Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4093 vienumi
Tikai fonētikā var teikt, ka valodas skaņas runā rakstos grafiski apzīmē burti, betturpretim leksikā lieto vārdus, morfoloģijā – vārdformas, sintaksē ir vieni un tie paši teikuma modeļi, kurus izmanto konkrētu izteikumu veidošanai gan runātā, gan rakstītā tekstā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kaut arī datorlingvistika strauji attīstās un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas mājaslapā www.korpuss.lv var pārliecināties, ka ir izveidoti latviešu valodas runas korpusi, piemēram, LaRKo (2014, 8 stundas) un „Latviešu valodas runas atpazīšanas korpuss” (2013, 100 stundas), latviešu valodniecībā vēl nav veikts valodas korpusā balstīts runātās un rakstītās valodas salīdzinājums.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Angļu valodā ir analizētas atšķirības, kas parādās sarunā, daiļliteratūrā, ziņās un akadēmiskajā darbā, un ir konstatēts, ka, piemēram, sarunā aci pret aci kā interaktīvā mutvārdu tekstā, kurā tās dalībnieki daudz runā par sevi un viens par otru, ir raksturīgs biežs pirmās un otrās personas vietniekvārdu lietojums.
4.3. Īpašības vārds; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par to liecina arī sintaktiskās īpatnības – izteikumā reducēt jeb neminēt vārdos tos teikuma locekļus, kurus klausītājs var uztvert kā pašus par sevi saprotamus no tipiskas runas situācijas, redzamajiem priekšmetiem, kopīgajām zināšanām, žestiem, mīmikas un citiem ekstralingvistiskiem faktoriem vai konteksta.
7.1. Liekvārdība;
Uzsākot neuzkrītoši fiksēt sarunvalodas piemērus, raksta autorei ne reizi vien ir gadījies šāds fenomens – kādā sabiedriskā vietā dzirdēt, ko sakalatviešu valodā viens otram saka divi cilvēki latviešu valodā, un nesaprast, par ko viņi runā.
6.4. Vārdu secība;
Kaut arī ikdienas saziņā kopumā tiek ievērotas pieklājības normas un bez atvainošanās runātājam viņšs parasti netiek pārtraukts, dialoga izteikumi var tuvināties tā, ka viens runātājs vēl nav pilnībā pabeidzis sakāmo, kad otrs sarunas partneris jau ir sācis izteikties. Šāda parādība ir sastopama arī publiskās diskusijās, īpaši domu apmaiņā par politiku vai citu jautājumu, pret kuru runātājs nav vienaldzīgs, televīzijas un radio raidījumos,. Polilogā, kurā piedalās vismaz četri dalībnieki vai vairāk, piemēram, viesībās, runas pārklāšanās var norisināties tik lielā mērā, ka ir vērojamas paralēlas sarunas (plašāk sk.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pēdējā laikā ir konstatēta jauna tendence, ka – paaugstināta komunikācijas ātruma un steigas dēļ var novērot situācijas, kurās sarunājas divi saziņas partneri, bet pēc brīža pēkšņi pienāk trešais un uzreiz vēršas ar savu vajadzību pie viena no viņiem, nepagaidot, kamēr iesāktā saruna beigsies. Šādā gadījumā tomēr tiek pārkāpta valodas etiķete un būtu nepieciešama atvainošanās.
6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Raksturojot neformālas sarunas, kas norisinās dažādos sarīkojumos un viesībās starp kolēģiem, darījuma partneriem, pastāvīgajiem klientiem u.  tml., Iveta Ķestere nosauc nevēlamās tēmas, kas ietver intīmas tēmas – tādus jautājumusjautājumus par intīmām tēmām, kā Kāpēc jūs neesat precējies?, Un jums ir tikai viens bērns? – un arī sarunas un jautājumus par ienākumiem, parādiem, vecumu, slimībām, dzīvesbiedru un citu radinieku nodarbošanos (Ķestere 2007, 167).
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Riebjas klausīties. [emocijzīme, kas apzīmē dusmas] Un aizbēgt no tā nevaru, nav līdzi “„austiņas”.
