnēm Raiņa dienasgrāmatās un piezīmēs (arī hronikās) īatvasinājumu, kuru veidošanā izmantotas derivatīvās galotnes, ir aptuveni 47 % no analizētā materiāla.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Prefiksāli flektīvie atvasinājumi: aizeja, apsveice, apsvere, aptīre (aptīrīt ‘padarīt tīru, notīrīt; tīrot apkopt; aptīrīties’, (MLVV)), atceres, (teātra) atklāja, atvade, iesvēte, ietvere, izstāja, izvade ‘nobeigums’, nebrīve, negriba, nobeigas, nomazga, pārbrauce, sagaide, uzmudu (vārdi).
1. Tehniskais noformējums;
|
Jāpiebilst, ka leksēmas brīve un mīla ir ar piedēkļiem -est- un -īb- (brīvestība, mīlestība) atvasināto lietvārdu īsinājumi, nevis lietvārdu ar -šana/ -šanās īsinājumi.
1. Tehniskais noformējums;
|
No pirmatnīgajiem darbības vārdiem veidotie atvasinājumi ar -šana/-šanās īsināveidoti, izmantojot darbības vārdu tagadnes celmu, – saukšana : saucet, saucu : sauce; sveikt, sveikšanacu : sveice,; aiziešanat, aizeju : aizeja,; apsvēršanat, apsveru : apsvere,; atklāšanat, atklāju : atklāja; ietvert, ietveršanau : ietvere,; izstāšanāties, izstājos : izstāja,; nobeigšana (nobeigums?)t, nobeidzu : nobeigas,; pārbraukšanat, pārbraucu : pārbrauce, kā arī veidojot salikteņatvasinājumu veidošanas – mājās braukšana : mājbrauce, mājas pirkšana : mājpirce, apsveikšana ar telegrammu : telegrammapsveice, tālu skatīšanās : tālskates ‘nākotnes perspektīvas, vīzijas ?’: Vakarā L[ivšics] runā par mājbrauci.
8. Tekstveide;
|
Nemierīga guļa. (KR 24, 214) Jūtos nelabi, grūtsirdīgi, laikam jūtu lietu nākam, tādēļ laikam arī slikta guļa. (KR 24, 241) Raiņa dienasgrāmatās un piezīmēs ar derivatīvajām galotnēm īsdarināto vārdu semantika ir saistīta ar procesa un stāvokļa nosaukumiem; tāda pati semantika ir raksturīga arī ar piedēkli -šan- atvasinātajiem vārdiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tomēr lielākā daļa šo īsdarinājumu ar derivatīvajām galotnēm ir palikuši tikai okazionāli atvasinājumi Raiņa darbos un plašāk latviešu valodā nav ieviesušies, kaut strukturāli un semantiski pamatā atbilst attiecīgajam vārddarināšanas modelim.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Aplūkosim, piemēram, īsinātā lietvārda atcerēšanās , tā motivētājvārda atcerēties un īflektīvā atvasinājuma atcere semantisko struktūru: Atcerēšanās – ‘Process → atcerēties’; Atcerēties – ‘1.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Piedēklis -m- ir sens mantots piedēklis, un ar to atvasināti lietvārdi gan no darbības vārdiem, gan īpašības vārdiem. Šādi atvasinājumi ir konstatējami jau senākajos rakstu avotos, taču līdz 19. gs. beigām produktīvāka ir lietvārdu atvasināšana no darbības vārdiem.( (MSA, 89–90). Tieši šādi vārdu īsdarinājumi fiksēti Raiņa dienasgrāmatās un piezīmēs, kaut arīiespējams, to izveides ceļš ir bijis atšķirīgs, t. i., notikusi īsināšana jeb atgriezeniskā derivācija (MSA, 115), atmetot izskaņu -šana / -šanās – apģērb-šanās : apģērb-me; izgrie-šana : izgriez-me.
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Monogrāfijā „Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība” norādīts, ka lietvārdos piedēklis -m- visbiežāk saistās ar primāru darbības vārdu nenoteiksmes celmu (aus-t : ausma), bet 19. gs. beigu posmā veidojas atvasinājumi arī no sekundāriem darbības vārdiem, piedēkli -m- pievienojot darbības vārda saknei (ros-ī-ties : rosme), taču konstatēti arī neregulāri darināšanas gadījumi, kad piedēklis -m- ir pievienots pagātnes vai tagadnes celmam (spied-u : spiedme, velk-u : velkme). (MSA, 91–92). Arī Raiņa lietotajiem īsdarinājumiem ar -me vērojama zināma formālās struktūras līdzība, kaut gan, ņemot vērā paša dzejnieka norādi, ka tie ir lietvārdu ar -šana/ -šanās īsinājumi, neapšaubāma ir motivētājvārdu (nenoteiksmes celmu) ietekme.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Līdz ar to, veidojot īsdarinājumus, semantiskā struktūra zināmā mērā paliek nemainīga, tomēr ir kāda būtiska semantiska papildnianse, kas šķir šos atvasinājumus – atvasinājumu ar -m- nozīmes abstrahēšanās. (MSA, 92) Domājams, ka tas ir būtiski ietekmējis šo īsdarinājumu ienākšanu literārajā valodā.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Aicinums braukt uz Lietavu. (KR 25, 120) Negribu strādāt .[..]. Vainīga laikam arī strādāšana bez atvaļinuma. (KR 25, 154) Jāpiebilst, ka Raiņa dienasgrāmatu un piezīmju leksikā šādiem īsinājumiem ir sporādisks raksturs.
1. Tehniskais noformējums;
|