Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Nosacīti tāpēc, ka joprojām aktuāls ir jautājums par to, cik ilgi kāds vārds uzlūkojams par jaunvārdu – vai tam ir kādi hronoloģiski kritēriji (piem.ēram, vai par jaunvārdiem uzlūkojama latviešu valodā pēdējos desmit, piecos vai trijos gados ienākusī jaunā leksika; šādā gadījumā nepieciešams atsevišķs izpētes darbs, lai maksimāli precīzi noteiktu, kad vārds ienācis valodā), vai arī jaunvārdu noteikšanai izmantojami citi nosacījumi (piem.ēram, vārds uzlūkojams par jaunvārdu tik ilgi, kamēr valodas lietotāji to uztver kā jaunu, iepriekš nezināmu; par jaunvārdu uzlūkojams vārds, kurš līdz šim nav ticis fiksēts nevienā valodas skaidrojošajā vārdnīcā. Šobrīd jaunie vārdi tiek iekļauti vārdnīcas kopējā tekstā, apzīmējot tos ar zvaigznīti (*), lai tādējādi atšķirtu iespējamos jaunvārdus no pārējā leksikas apjoma. Tādā kārtāējādi, cenšoties reaģēt uz jaunu parādību, jaunu reāliju parādīšanos, vārdnīcā tiks iekļauti vārdi slēpņošana, hakatons, rogainings, segvejs, zorbings, halāls, brūnītis, barista, smūtijs, animators, tēmturis, mandeļcepums, makarūns, raftings, blogs, tvītot, spiegprogrammatūra un daudzi citi.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Protams, atsevišķos gadījumos varam diskutēt par šo vārdu labskaņu vai oponēt, ka vārdnīcā iekļauts pārāk liels daudzums nelatvisku aizguvumu, tomēr vārdnīcas autoru nostāja ir, ka šie vārdi valodā tiek lietoti un, kamēr labāka vai atbilstošāka analoga konkrēto reāliju apzīmēšanai valodā nav, valodas lietotājiem ir nepieciešamība noskaidrot šo vārdu nozīmi un pareizrakstību, un labāk to darīt, ielūkojoties speciālistu veidotā latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā, nevis izvēlēties variantu pēc katra paša gaumes no interneta vietņu piedāvātā daudzveidīgā klāsta.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Problēmas, protams un, nenoliedzami pastāv, jo valodā relatīvi nesen ienākušo vārdu pareizrakstība daudzos gadījumos vēl nav nostabilizējusies un arī vārdnīcas autoriem ne vienmēr ir viegli rast vienu noteiktu atbildi uz to, kā katrs konkrētais vārds rakstāms un gramatiski klasificējams, piem.ēram, vai bezē, putukrējuma un ogu kūkas nosaukums ir Pavlova un tas ir īpašvārds, vai arī tas jau kļuvis par sugasvārdu un rakstāms ar mazo burtu pavlova (līdzīgi kā Napoleons/ napoleons)?
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Jautājums, vai jaunajā MLVV versijā marķējumu, kas atšķir jaunos vārdus (nosacītos jaunvārdus), saglabāt un lietot arī turpmāk, vēl tiek spriests.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
No vienas puses, šāds iezīmējums varētu palīdzēt lietotājiem identificēt šos vārdus kopējā lielajā MLVV leksikas apjomā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
No otras puses, tiklīdz vārds kļūst plaši atpazīstams un tā lietojuma biežums pieaug, vārda novitāte, tā un jaunvārda statuss zūd, tad rodas nepieciešamība rūpīgi sekot tam, lai vārdiem, kuri kļuvuši par vispārējās leksikas daļu, attiecīgo marķējumu noņemtu. Nevar turklātTurklāt nevar noliegt jaunvārdu uztveres zināmo subjektivitāti – kāds vārds vienam valodas lietotājam var būt labi pazīstams un ikdienas valodā lietots, turpretī kādam citam šis pats vārds var šķist jauns, svešs un nepazīstams.
6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Vārdu krājuma analīzei izmantots mūsdienu latviešu valodas materiāls: MLVV kartotēka, kurā atrodami ekscerpti no atsevišķiem, pēdējos 20 gadu laikāos iznākušajiem, daiļliteratūras darbiem, tomēr pārsvarā – no periodikas, materiāli no interneta (piem.ēram, www.korpuss.lv, www.letonika.lv, www.news.lv, www.google.lv, www.latvijasdaba.lv, www.termini.lza.lv/akadterm), kā arī jaunākās vārdnīcas un enciklopēdijas (skat. www.tezaurs.lv/mlvv. I; instrukcija).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Te gan jāpiezīmēJāpiebilst gan, ka saliktenis augšupejošs šobrīd abās vārdnīcās klasificēts kā īpašības vārds, (motivējot to tādējādi, ka latviešu valodā nav darbības vārda augšupiet, no kura būtu varējis veidoties divdabis.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Formāli ģenitīveņi ir sastingušas lietvārdu formas, taču vārdnīcās tiem dots īpašības vārda skaidrojums, jo teikumā šiem vārdiem ir apzīmētājua funkcijas (skat., piem.ēram, zemledus ģen., nelok. ‘Ttāds, kas atrodas, noris zem ledus’.; LLVV 8, 606).
