Sākumā tika pievērsts vairāk uzmanības tika pievērsts tieši valodas kļūdām, kuras radušaās pārneses dēļ.
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Neiedziļinoties varētu domāt, ka pārneses pētījumi attiecas tikai uz kļūdām un to skaidrošanu.
7.2. Mazvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Taču, kā minēts, pārnese parādās arī citos veidos – dzimtās valodas ietekmē kādu valodas parādību, piemēram, vārdu vai konstrukciju, lietodzimtās valodas ietekmē apguvējs lieto statistiski vairāk vai mazāk, nekā to parasti dara mērķvalodā. Ņemot katru atsevišķo teikumuteikumu atsevišķi, to nemaz nevar pamanīt, jo kļūdu nav, bet, skatoties tekstu kopumā vai, vislabākideālā gadījumā, tekstu korpusu ar vienas dzimtās valodas pārstāvjiem, šādas tendences var statistiski pierādītkļūt pamanāmas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
To var konstatēt, vienas dzimtās valodas lietotājus sastatot ar citāmu dzimtāso valodasu lietotāju grupām.
6.1. Saistāmība;
7.2. Mazvārdība;
|
Cilvēks, kam dzimtā valoda ir leietuviešu valoda, krietnilielākoties raitāk apgūst latviešu valodu nekā, piemēram, vjetnamietis. Šādas pozitīvas pārneses priekšnosacījums ir tāds, ka mācēnvalodas apguvējs arī pats apzināti vai neapzināti domā, par kādsa elements ira pārnesamsšanu no dzimtās vai citas valodas uz mērķvaloduā.
4.2. Darbības vārds;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Valodiskā pārnese un konceptuālā pārnese. Valodas pārnesi var iedalīt divos galvenajos tipos, proti, valod Ir trīs galvenie valodas pārneses tipi: valodiskā pārnese, ekstralingvistiskajā pārnesēe un konceptuālajā pārnesēe.
6.4. Vārdu secība;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Piemēri tam ir fonētiskā pārnese un, kā arī pareizrakstības un interpunkcijas pārnese.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Latviešu valodas ietekme norvēģu valodā ir dzirdama, piemēram, tajā kā izrunā garo ē norvēģu valodā, jo, kamēr īgarā ē izrunā. Īso e norvēģiski izrunā līdzīgi kaā latviešu e, bet norvēģu valodas garais ē atšķiras no latviešu valodas ē trejādi: mēle tiek virzīta vairāk uz priekšu, mutes pacēlums ir šaurāks, un mutes kaktiņi ir vairāk virzīti uz sāniem. RakstībāLieki teikt, ka rezultāts izklausās pavisam citādi. Rakstot norvēģu valodā, latvieši bieži vien lieto latviešu interpunkcijas likumus, piemēram, attiecībā uzības it īpaši dāsni izdaiļojot tekstu ar komatiem nevietā.
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Pateicoties mūsdienu tehnoloģijai, tiek plaši tiek izmantoti valodas apguvēju tekstau korpusi, jo tad arījos var parādīties arī tādas lietas, ko neredz indivīda līmenī. Ir daudz valodas apguvēj neredz. Daudz šādu korpusu ir angļu un franču valodaiā, bet ir arī citām valodām, piemēram, norvēģu valodai ir norvēģu otrās valodas korpuss (ASK), ko arī pats izmantojis, un irvalodas apguvēju korpusi citās valodās, piemēram, ir norvēģu, igauņu, somu, čehu valodas korpusi.
4.1. Lietvārds;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Kad dzirdat norvēģusi runājam latviešu valodā, nākas var sadzirdēt tādas frāzes kā es vakar braucu uz šejieni, esmu mizojis visus kartupeļus, pērc man vienu šokolādi, lūdzu.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Tas nenozīmē, ka topabeigtību nevar izteikt, bet nav tā, ka darbības vārdā tā nav jānorāda, vai darbība ir pabeigta vai nav, ja tas izriet no konteksta.
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.8. Palīgteikuma tips;
|
Lai arī vārdi, kam nevar bioloģsemantiski pamatot dzimti, ir ieguvuši gramatisko dzimti fonoloģisku vai morfosintaktisku iemeslu dēļ, tie tomēr valodas lietotāja apziņā var būt saistītāmi ar bioloģisko dzimumu.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Latviešu kultūrā un mākslmitoloģijā un kultūrā saule tiek saistīta ar sievieti un mēness – ar vīrieti , bet itāliešu kultūrā tas ir otrād, savukārt, piemēram, itāļu kultūrā tas ir otrādi, un itāļu valodā šo lietvārdu gramatiskā dzimte ir pretēja latviešu valodas dzimtei.
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Noteiktības kategorija. Interesanti ir vērojumi ir izdarāmi par latviešiem attiecībā uz, kā latvieši lieto noteiktības kategoriju, un tieši valodas pārneses jomā būtu vērts pētīt tuvāk, kā šajā aspektā valodu lieto tie, kam latviešu valoda ir dzimtā.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Norvēģu valodā uz noteiktību norāda ne vien ar īpašības vārda galotni, bet arī ar lietvārda galotni un artikuliem. Noteikto formu lietojums lielā mērā sakrīt ar latviešu valodai raksturīgiem nosacījumiem.
8. Tekstveide;
|
Ir vērojama tendence, ka latviešPētāmajā materiālā konstatēts, ka latviešu dzimtās valodas lietotāji norvēģu valodā bliežlākoties pareizi lieto noteiktības kategoriju lieto pareizi, kad priekšā ir kāds īpašības vārds, bet biežāk kļūdās, ja tāda navgadījumos, kad lietvārdu izmanto kopā ar īpašības vārdu, ja vien nav kāds formāls likums, kas nosaka nenoteiktās galotnes lietojumu gaidītās noteiktās galotnes vietā. Kļūdas parādās krietni biežāk, ja lietvārds tekstā ir viens.
8. Tekstveide;
|
Pat C1 līmeņa tekstos, ko krievnorvēģu valodīgieā uzrakstījuši norvēģu valodā C1 līmenī (X) (tātad tekstos ar augstāku kvalitāti attiecībā uz konstrukcijām un vārdu krājumu nekā daudziem norvēģiem) tomēr parādās tiešikrievu kā dzimtās valodas runātāji, parādās šķietami elementāras noteiktības kategorijas kļūdas (Nordanger 2014).
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Objektu kategorizēšana. Z Ir zināms, ka valodu starpā nav vārdu nozīmju atbilsmju viens pret vienudažādās valodās vārdu nozīmes savstarpēji precīzi neatbilst, izņemot sdaujiņudzus nozaru terminus.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Vienam vārdam kādā valodā var būt plašāka vai šaurāka nozīmē nekā citas valodas ekvivalentam citā valodā, var atšķirties to lietošanasjuma konteksti un iespējamās konstrukcijas, stie var atšķirties talistiskā ekspresija, atšķirības var būt asociācijās, kādas asociācijas rodas ar vārduvārds rada (piemēram, cik atšķirīga pēc formas, garšas un smaržas ir maize latvietim, francūzim un turkam!).
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Lai runātu parnorādītu atrašanās vietu, norvēģu valodā krietni biežāk izmanto prievārdu på ‘uz’ konstrukcijās, kur latviešu valodā tiek lietots lokatīvus, kas norvēģiskiu valodā prototipiski atbilst prievārdam i.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|