Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Jansones grāmatā „Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas” otrā izdevuma gads gan norādīts pareizi, tomēr ar trešā izdevuma gadu nav paveicies – tas norādītsminēts kļūdains – 2006. (VLBankavs 2010, 96, 208).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Izrādās, ka arī izdevniecība “apgāds „Jumava” nav spējusis izvairīties no šāda kārdināvienkāršojuma.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Ar vienu un to pašu ISBN izdots gan pirmais, gan otrais vārdnīcas izdevums (sal. Šmite 2012, 200–201), kaut arī pēc ISBN piešķiršanas prasībām, katram no šiem izdevumiem būtu bijis jāpiešķir atšķirīgcits numurs, jo tas vair2002. gada izdevums nav tikai tehniski labots atkārtots izdevums, bet gan satudarbs, kas ietver būtiskus papildinājumus. Otrais izdevums irTaču arī ar šo pārsteigumi nebeidzas! Otrais, 2002. gada, izdevums titullapā pieteikts kā papildināts un labots, tomēr tajā vēl nav atrodami autora rakstā (Baldunčiks 2012, 155) minētie labojumu piemēri. ŠīUzrādītās kļūdas labotas tikai trešajā izdevumā.
8. Tekstveide;
Izdevumi vizuāli neatšķiras, korpuss un ārpuskorpusa daļas ir pilnīgi vienādas – izdevuma ziņas, izmantotās literatūras saraksts, pat satura rādītājs un priekšvārdsi.
4.1. Lietvārds;
Tomēr papildinājumu pievienošana citā korpusa daļā ar jaunu kārtojumu alfabētā ir būtisks labojums, kas būtu bijis jāmin, vismaz aprakstot vārdnīcas uzbūvi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Otrais izdevums šķiet pārizdīstenībā ir atkārtots pirmais izdevums ar pievienotām vairākām lappusēm jaunu šķirkļu lappusēm un ierakstu titullapā.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārdnīcas uzbūve – vai labākaioptimāls risinājums? 2007. gada izdevuma sadaļā “„Vārdnīcas uzbūve” J.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Lietotājam (kurš ir sapratis, ka ar pamatkorpusu svešvārdu piedāvājums vēl nebeidzas) vienmēr ir jāpārliecinās, vai pamatkorpusa daļā neatrastie vārdi nav tomēr iekļauti papildinājumos.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Ja šķirklis tomērveiksmīgi atrasts, tad jāpārliecinās, vai tam nav dota vēl kāda nozīme, l. Līdz ar to daži nepieciešamie šķirkļi jāmeklē pat visās trīs korpusa daļās, it sevišķi, ja to oriģinālrakstība sakrīt ar atveidojumu latviešu valodas atveidiā.
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.2. Sekundāra: vārdu secība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Piemēram, grūtības var rasties ar šādiem šķirkļiem: pasta [it. pasta ‘mīkla’] – mīklai vai biezputrai līdzīgas konsistences masa, ko gatavo no pulverveida vielām, tās sajaucot ar eļļu, taukiem, vasku vai citu viskozu šķidrumu; viens no zāļu veidiem pēc formas; ir higēniskās, saimnieciskās, tehniskās u. c. pastas. (SV 2007, pamatkorpuss); pasta it. – sausi mīklas izstrādājumi dažādos veidos un formās (piem.ēram, makaroni, spageti). (SV 2007, citvalodu vārdi un teicieni). Tā, meklējot nozīmes vārdam “pasta”, kurš ar dažādiem skaidrojumiem ir gan pamatkorpusa, gan citvalodu vārdu un teicienu daļā, vārdnīcas lietotājam, neatrodot piemērotu skaidrojumu, nākas ieskatīties arī papildinājumu daļā. Citkārt kāda vārda nozīme pamatkorpusā nav atrodama, toties var patrāpīties papildinājumos. Tā, piemēram, noticis ar vārdu akreditēt – ‘oficiāli atzīt, ka iestāde, tās struktūrvienība, studiju programma u. tml. ir kompetenta veikt konkrētus uzdevumus’ (SV 2007, 877).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tāpattad svarīgas būtu bijušas norādes unz papildu šķirkļa vārda nozīmju skaidrojumiem papildinājumu daļā.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas vārdnīcas lietotājiem novērstu veltīgu meklēšanu un maldīšanos pa korpusa daļām vismaz tajos šķirkļa vārdos, kuri sastopami dažādās vārdnīcas daļās.
7.1. Liekvārdība;
Kā sekundārie avoti šajā elektroniskajā vārdnīcā izmantoti pirmais un trešais vārdnīcas izdevums, tos apvienojot vienā atsaucē – SV99.
6.1. Saistāmība;
Tomēr ar jebkuras vārdnīcas lietošanu jābūt uzmanīgiem, jo arī atzinīgi vērtējamos izdevumdarbos mēdz gadīties pa kļūdamei.
Kaut arī vārdnīcās pamanītās kļūdas jaunos izdevumos vienmēr cenšas labot, jāatgādina, ka “ir jāuzsver, ka analizētās „Svešvārdu vārdnīcas” otrajā izdevumā tas netika darīts.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārdnīcas veidošanā izmantotas dažādu valodu un nozaru vārdnīcas un enciklopēdijas, kas galvenokārtpārsvarā izdotas no 1971. līdz 1998. gadam, izņemot „Latvijas konversācijas vārdnīcu” (1927-–1940) un krievu valodas vārdnīcu (1950-–1965), kas ir vēl vecākas (SV 2007, 929–931).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Vārdnīcā ir iekļauti tikai biežāk lietotie svešvārdi, raugot ievērojot līdzsvaru starp dažādām nozarēm, tāpēc tajā nav atrodami daudzi atsevišķu nozaru termini, piem.ēram, medicīnas vai ķīmijas jomas svešvārdi, jo to skaits irbūtu pārāk liels šāda apjoma vārdnīcai (SV 2007, 5).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Baldunčiks norāda, ka šīminētās nozares ir pietiekami labi atspoguļotas jau iznākušos izdevumos, savukārt dažu citu jomu, piem.ēram, psiholoģijas, sporta un dažu mūzikas žanru, terminoloģija viņa veidotajā darbā ir paplašināta salīdzinājumā ar agrāk publicētajām svešvārdu vārdnīcām.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atsevišķās nozarēs uzņemto svešvārdu grupu iekšējās proporcijas apzināti veidotas pēc nozīmības principa, piem.ēram, mitoloģijā lielāks apjoms ir atvēlēts sengrieķu un romiešu cilmes vārdiem, jo šo tautu mitoloģijai ir bijusi ļoti svarīga loma Eiropas kultūras attīstībā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
To, ka stabilām kultūrvēsturiskajām robežām ir noteicoša loma gan lingvistiskās apziņas, gan paša dialekta saglabāšanaā, rāda kāds 2010.–2012. gada pētījuma novērojums. Šī pētījuma mērķis bijis precizēt augšzemnieku dialekta sēlisko un latgalisko izlokšņu saskarsmes joslā (starp Līvāniem, Barkavu, Gulbeni un Lizumu) esošās izoglosas, no kurām galvenā – kāpjošās un lauztās zilbes intonācijas izoglosa.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;