1. Tehniskais noformējums;
P. S.
1. Tehniskais noformējums;
Nereti televīzijas sižetrā runātājs ir pieļāvis kādu gramatisku neprecizitāti, kas subtitros ir novērsta. 1999. gadā plašu rezonansi sabiedrībā radīja fakts, ka žurnāla „Rīgas Laiks” redakcija bija nolēmausi publicēt Ineses Zanderes un Ginta Grūbes interviju ar toreizējo ekonomikas ministru Aināru Šleseru nerediģētā veidā, iekļaujot arī pašu sarunas sākumu tās norises vietā – zivju restorānā – ar komentāriem par ēdiena pasūtīšanu.
6.5. Izteicēja izveide; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Latviešu sarunvalodas sintakses pētnieces acīm intervija šķiet interesants autentisks piemērs, kurā vērojamas visas tipiskās mutvārdu teksta pazīmes, kas rakstveidā žurnāla lasītājam, kurš nav pieradis redzēt transkribētus runas ierakstu transkripcijas, tomēr izskatās neparasti.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tādējādi, iespējams, apzinātā teksta formu pretstatīšana, samērā spontāna un nesagatavota mutvārdu teksta atainošana rakstveidā, radīja sekas: intervētais ministrs saņēma sabiedrības nosodījumu par sarunvalodas lietojumu, augstākās izglītības trūkumu un sliktu valodas kultūru.
5.2. Lieka pieturzīme;
Faktiski man ir 28, bet ir tāda lieta -– virza cilvēks lietas, saprot, būdams ļoti jauns, un biezži gadās tā, ka cilvēks, neatkarīgi no sava vecuma, tā arī daudzas lietas nesaprot.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Ir sievietes, kurām ir -– teiksim, jaunas meitenes, kurām ir 17 gadu un kurām ir savs jaunības skaistums, bet tajā pašā brīdī es zinu to, ka sievietes skaistums nav tikai ārējais, ir jābūt arī iekšējam.
1. Tehniskais noformējums;
Tas neno-zizīmē to, ka es saku, ka kāds ir nesmuks, bet, redziet, sievietes smukumam ir jānāk no iekšām.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Es katru dienu studēju, es katru dienu mācos, es katru dienu kaut ko apgūstu jaunu un es domāju, ja man būs tādas iespējas, tad es viennozīmīgi pabeigšu, kā teikt, kaut kādus kursus, kurus es, kā teikt, esmu jau ieplānojis, tā teikt, pabeigt, tie ir saistīti ar tādām profesionālām zināšanām, tas nav saistīts ar to, lai man būtu vēl kāds skaists papīrs, ja? -– bet tai pašā brīdī, kas attiecas pašmācībām, bieži tiek interpretēts, ka Šlesers, ņemot vērā to, ka viņš ir ne tikai jaunākais ministrs, bet pat ministrs bez izglītības -– tā ir tāda... žurnālistu ļaunums, ja?” (Zandere, Grūbe 1999) Intervētā toreizējā ministra aizstāvībai jāsaka, ka šāda žurnāla redakcijas rīcība pirms 20 gadiem sabojātu arī kāda cita politiķa lingvistisko reputāciju, jo lasītāji nebija pieraduši vērtēt kāda cilvēka valodas kultūras līmeni pēc literārās valodas normām, ko ievēro rakstītā tekstā un iepriekš sagatavotā publiskā runā.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide;
Pirms publicēšanas korektors parasti novērš gramatiskās neprecizitātes, piemēram, ira izlabo par ir, priekš manis – par man, izņem liekus iespraudumus kā teikt, tā teikt, sakārto vārdu secību un citādi uzlabo teksta kvalitāti tā, ka lasītājs pat nenojauš, ar kādiem valodiskās izteiksmes trūkumiem ir bijušis sarunas sākotnējaisā variantsā. Šajā intervijā lietotais izteiciens sievietes smukumam ir jānāk no iekšām ir jau folklorizējies.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide;
Tomēr jārēķinās, ka teksta saskaņošana nav paredzēta tā pārrakstīšanai un ka runātājam ir jāuzņemas atbildība par pateikto.
1. Tehniskais noformējums;
Pirmkārt, privāti neoficiālajā saziņā īsziņās un e-pasta vēstulēs, kuraām var būt viens adresāts vai vairāki, piemēram, kādas lietotnes Whatsapp grupas dalībnieki, kurus vieno draudzība, līdzīgas intereses, ģimenes saites vai kuri pieder pie viena klases, darba, kora vai tamlīdzīga kolektīva.
6.1. Saistāmība;