Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5214 vienumi
ItāļViņu izpratnē pagatavošanas prasmetā rodama reģionālās virtuves vienkāršībā, kas ietver augstvērtīgu izejvielu klāstu, prasmi pareizos daudzumos un kombinācijās ēdienam pievienot garšvielas un citas sastāvdaļas, kā arī to sagatavot un pasniegt, iesakot kopā ar piemērotāko dzērienu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Nekas šajā itāļiem raksturīgajā procesā, sākot no izejvielu atlases līdz ēdiena servēšanai, itāļiem nav nejaušs, un tas nav tikai ēdiena uzņemšanas brīdis, bet drīzāk baudas mirklis.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Varbūt tāpēc vēl arvien tālu aiz Itālijas robežām ne tikai izsmalcinātu, bet arī demokrātisku restorānu un kafejnīcu ēdienu un dzērienu kartēs ir atrodami apzīmējumi, kas, ja ne pēc saturāa, tad pēc nosaukumāa tiek saistīti ar itāļiem un/vai Itāliju.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Tas liecina par vēlmi atdarināt itāļušīs tautas virtuvi, ieviest un pat pārveidot tās ēdienus, izmantojot Latvijā pieejamos produktus tādās kombinācijās, kādas itālim pat neienāktu prātā! Teiksim. Piemēram, pasniegt makaronu piena zupu vai ((pār)vārītu, nevis al dente) pastu ar kečupu un majonēzi. Šī raksta nolūks nav kritizēt itāļu vai latviešatšķirīgu pieeju ēdiena sagatavošanā, bet pievērst lasītāja uzmanību ne tikai valodas, bet arī ēšanas starpkultūru niansēm. 2012. gadā pētījumu kompānijas „GfK” veiktā aptauja rāda, ka gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji ikdienā ēd makaronus. Kā uzsver „GfK” pārstāve Ilze Kronberga, '' apgalvo: „Iegūtie aptaujas rezultāti liecina – jo vairāk cilvēku ģimenē, jo biežāk saimes galdā ceļ dažādus makaronu jeb pastas ēdienus.
3. Vārddarināšana; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
PētījumAptaujā to parāda arī aplami gatavošanas paradumi vai apgalvojumi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Katrs trešais uzskata, ka, vārot makaronus, jāpievieno eļļa vai buljona kubiņš, pēc vārīšanas jānoskalo zem auksta ūdens strūklas vai arī – makaroni ir neveselīgs ēdiens, rada lieko svaru, un, jo makaroni ir dzeltenāki, jo vairāk to sastāvā ir olas. Katrs ceturtais pēc vārīšanas makaronus aplej ar eļļu, lai tie nesaliptu, kas ir kļūdais pieņēmums.''” (Sk. „GfK” aptauja.) 20 gadu laikā Latvijas tirgū ir ievests ievērojams daudzums dažādu iItāļulijas produktiu, izdotas itāļušīs valsts virtuves mākslai veltītas grāmatas.
4.1. Lietvārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Jautājums, vai, atverot ēdienkarti, ikvienam ir saprotami latviešu valodā lietotie itāļu ēdienu terminnosaukumi?
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi; 7.3. Neiederīgs vārds;
Itāļu valodā pasta (it. pasta) ir virsjēdziens pārtikas produktam, ko parasti gatavo no kviešu miltiem, bet makaroni (it. maccheroni)— – apakšjēdziens, t. i., viena (konkrēti caurulīšveida) pastas forma no vairāk nekā 300 cietās pastas formām.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Jaunākajai paaudzei, kas prot svešvalodas, bet neprot krievu valodu, ir raksturīga tendence pārņemt aizguvumus no sev zināmāscitām svešvalodasām.
4.1. Lietvārds; 4.3. Īpašības vārds; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
ViņaBārmenim ir jāpārzina ap 30 dažādi kafijas pagatavošanas un pasniegšanas veidi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Rīgā, ja mājas lapas www.innocent.lv informācija atbilst šī brīža realitātei, darbojas viena no Università del caffè (Kafijas universitāte) 23 filiālēm, kurā profesionālu un praktizējošu speciālistu vadībā var iegūt starptautiski atzītu Bbarista (latviski varētu tulkot – kafijas meistara) sertifikātu.
