Taču gan valsts, gan pašvaldību iestādes šos noteikumus reizēm apiet, jo informācija bukletos, brošūrās, pašvaldības izdotajās avīzēs, kurās atspoguļota informācijas ziņas par institūcijas darbību valsts valodā un svešvalodā, netiek izsniegta personām pēc to pieprasījuma, bet gan patvaļīgi izvietota publiski vai arī personu pastkastītēs.
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Valsts valodas likuma 21. panta ceturtā daļa noteic, ka ": „Uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos, paziņojumos vai citos ziņojumos ietvertā informācija, ja tā skar likumīgas sabiedriskās intereses un paredzēta sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās, sniedzama valsts valodā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumus".” (VVL 2000) Tātad privātajā sfērā uzrakstiem jābūt valsts valodā, pirmkārt, ja tie skar likumīgas sabiedriskās intereses, otrkārt, ja tie paredzēti sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Valsts valodas likumā nav speciāla regulējuma par preču zīmēm, taču, ņemot vērā, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu, arpēc analoģijas metodes palīdzību ir jānoskaidro, vai uzraksts izkārtnē skar vai neskar likumīgas sabiedriskās intereses vai neskar un tikaiun tāpēc ir vai nav sniedzams latviski. Īss secinājums no izklāstītā -Tātad, izņemot tiesību aktos stingri atrunātus gadījumus, valsts un pašvaldību iestāžu darbs norisinās tikai valsts valodā.
3. Vārddarināšana;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Bieži vien nākas novērot, ka šo atļaujošo normu līdztekus valsts valodai lietot arī svešvalodu, izmanto bez saprātīgas nepieciešamības, ieraduma vai iztapības dēļ. Šis apstāklis, centra ieskatā, ievērojami traucē iekļaut mazākumtautību pārstāvjus Latvijas sabiedrībā un raida nepareizus signālus par latviešu valodas nozīmību.
7.1. Liekvārdība;
|
Centrs kā savā 25 gadus ilgāsvisā darbības laikā, tā šobrīd ir uzsverēris vairākus arī nerakstītus Valsts valodas likuma principus, kas vienkāršā valodā, neminot juridiskus terminus un necitējot tiesību normas, palīdz izskaidrot štā likuma būtību, proti: šis likums neaizliedz nevienu valodu; tas necīnās ne pret vienu valodu, neapkaro svešvalodas; tas ļauj lietot svešvalodas, bet raugās, lai tās lietotu atļautajos gadījumos; tas palīdz atšķirt šķietami vienādas situācijas un sniedz tajās risinājumu; tas pieprasa nevis "tulkojumu latviski", bet gan primāri "orģinālvalodu", t.i., latviešu valodu; likums neierobežo cilvēka personīgo dzīvi, bet uzsāk savu gaitdarbību tad, kad tiek skartas sabiedrības intereses.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Cittautu valodām tiek dotas līdzīgas tiesības kā latviešu valodai visur tur, kur tas izrādās par nepieciešamu" ..” (Iskolat 1918) Redzams, ka dekrētā paustais princips "– „oficiālajās iestādēs"” lietot tikai latviešu valodu, bet svešvalodu – ierobežoti, – saskan ar šā brīža tiesisko regulējumu; t. Taču jau 1919. gada 8. martaā Latvijas Padomju valdības priekšsēdētājs P.ēteris Stučka parakstīja dekrētsu par oficiālos rakstos lietojamām valodām, kurā latviešu valoda bija zaudējusi galveno lomu : "„Iekšējā darīšanu valoda kā centrālajās, tā arī vietējās iestādēs ir viena no vietējām valodām pēc iedzīvotāju vairākuma, šimbrīžam latviski, latgaliski vai krieviski".” Dekrēts tāpat paredzēja, ka rakstiski iesniegumi iestādēs jāpieņem visās "„vietējās valodās (latviski, latgaliski, krieviski, vāciski, ebrejiski, leitiski un igauniski)"”, pretēji mūsdienu prasībai iesniegt dokumentus tikai valsts valodā (vai ar apstiprinātu tulkojumu);. Likums par valsts valodu (1935. gads) jau atkal skaidri noteic latviešu valodu par valsts valodu.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.1. Saistāmība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kā minēts iepriekš, centrs ir kompetentā iestāde valstī, kas pārrauga Valsts valodas likumu un līdz ar to veic uzraudzību pār to, lai latviešu valodas valstiskais statuss tiktu nešaubīgi ievērots un aizsargāts.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Proti, centrs virza savu darbību uz to, lai sabiedrības priekšstatā nebūtu tikai sodoša institūcija, bet gan atbalsts neskaidros jautājumostas būtu atbalsts neskaidros jautājumos, nevis tikai sodoša institūcija.