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 4.1. Lietvārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
MLVV arī sākotnēji ģenitīveņi tika doti ar norādi ģen. īp. nozīmē (resp. ģenitīvs, ģenitīvenis īpašības vārda nozīmē; šāds traktējums redzams arī pašreiz lietotājiem pieejamajā MLVV elektroniskajā versijā) (skat. Zuicena 2014, 179).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Arī attiecībā uzpar vārdu izrunu MLVV autori ņēmuši vērā jaunākās tendences. P, piemēram, reaģējot uz Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2015. gada septembra lēmumu, tiks norādīts uz izmaiņām atsevišķu 1. konjugācijas darbības vārdu (piem., vbērt, svēdzert, bēķert, ķesvērt, dzevērt) izrunā, konkrēti uz izrunas paralēlvariantiem ar šauro un plato e vienkāršās tagadnes vienskaitļa 1. personas formā, kā arī vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personas formā – (es) veru, sv(piemēram, bērt beru, [beru, ķeru, dzeru; (viņš, viņa, viņi, viņas) ver, sver, ber, ķer, dzer.arī be̹ru], ber, ber [arī be̹r], pag. bēru.) Jāpiebilst, ka šīs izmaiņas būs redzamas vienīgi jaunajā MLVV versijā.
6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tādējādi lietotājam vieglāk atrodami attiecīgā vārda sinonīmi vai daļējie sinonīmi ar, piem.,ēram, ar atšķirīgu stilistisko konotāciju (ekspresīvo nokrāsu).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība;
Ar sar. nelit. vārdnīcā atzīmēti tādi vārdi, kā, piemēram, bardaks, bomzis, čalis, čoms, feins, kruts, ments, savukārt ar sar., piemēram, bleķis, duraks, džeks, skuķis.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Augu un dzīvnieku nosaukumu papildinājums ar latīnisko nosaukumu u.  c. enciklopēdiskas iezīmes Augu un dzīvnieku skaidrojumi MLVV papildināti ar attiecīgās dzimtas, ģints vai sugas latīnisko nosaukumu kvadrātiekavās, piem.ēram, bruņurupucis -ča, dsk. ģen. -ču , v. lietv.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Rožu krūms ar sīkiem dzeloņiem klātiem zariem un kupliem, smaržīgiem, bāli dzelteniem ziediem; šā krūma zieds [Rosa spinossima]. Ķīmisko elementu nosaukumi papildināti ar to simboliskajiem apzīmējumiem kvadrātiekavās aiz vārda nozīmes skaidrojuma, piem.ēram, sudrabs [..] Ķīmiskais elements – spīdīgs, balts (gaisa iedarbībā melnējošs), samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls [Ag]; sērs [..] Ķīmiskais elements – cieta, trausla, dzeltena viela [S]. Šīs papildu norādes MLVV piešķir vairāk enciklopēdiskas iezīmes, nekā tas vērojams LLVV.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Pamatā tas darīts gadījumos, kur nepieciešams plašāks vārda lietojuma atspoguļojums, kā arī ar nolūku pēc iespējas precīzāk raksturot vārdu pārnestās nozīmes. Šie citāti no pārējā teksta izcelti ar baltu aplīti (○), piem.ēram, zaļš [..] // Tāds, kam ir ļoti bāla, neveselīga seja bez sārtuma (par cilvēku). [..] ○ "„Viņš necieš jūras.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Protams, arī šajā gadījumā nav noliedzams zināms atsevišķa šķirkļa autora subjektīvisms attiecībā pret izvēlēto ilustratīvo materiālu, vietām piemēri ir nepilnīgi vai arī to trūkst, taču iespēju robežās vārdnīcas autori centušies vārda lietojumu valodā atklāt iespējami plaši un daudzpusīgi.
7.1. Liekvārdība;
Pirmā no tām ir atsevišķiem vārdiem (pamatā svešvārdiem) pievienotā vārda cilmes norāde, piem.ēram, bomzis [..] Cilme: no krievu бомж – (б)ез (о)пределенного (м)еста (ж)ительства ‘bez noteiktas dzīvesvietas’; fondī [fon·dĩ] [..] Cilme: no franču fondue (fondre 'kausēt').
2.2. Saīsinājuma izveide;
Līdztekus aizguvumiem pašreizējā MLVV versijā cilmes norāde dota arī vairākiem latviskas cilmes vārdiem, turklāt šī cilmes norāde papildināta ar nelielu papildu komentāru, piem.ēram, burts [..] Cilme: senāk par burtu sauca kokā grieztas zīmes.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Kā varam lasīt vārdnīcas instrukcijā: “„[..] pie atsevišķiem šķirkļiem uz pelēkā krāsā ietonēta fona pievienots komentārs no valodas kultūras viedokļa, ja ar attiecīgo šķirkļa vārdu saistās kļūmes izrunā, pareizrakstībā vai gramatisko formu lietošanā, ja notikusi attiecīgā šķirkļa vārda ortogrāfijas maiņa, kā arī tad, ja kāds vārds, vārda nozīme vai vārdu savienojums latviešu valodā ir nevēlams un aizstājams ar citu.” (skat. www.tezaurs.lv/mlvv. I; instrukcija), piem.ēram, želatīns [..] Praksē nereti tiek lietota kļūdaina šī lietvārda forma ar līdzskani n – želantīns.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide;