Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4093 vienumi
Piemēram, biežu izsauksmes vārdau lietojumu var attiecināt gan uz morfoloģiju vārdšķiru aspektā, gan uz fonētiku, jo ar izsauksmes vārdu palīdzību var spilgtāk izteikt dažādas teksta autora emocijas un zināmā mērā kompensēt runas intonācijas trūkumu. Šo uzdevumu veic arī emocijzīmes.
6.1. Saistāmība;
Pirmkārt, mutvārdu, īpaši sarunvalodas, tekstā tipiskais norādāmā vietniekvārda šitas, šitā izmantojums parādās arī tā atveidojumā rakstos.
7.1. Liekvārdība;
Tas ir konstatēts pat ierakstos sociālajā vietnē Twitter, kur rakstītājs kopš šīs vietnes rašanās brīža ir pieradināts pie koncentrēta izteiksmes veida ierobežotā ziīmju skaita dēļ – sākotnējais 140 zīmju skaits vienā tvītā 2017. gada novembrī tika palielināts līdz 280 zīmēm.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Par katru t. s. nepareizību nereti tiek runāts kā par atsevišķu faktu, nemeklējot tās cēloņus plašākā kontekstā.
1. Tehniskais noformējums;
Teikuma priekšmets nominatīvā, kur būtu jābūt ģenitīvam – jo īpaši runātā valodā –, sastopams arī saistījumā ar darbības vārdiem pietikt, nepietikt, nebūt, izsakot kaut kā neesamību, trūkumu, arī noliegumu, kā arī apstākļa vārdiem daudz, maz, vairāk, mazāk, diezgan, cik, tik, norādot uz daļu no veselā, piemēram: (2)a. Man nav nauda.
1. Tehniskais noformējums;
Nevaru apmeklēt ārstus. (www.nra.lv) (pareizi: nav naudas) b. [..] sapratu, ka man nepietiek laiks, ja ceļos septiņos.
1. Tehniskais noformējums;
Pirmkārt, t. s. akadēmiskajā gramatikā – Dainas Nītiņas un Jura Grigorjeva zinātniskajā vadībā izstrādātajā „Latviešu valodas gramatikā” (2013, atk. izd. 2015) un Andras Kalnačas un Ilzes Lokmanes zinātniskajā gramatikā angļu valodā „Latvian Grammar” (2021).
1. Tehniskais noformējums;
Otrkārt, nekad visiem valodas lietotājiem nebūs vienas un tās pašas valodas kļūdas, te iespējama liela atšķirība atkarībā no ģimenes tradīcijām, izcelšanās, izglītības, draugu loka, darba vides u. c. faktoriem, tāpēc vispārinājumi ne vienmēr ir iespējami.
1. Tehniskais noformējums;
Ko tas nozīmē? (LVK2018) b. [..] dārzā dobēs griezdamies aug gurķi, siltumnīcās sārtojas tomāti un paprika. (LVK2018) Tātad, neraugoties uz valodas kļūdas izplatību, ikvienas valodas leksiskā, fonētiskā un gramatiskā sistēma tomēr neļauj jebkuru šādu gadījumu pašsaprotami uzskatīt par normētas valodas faktu, t. T.i., te labi redzams tas, ka valoda var būt pati savs normu avots.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Vienlaikus mūsdienu latviešu valodā vairs nav iespējams izvirzīt kā normu 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem pavēles izteiksmes galotni -ait(ies) tādēļ, ka tā novecošanās dēļ ieguvusi stilistisku nokrāsu (sk., piemēram, Paegle 2003, 121; Nītiņa, Grigorjevs 2013, 492), jo saistās ar senlaicīgu, neikdienišķu (11a), dažkārt arī ironisku izteiksmi (11b); neitrālos tekstos minētā galotne vairs nav atrodama. (11)a. Bet sakait: vai grūtāk atteikties no trešdaļas pazaudētu vai divi trešdaļām atrastu debesu?