2.3. Sākumburti; 3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība;
Nr. 6.
1. Tehniskais noformējums;
Rādās, ka tas nav tikai subjektīvs iespaids, zinātnes attīstības tempi pieaug, šķiet, ģeometriskā progresijā (sal.: “„Šodien cilvēces kopējā zināšanu kapacitāte divkāršojas ik desmit gadus.” (Švarcs 2015)), un tiem līdzi arī pārmaiņu tempi daudzās citās dzīves jomās.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Viens no tiem, pavisam necils un neideoloģisks vārdiņš, kas nav vēl atrodams 1973. gadā izdotajā „Latviešu valodas biežuma vārdnīcas” apvienotajā sējumā (LVBV; turpmāk – Biežuma vārdnīca) un gandrīz (šis „gandrīz” nozīmē vienu vienīgo fiksējumu) nav vairs pārstāvēts „Līdzsvarotajā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusā” (LK; turpmāk – Līdzsvarotais korpuss), kaut gan kādubrīd ir bijis visnotaļ ikdienišķs un regulāri lietots.
1. Tehniskais noformējums;
Līdzās diviem tikko minētajiem galvenajiem avotiem, no kuriem varam spriest par latviešu valodas vārdu lietošanu – 70. gadu biežuma vārdnīcai un mūsdienu korpusam, ir izmantojams vēl kāds interesants informācijas avots, proti, interneta portāls Pwww.periodika.lv. Šajā portālā var atrast datus par viena vai otra vārda lietojumu skaitu Latvijas periodiskajos izdevumos dažādos gados, kā arī šo lietojumu ilustratīvos piemērus.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Pārdomas par vārda peidžeris savdabīgo likteni bija arī viens no impulsiem, kas mudināja mazliet uzmanīgāk palūkoties uz vārdiem, kuri aiziet, kautlai gan parasti vairāk uzmanības centrā ir tie, kuri atnāk, tiem veltīta arī vārdnīca – Intas Rozenvaldes „Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca” (2004).
1. Tehniskais noformējums; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Pazīme, pēc kuras šos vārdus identificēt, ir lietošanas biežums: par „aizgājējiem” saucami vārdi, kas savulaik lietoti samērā intensīvi, bet mūsdienās to lietošanas biežums krasi samazinājies, mūsdienu tekstos tie sastopami sporādiski, Līdzsvarotajā korpusā palaikam nav arī neviena fiksējuma.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tiktāl viss bija puslīdz paredzami: protams, ka vārdi, kas nosauc toreizējās valsts iekārtas tipiskākos elementus un to atribūtus, bija tolaik ļoti bieži lietoti un mūsdienās savukārt zaudējuši aktualitāti. Šādu vārdu sakarāRunājot par šādiem vārdiem, vēl varētu vienīgi pieminēt, ka vārds komjaunietis ar 179 lietojumiem vēl iekļāvies biežāk lietoto vārdu astotajā simtā, bet vārds komunists ar 131 lietojumu gan palicis nedaudz aiz pirmā tūkstoša robežām (cita starpā, acīmredzot tāpēc, ka vienā rindā ar pionieris un komjaunietis savulaik bieži tika lietota vārdkopa partijas biedrs, nevis leksēma komunists).
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kontrasts ir pamatīgs (pārrēķinot procentuāli, apmēram 160 pret vienu1), tomēr vēl spilgtāka aina paveras periodikas portālā.
1. Tehniskais noformējums;
Daudzu okupācijas laika gadu garumā šis vārds latviski publicētos periodiskos izdevumos lietots četrdesmit un pat piecdesmit tūkstošus reižu katru gadu; pavisam nedaudz lietojuma biežums samazinās astoņdesmitajos gados, kad vārdlietojumu skaits katru gadu ir starp trīsdesmit un četrdesmit tūkstošiem.
7.1. Liekvārdība;