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Centra uzdevums navir nevis par katru cenu sodīt pārkāpēju, bet gan novērtēt nodarījuma apjomu, iespējamās vai jau notikušās sekas, dot iespēju labot situāciju – noteiktā laikā uzlabot valsts valodas zināšanasprasmi vai veikt nepieciešamās izpārmaiņas rakstītā informācijā –, bet sodīt tikai tad, ja nav iespējams panākt sadarbību vai nodarījums var būtiski negatīvi ietekmēt sabiedrību vai tajā notiekošos procesus. Un Jāsākt ar uzņēmējdarbības vidi, jo ne reizi dzirdēts, ka Eiropas valstīs, kuru labklājības līmenim Latvija vēlētos līdzināties, kontrolējošā iestāde, konstatējot uzņēmumā pārkāpumu, norāda uz to, izskaidro, kas jādara, lai situāciju labotu, kā arī dod konkrētu termiņu tās novēršanai.
3. Vārddarināšana;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
6.3. Noliegums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tālāk šādam uzņēmumam ir divi ceļi – vai nu noteiktajā laikā izlabot kļūdu, vai arī ignorēt kontrolējošās iestādes norādījumus, rēķinoties ar visnotaļ bargu sodu. Šāda pieeja ļauj uzņēmumiem mācīties no savām kļūdām, bet nopelnīto naudu investēt attīstībā, nevis samaksāt naudas sodu veidā valstijā.
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Lai arī Latvijā beidzot ieviestu principu, par kuru ir runāts gandrīz ceturtdaļgadsimtu, valdības līmenī Valsts kancelejas vadībā tika izstrādātas vadlīnijas "„Konsultē vispirms"”, kas ir nopietns solis ceļā uz tādu valsts pārvaldi, kuras būtu orientēta uz klientu.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
KāPar ilustrācijau iepriekš minētajai sodu politikai un centra virzībai uz mērķa sasniegšanu, vispirms konsultējot un tikai pēc tam sodot, var kalpot daži skaitļi, kas parāda administratīvi sodīto personu skaitu noteiktā laika periodā.
6.1. Saistāmība;
|
Tā, par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā: 2011. gadā sodītas 583 personas; 2013. gadā – 568 personas; 2015. gadā – 479 personas; 2017. gadā – 259 personas.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Ik gadu tiek organizēta akcija "„Latviešu valodai draudzīga vide"”, kuras laikā tiek noskaidroti un virzīti apbalvošanai svinīgā pasākumā tie apkalpojošās sfēras uzņēmumi, kuros vispilnīgāk tiek ievērotas Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības par valsts valodas lietojuma jomāu.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Iespējams, ka viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav populārs brīvprātīgais darbs, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Šobrīd centra paspārnē darbojas vairāk nekā 30 sabiedriskie palīgi, kuru galvenais uzdevums ir vērtēt pilsētvidē un tāpat arī novados piedāvāto publisko informāciju, sarunu ceļā novērst iespējamās neatbilstības, un informēt centru par darba rezultātiem centru.
6. Sintakse;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Lielajās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, LiepājāRēzeknē – valsts valodas lietošana joprojām ir problemātiska, jo tur vērojama krievu valodas pašpietiekamība.
8. Tekstveide;
|
Linda Lauze Mutvārdu teksts un tā elementu atveide rakstu formā Laikā, kad publiskajā telpā parādās aizvien vairāk parādās spontāniu, iepriekš nesagatavotiu tekstiu gan runas, gan rakstu formā, kļūst aktuāls jautājums par tekstu lingvistisko kvalitāti.
6.4. Vārdu secība;
|
Cilvēces evolūcijas gaitā valoda vispirms radās tās mutvārdu formā, rakstība izveidojās daudz vēlāk „vienlaikus ar pirmo valstisko veidojumu izcelsmi aptuveni pirms 4000 g. p. m. ē.” (Baltiņš, Druviete 2017, 181).
7.1. Liekvārdība;
|
Valoda sākotnēji ir pētīta un aprakstīta, balstoties uz rakstu valodas materiāliem. Šāda situācija bija līdz pat 20. gadsimtas. vidum, kad spontāni mutvārdu teksti pārsvarā tika ignorēti (Roberts, Street 1997, 168; Spolsky 1998, 16).
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Tas ir svarīgi, lai valodas lietotājiem būtu priekšstats par mutvārdu un rakstveida teksta kopīgajām un atšķirīgajām pazīmēm un lai sabiedrībā novērstu iespējamo stereotipu, ka mutvārdu teksta kvalitātei ir piemērojami tie paši kritēriji, kurias rakstveida tekstam.
7.3. Neiederīgs vārds;
|