1. Tehniskais noformējums;
Turklāt priekš lietojums nolūka nozīmē tieši rakstu valodā, t. sk. daiļliteratūrā, sastopams līdz pat 20. gs. pirmajai pusei (Nītiņa 1978, 159).
1. Tehniskais noformējums;
Par nolūka nozīmi runāts netieši tikai kā par izņēmumu atsevišķos gadījumos: „ [..] kur locījuma forma viena pati var radīt pārpratumus, dažkārt sastop priekš lietotu kopā ar atkarīgo vārdu arī ar nozīmi, kam par labu notiek darbība, piem.ēram, Priekš paša bērniem tev tik daudz pacietības nebij.” Tātad priekš nolūka nozīmē teikumā būtu iespējams, vienīgi vairoties no divām blakus esošām datīva formām.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Pirmā ir laika nozīme, kam ir norāde novec., tāda pati norāde ir arī piektajai, t. i., vietas nozīmei.
1. Tehniskais noformējums;
Vārdnīcu, it īpaši elektronisko, materiāls prasa sevišķu atbildību, jo tieši šos avotus visplašāk izmanto valodas lietotāji, kuri ne vienmēr pievērš uzmanību dažādām gramatiskām niansēm, stilistiskām norādēm, izvēlētajiem piemēriem u. tml. Tāpēc nebūtu ieteicams steigties ar dažādu valodas gramatiskās sistēmas variāciju iekļaušanu gramatikās, vārdnīcās u. c. materiālos literārās normas statusā, pat ja atkāpes ir ļoti izplatītas un valodas kultūrā par tām rakstīts jau ilgstoši.
1. Tehniskais noformējums;
Iepriekš definīcijā minētā priekšmetu formālā klasifikācija pēc galotnēm attiecas tieši uz otrās grupas, t. i., neskaitāmiem, lietvārdiem – šai gadījumā vienskaitļa vai daudzskaitļa formai nav tieša sakara ar priekšmetu daudzumu.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi;
Lietvārda viena vai otra skaitļa formu, resp., vienskaitlinieku un daudzskaitlinieku, veidolu nosaka valodas tradīcija (Guļevska, Miķelsone, Porīte 2002, 52–53; Smiltniece 2013, 338), kas ne vienmēr ir konsekventa.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Atšķirībā no vārdiem siekalas un sviedri “„Latviešu valodas vārdnīcas” šķirklī asaras norādīta arī vienskaitļa forma asara, lai gan visi piemēri, ieskaitot frazeoloģismus, ietver tikai daudzskaitļa formu (Guļevska 1987, 77; sk. arī https://tezaurs.lv/asaras).
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr valodas kultūras aspektā neitrālāks un iederīgāks būtu „tradicionālais” daudzskaitlis siekalas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Kā norādījusi Gunta Smiltniece (2013, 342), dažādu augu nosaukumus, kuri ir daudzskaitlinieki, iespējamas lietot vienskaitlī, ja tiek runāts par vienu atsevišķu augu vai arī šo vārdu lieto vispārinātā nozīmē, apzīmējot augu sugu vai kā terminu (sk. arī Ahero et. al. 1959, 387), piemēram, lielā nātre, sīkā nātre, tīruma sinepe, parastā dille, rūpnieciskais cigoriņš, Tatārijas griķis, vasaras rapsis, ziemas rapsis (sugu nosaukumi no https://termini.gov.lv/).
5.2. Lieka pieturzīme; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Iespējams, ka tādos piemēros kā (12b), (12d), (12e) izpaužas krievu valodas ietekme, kur atšķirībā no latviešu valodas augu un to sugu, augļu, dārzeņu, pārtikas produktu u. c. priekšmetu kopums tiek nosaukts vienskaitlī (sk., piemēram, Paegle 1989, 80; Corbett 2000, 80; par nevēlamām vienskaitļa formām vispārinājuma nozīmē un krievu valodas ietekmi sk. arī Lokmane 2011, 104).
1. Tehniskais noformējums;