Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4340 vienumi
Saglabātie sēžu protokoli par laiku no 1933. līdz 1942. gadam (310.–544. protokols) daļāpar to, kas skar praktiskās valodniecības jautājumus, P. Kļaviņa apkopojumā 2001. gadā iznāca atsevišķā grāmatā (Atbildes 2001). Šie pProtokoli ļauj spriest, ka šīs sēdes pildīja gan ļoti nepieciešamo valodas kopšanas misiju (labojot presē regulāri sastopamās kļūdas un izteiksmes negludumus), gan arī atsevišķos gadījumos pavēra iespēju pēc nozaru speciālistu iniciatīvas pārrunāt arī terminoloģiska rakstura grūtības.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Diemžēl tākomisijas materiāli presē publicēti visai fragmentāri, tādēļ par tiem plašāk izteikties nav iespējams.
7.3. Neiederīgs vārds;
Institucionāla greizsirdība starp Maskavas un Ļeņingradas komisijām saglabājās visu to pastāvēšanas laiku līdz pat to darbības varmācīgai izbeigšanai 1937. gada beigās.
7.1. Liekvārdība;
Par galveno komisijas darba mērķi šai laikā tieka uzskatīta pareizrakstības vārdnīcas sagatavošana.
6.5. Izteicēja izveide;
Auškāps 1939. gada 23. janvārī aicināja viņu piedalīties valodnieku speciālistu komisijas darbā, lai dosniegtu atsauksmes par Pareizrakstības komisijā lemto un sagatavotu praktisku pareizrakstības vārdnīcu (Paegle 2008b). Šai komisijā vēl ietilpa E.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ar Ministru kabineta 1940. gada 29. jūlija lēmumu pēc Izglītības ministrijas Pareizrakstības komisijas (acīmredzot, pēc 1940. gada februārī atjauninātās komisijas) atzinieteikuma atcēla 1939. gada atzinumus patr latviešu pareizrakstību, un atjaunojot toa kārtību, kāda bija no 1922. līdz 1938. gadam (Brīvā Zeme 1940).
5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Var noprast, ka komisijas sastāvs vismaz 1940. gada vasarā nemainījās, bet to ex officio vadīja izglītības ministrs, proti, tad jau Pauls. Lejiņš.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Pēc šiem nosacījumiem 1951. gadā Latvijas Valsts izdevniecībā tieka izdota jauna „Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca”.
6.5. Izteicēja izveide;
Kaut gan komisija uzsāka aktīvu darbu jau tūlīt, tās nolikumu Ministru Padome ar lēmumu Nr. 224 apstiprināja tikai 1947. gada 31. martā. Šī kKomisija uzskatāma par visilgāk pastāvošo koleģiālo institūciju latviešu valodas vēsturē, jo tā pastāv joprojām kā Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija, kuras statuss nostiprināts Valsts valodas likuma 22. pantā un kura darbojas saskaņā ar 2000. gada 28. novembra Ministru kabineta sēdē apstiprināto nolikumu (Ministru kabineta 2000. gada 28. novembra noteikumi Nr. 405). 1953. gadā tiek ka izveidota „komisija ortogrāfijas jautājumu nokārtošanai” – tā šī institūcija nosaukta laikrakstā „Literatūra un Māksla” 1956. gada 13. oktobrī.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Liela uzmanība tieka veltīta runas un rakstības atbilsmju vērošanai un veidošanai.
6.5. Izteicēja izveide;
Bendiks izdarījveica plašus valodas prakses vērojumus, diskusijās tika iesaistīta arī sabiedrība.
6.5. Izteicēja izveide;
Bendiks) (Priekšvārds 1958). Šī svešvārdu vārdnīca nākca klajā 1958. gada vidū.
6.5. Izteicēja izveide;
Bendika vadībā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidijs apstiprināja 1966. gadā, taiun tā turpinotāja darboties Valodas un literatūras institūta paspārnē (Literatūra un Māksla 1966).
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valodas politikas īstenošanai tika izveidota jauna struktūra – Valsts valodas centrs (VVC).
7.1. Liekvārdība;
Kopš 1993. gada centrs ir valsts pārvaldes iestāde Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas,. Tas īstenojot valsts politiku, kā arī uzraugota un kontrolējot normatīvo aktu ievērošanu valsts valodas jautājumos, nodrošina latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību (Ppieejams: http://www.vvc.gov.lv/advantagecms/LV/par/par.html S, skatīts 20.10.2015.).
2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.2. Savrupinājumi; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 10.2. Sekundāra: vārdu secība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
No 2001. gada 29. janvāra Valsts valodas centrs pārietgāja Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā (Ministru kabineta rīkojums Nr. 57), bet no 2005. gada (atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 202) – Tieslietu ministrijas pakļautībā.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide;
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas valsts arhīva materiālu VVC vēsturiska izziņa (LNA LVA 2705. fonds, 1. apraksts, 1. lieta, 3. un 4. lapa–4) liecina, ka ar LR Tieslietu ministrijas 1994. gada 15. jūnija pavēli Nr. 1-1/11 tika apstiprināta Valsts valodas centra izveidotā Latviešu valodas ekspertu komisija.
1. Tehniskais noformējums;
Komisijas galvenie uzdevumi ir: regulāri izvērtēt literārās valodas kodificēto (normatīvos dokumentos un izdevumos ietverto) normu atbilstību valsts valodas likumībām, izskatīt un novērtēt priekšlikumus par kodificēto normu maiņu; izstrādāt un apstiprināt valodas praksei nepieciešamos normatīvos dokumentus; dot atzinumus par valsts institūciju likumu un lēmumu projektiem, kas skar Komisijas kompetenci; organizēt lingvistiskus un sociolingvistiskus pētījumus par latviešu valodas normu atbilstību valodas praksei (Turpat, 3., 4. lapa)–4). Latviešu valodas ekspertu komisijā irbija priekšsēdētājs, tā vietnieks, sekretārs un 18 komisijas locekļi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdzās „Vārdu un uzvārdu rakstības pamatprincipiem”, „Noteikumiem par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju dokumentos” apspriests atsevišķu vārdu lietojums, piemēram, vispārējs un vispārīgs lietojums, un norādīts, ka nosaukumā „IZM Vispārējās vidējās izglītības departaments” vārds vispārējais jāaizstāj ar vispārīgs (Turpat, 122.–123. lapa.).
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Papildus piedalījušies pieaicinātie valodnieki: L. Balode (par lietuviešu personvārdiem), T. Karma (par igauņu personvārdiem), A. Stafecka (par latgaliešu personvārdiem). (LNA LVA 2705 . fonds, 1. apraksts 8. lieta, 60. lapa). Šajos gados sākusies (un joprojām, īpaši strīdīgos gadījumos, turpinās) principiāla diskusija par lielo sākumburtu lietošanu nosaukumos, proti, daļa ekspertu uzskata, ka lielo sākumburtu lietošanā vairākvārdu nosaukumos ieviešams formāls princips: nākamais vārds pēc īpašvārda (vairākvārdu nosaukumos) vienmēr rakstāms ar lielo sākumburtu.
1. Tehniskais noformējums;