Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Arī ar šo formu (ne)lietojumu un dažādību Blaumanis ir paspilgtinājis tēlu attiecības. Tā, Alaines baronu Edgars, sulainis, Akmentiņš uzrunā par baronkungu, Klenga viņu uzrunā – baronliel(s)kungs, bet Sutka – lieto tikai daudzskaitļa formu baronlielkungi, ar to pasvītrojot savu distanci un padevību.
7.1. Liekvārdība;
Taču līdz ar tautisko atmodu un valodas kopšanas uzplaukumu daudzi aizguvumi no vācu valodas tiek aizstāti ar latviskākiem vārdiem – gan jaunvārdiem, gan vecos rakstos vai izloksnēs atrodamiem. Tā, brīža galvenajā valodas latviskošanas tā brīža galvenajā vietnē – laikrakstā “„Baltijas Vēstnesis” (1868–1906) sāk 1869. gadā lietot vārdus kundze un kundziene vai kundzene, bet kopš 1871. gada abu pēdējāso vietā nāk jaunkundze, kas arī visai ātri nostiprinās.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Gaspaža un preilene visai ātridrīz vien zaudē savu uzrunas formas funkciju, paliekot tikai kā arhaisks vai ironisks sarunvalodas, arī daiļliteratūras vārds.
7.3. Neiederīgs vārds;
Uzrunas un titula funkcijā vārdus biedrs, biedre turpināja lietota latviešu avīzes Padomju Savienībā turpināja lietot līdz pat 1937. gada decembrim, kad tās likvidēja.
6.4. Vārdu secība;
Jau tūliņ pēc Saeimas vēlēšanu farsa 17. jūlijā toreizējais Ssabiedrisko lietu ministrs P.ēteris Blaus izsludināja šādu paziņojumu: “„Sabiedrisko lietu ministrija atzīst, ka pastāvot patiesai demokrātiskas tautas republikai, neattaisnojami Latvijā arī turpmāk lietot uzrunās un rakstos vārdus: „kungs"” vai „kundze"”.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti;
To vietā būtu vēlams kā atbilstošākus lietot vārdus: „pilsonis"” vai „pilsone"”.” (Valdības Vēstnesis 17.07.1940.) Vēl dažas dienas vēlāk sekoja arī Aarmijas komandiera ģenerāļa Kļaviņa pavēle, kurā cita starpā teikts: “„Dienesta attiecībās karavīri viens otru uzrunā ar vārdu «„biedr»” sekojoši: a) uzrunājot virsniekus, sanitarvirsniekus, administratīvos virsniekus, instruktorus un kareivjus, pēc vārda «„biedr»” nosauc dienesta pakāpi, piemēram: biedr pulkvedi, biedr ārst–kapteini, biedr administratīvais leitnant, biedr kaprali, biedr kareivi [..].” (Latvijas Kareivis 24.07.1940.) 1940. gada rudenī jau prese nepārtraukti lieto tikai uzrunu un titulu biedrs, biedre, kas tekstā bieži ir saīsināts kā b.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Jautājums par vārda «„kungs»” lietošanu jau sen apskatīts sienas avīzē — norādot, ka pēdējais laiks to atmest.
1. Tehniskais noformējums;
Darbinieki to arī sapratuši, bet daļa, sevišķi augstākie ierēdņi, savā starpā «„kungo»” tālāk un paskaidro: ka viņiem neesot vēl dots oficiāls rīkojums.” (Cīņa 27.09.1940.) Arī kāds “„Novērotājs” ziņo no Valmieras: “„Atgriežoties mājās, ar skumju prātu konstatēju, ka reti kur bija dzirdams vārds, —– biedrs, bet gan vecie “„kungs” un “„kundze”.
1. Tehniskais noformējums;
Padomju periodā ar to varēja uzrunāt jebkuru personu, neatkarīgi no tā, vai tā bija komunistu partijas locekle vai nebija.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Lai gan kopumā sabiedrībā jūtams plašāks simetriskas uzrunas formas tu lietojums, tomēr, salīdzinot 1999.–2000. gada un 2018. gada aptauju datus, redzams, ka ap 85 % aptaujāto gandrīz nemainīgi uzskata, ka no jūs nebūtu jāatsakās (Lauze 2020). Plašāki mūsdienu; 2021, 167). Turpmāka uzrunuas paradumu pētījumimaiņa dažādās sociālās situācijās vēl tikai gaida savus pētniekusir neizbēgama, turklāt nav prognozējama, tāpēc pētniekiem arī turpmāk netrūks darāmā.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Varam saskatīt šādas tendences un likumsakarības: T/V sistēmas izveidošanās Eiropas valodās ir bijusi tieši atkarīga no sabiedrības sākotnējās sociālās noslāņošanās, sociālās un institucionālās (valsts un baznīcas) hierarhijas rašanoās.
6.1. Saistāmība;
Vienlaikus tas veicina V semantikas devalvēšanos, kas tiek pārvarēta vai nu ar papildus uzrunas pievienošanu, vai ar V elementa nomaiņu.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Uzrunas “„biedri/biedre[ne]” lietošanas problēmas.
1. Tehniskais noformējums;
Elīna Veinberga Metaforas un metonīmijas kā tēlainās domas izteiksmes līdzekļi drukātajā presē 1918. un 2018. gadā Ievads Cilvēkus vienmēr interesējuši dažādi valodas jautājumi, betun mūsdienās arvien biežāk tiek meklēti zinātniski valodas izskaidrojumi un pamatojumi.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Valodas pētījumi tradicionāli bijuši humanitāro zinātņu jomas pārziņā, kas nav piedāvājusi striktus, laboratorijā pārbaudītus un verificējamus pierādījumus. Šodien izpētes veids ir mainījies, unbet mūsdienās starpdisciplināra pieeja kļūst arvien aktuālāka gan pasaulē, gan Latvijā, tāpēc aizvien vairāk valodnieku pievēršas kognitīvās lingvistikas un kognitīvās stilistikas, kura ir starpdisciplināra pašos pamatos, teorētiskajām nostādnēm. Kognitīvā lingvistika „Kognitīvā lingvistika galvenokārt nodarbojas ar to, lai izpētītu saistību starp valodu, prātu un sociālfizisko (socio-physical) pieredzi.” (Evans 2007, vi). Tās aizsākumi meklējami 20. gadsimta 70. gados, un tai par pamatu kalpoja kognitīvā zinātne, kurai saknes meklējamas jau agrāk, piemēram, Ggeštaltpsiholoģijā.
2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kognitīvajai lingvistikai nav vienotas teorijas, tā drīzāk ir elastīga struktūra (Evans, 2007; Geeraerts and Cuyckens 2007).
1. Tehniskais noformējums;
Lai gan 21. gadsimtā šo darbu bieži kritizē gan par atsauču trūkumu, gan kategoriskiem apgalvojumiem, tomēr tas ir ļoti svarīgs, jo stilistiskāsie izteiksmes līdzekļi tiek pacelti jaunā līmenī un definēti kā domāšanas paņēmieni, kas cieši saistīti ar mūsu konceptuālo sistēmu.
6.1. Saistāmība;
Leikofs un M. Džonsons apgalvo, ka koncepti ir metaforiski, tāpēc mūsu domāšana ir metaforiska, un abstraktus konceptus mēs bieži mēģinām izprast konkrētu konceptu ietvarārobežās ar konceptuālās metaforas palīdzību (Lakoff and Johnson [1980], 2003, 3–5).
7.3. Neiederīgs vārds;
Konceptuālās metaforas teorija Konceptuālā metafora vispirms pastāv prātā, un tāpēc tā izpaužas valodā.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Vēl jāuzsver, ka nozīmes pārnesums metaforā notiek uz līdzības pamata un vecā, tradicionālā metaforas definīcija nav atcelta: „Tropu veids, nosaukuma pārnesums uz līdzības pamata, resp., kādas reālijas nosaukuma izmantojums citas, līdzīgas reālijas nosaukšanai [..] Vairums vārdu pārnesto nozīmju ir metaforiskas, piemēram, salds ar nozīmi ‘patīkams’.” (VPSV 2007, 230) Šajā definīcijā minētas tā saucamās lingvistiskās jeb verbālās metaforas, kuras ierosina konceptuālās metaforas.
7.1. Liekvārdība;