Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Taču arī visagrākajos latviešu tekstos var saskatīt liecības par šādu pirmatnēju” uzrunu lietojumu.
1. Tehniskais noformējums;
Georga Manceļa t. s. “Desmit sarunās”, kas ir viņa latviešu valodas mācībgrāmatas Lettus” (1638) sastāvdaļa, dialogos starp dažādām personās lietota tikai vsk. 2. persona.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
To ir sniedzis Gothards Frīdrihs Stenders (Gotthard Friedrich Stender) savā Lettische Grammatik” (1783).
1. Tehniskais noformējums;
Visās vēstulēs lietota vienīgi uzruna tu, pat uzrunājot arī augstas kārtas personas, piem.ēram, grāfu Nikolaju Cincendorfu (Nikolaus Ludwig von Zinzendorf) (Adamovičs 1933, 349–358).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Taču Jēkaba rakstītā Žagatas Laura vēstule radiniekam Pēterim Matvejevam Pēterburgā neapšaubāmi ir adresētai tikai vienai personai, kas uzrunāta ar jūs (Ķikulis 1982, 73).
9.1. Neuzmanības kļūda;
Ludziņas Mūsu Jānītis” personāži ir Jānītis ar saviem audžuvecākiem zemniekiem Anni un Mārtiņu, kā arī muižnieku kārtas gaspaža un kungs.
1. Tehniskais noformējums;
Pretējā uzruna gan nav īsti skaidria, jo muižnieku lietotais jūs viscaur tekstā attiecas uz abiem Jānīša audžuvecākiem.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Vēl citas uzrunas formu funkcijas redzamas otrā ludziņā Tā dzimšanas diena”, kurā visi personāži ir zemnieku kārtas pārstāvji.
1. Tehniskais noformējums;
Taču arī te līdzās nemarķētajam tu, starp atsevišķiem personāžiem tiek lietots arī jūs.
7.1. Liekvārdība;
No viņa agrīnajām vēstulēm (1880–1883) redzams, ka Rainis māti uzrunā to ar jūs, piemēram, “: „Es zinu, mīļā mamiņ, ka Jūs pēc ziņas no manis gaidiet, es vēl atminu, ka Jūs man pieteicāt rakstīt, tad nu es kaut ko rakstīšu.” (Rainis 1984, 27). Tomēr dažus gadus vēlāk, sākot ar 1884. gadu, Rainis maina uzrunas formu uz intīmāko tu, piemēram, “: „Manu mīļo mamiņ!
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Vēstules ir arī liecinieks, ka pretstats jūs–tu 19.–20. gs. mijā līdzās sociāla / /vecuma stāvokļa norādei iegūst arī personīgo attiecību dimensiju.
1. Tehniskais noformējums;
Pie Tevis nāku ar savu tumsu, grēks gan nākt, bet ilgāk nevaru palikt.” (Rainis 1984, 189). Pāreja uz tu līdz ar pārējo saturu norāda uz jaunu attiecību pakāpi un tuvību abu dzejnieku starpā.
1. Tehniskais noformējums;
To var redzēt, piemēram, Rūdolfa Blaumaņa vēstulēs. Tā rRakstnieku un literatūrpētnieku Teodoru Zeifertu Blaumanis pirmajās vēstulēs uzrunā ar jūs, vēstules ievadot ar Mīļo Zeifert! (Volkova 2017, 116), pēc vairākiem gadiem uzruna mainās uz Mīļo Teodor! un tu (Volkova 2017, 358).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Sociālo un personīgo attiecību savīšanos lauku sētā rāda, piemēram, Skroderdienas Silmačos”, bet muižas vidē – Ugunī”.
1. Tehniskais noformējums;
Taču, atsaucoties uz abu bijušajām tuvajām attiecībām, viņi sarunā divatā pāriet uz tu: Vai dzi, Dūdar, jūs tā runājiet, it kā jums tas kremtu, kas es to Aleksi paņemu.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Bet tev gan manis nevajadzētu apskaust.” (Blaumanis 1959, 54). Šāda pāreja notiek vēlreiz, kad Dūdars nāk pie Antonijas viņu mierināt, jo Aleksis ir atsaucis precības (Blaumanis 1959, 103).
1. Tehniskais noformējums;
Cita sociālā vide attēlota lugā Ugunī”, kuras darbība notiek Alaines muižā. Šai lugā uzruna jūs ir dzirdama ļoti bieži.
1. Tehniskais noformējums;
Tu–jūs pretstats šai gadījumā norāda uz gan uz vecuma, gan cieņas, gan arī tuvības dimensiju.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tikai vienā situācijā, stāstot par to, kā Kristīne viņam iesitusi, Edgars emocionāli pāriet uz tu: Jā… Mīļo Alder, tu man esi labākais draugs pasaulē, bet iesist – es nezinu, kuru cilvēku būtu laidis dzīvu no pēdām, ja tas man būtu iesitis!” (Blaumanis 1959, 229). Tomēr tas ir tikai emocionāls mirklis, viņu attiecības un arī savstarpējās uzrunas veids no tā nemainās.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme;
Arī tas rāda, ka no nediferencētas tu uzrunas 17. gs. līdz 20. gs. sākumā latviešu valodā ir izveidojusies niansēta T/V uzrunas sistēma, kas kopā ar citiem valodas līdzekļiem gan atspoguļo, gan arī veidorada sociālo un personīgo attiecību daudzveidību. Šo T/V formu sistēmu papildina arī īpašo pieklājības vārdu kungs, jaunkundze u. c. dažādais lietojums.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;