Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4093 vienumi
Jāatzīst, ka vienu un to pašu vārdu lietojums daudzskaitlinieka funkcijā un vienskaitlī terminoloģiskās vārdkopās valodas lietotaājos tomēr rada neskaidrību, kā arī vājina daudzskaitlinieku statusu kopumā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Garšā jaušama karamele. (lvTenTen14) b.[..] alus dzidrs smukā krāsā. nav pārgāzēts un labi tur putu... esmu ticis līdz pusglāzei, un kāds puscentimetrs putas joprojām ir virsū.
1. Tehniskais noformējums;
Interesants ir arī daudzskaitlinieka ziepes vienskaitļa formu gadīlietojums.
7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt vārdnīcu vietnē www.tezaurs.lv minēts, ka vārdu savienojumam ir vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa (sk. https://tezaurs.lv/ziepes).
1. Tehniskais noformējums;
Var uzskatīt, ka vienskaitļa formas lietojums te ir lieks, jo frazeoloģismam jau tāpat piemīt sarunvalodas vai pat vienkāršrunas nozīme, bet, runājot par ziepēm kā mazgāšanas līdzekli, vienskaitlis ziepe nevajadzīgi radapiešķir vienkāršrunas iespaidu visam tekstam kopumā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valodā vērojams arī šo vārdu lietojums vienskaitlī, ja teksta autoram nepieciešams radīt šķietami neformālāku saziņu, draudzīgāku izteiksmi: (22)a.Garastāvoklis tīri labs, toties šodien parādījās kaut kāda iesna. (lvTenTen14) b.[..] ja arī uznāk kāds krekšķis vai iesna, tad tiekam cauri ar mīlestību, atbilstošu uzturu, tējiņām. (lvTenTen14) c.[..] kāda nebūtiska iesna vai klepus. (lvTenTen14) (23)a.[..] tas ir bijis kāds parasts izsitums. (lvTenTen14) b.
1. Tehniskais noformējums;
Ja žagu vai šķavu periodiskumu vēl varētu uztvert kā skaitāmu priekšmetu, t. i., fizioloģisku norišu, secību, tad, piemēram, izsitumu gadījumā vienskaitlis nav loģisks – izsitumi ir sīku plankumiņu, vāšu vai pūslīšu kopums uz ādas vai gļotādas (Guļevska 1987, 327).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Arī termina nozīmē ir tikai daudzskaitlis – izsitumi, bullozi izsitumi, izsitumu periods, izsitumu tīfs u. tml. (sk. https://termini.gov.lv/atrast/izsitumi/lv).
1. Tehniskais noformējums;
Tas, ka gramatikās u. c. latviešu valodas aprakstos netieši par lietojamām atzītas arī abstraktu nojēgumu vienskaitļa formas, radījis ļoti neskaidru situāciju gan formu lietojumā, gan to normēšanā.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Tā kā paralēli tiek lietoti gan daudzskaitlinieki rūpes, sāpes, bailes, dusmas utt., gan to vienskaitļa formas, tad rodas pamatots jautājums – vai visi vienskaitļa formu gadījumi ir iederīgi un attaisnojami: (26)a. Arī tā finansējuma piesaiste pilnībā ir paša Centra rūpe. (LVK2018) b.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Tādi vispārīgi formulējumi kā „daudziem šīs grupas daudzskaitliniekiem iespējamas vienskaitļa formas, sevišķi dzejas valodā” vai “„vairākus šīs grupas lietvārdus [daudzskaitliniekus] var lietot arī vienskaitlī, mainot vārda nozīmes nokrāsu” valodas lietotājos, visticamāk, ir radījušis priekšstatu, ka lielāko daļu daudzskaitlinieku iespējams lietot vienskaitlī.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide;
Poētiskums var piemist ne tikai dzejai vai daiļprozai, bet arī sarunvalodai vai atsevišķiem literārās valodas valodas lietojuma gadījumiem.
7.1. Liekvārdība;
Ceturtkārt, daļai daudzskaitlinieku (it īpaši vielas vai masas nosaukumiem), vērojama nozīmes attīstība tādā ziņā, ka šiem vārdiem iespējams lietot abu skaitļu formas bez nozīmes atšķirības, piemēram, ķimikālijas un ķimikālija, siekalas un siekala.
5.2. Lieka pieturzīme;
Vai šādu gadījumu skaits pieaugs, to šobrīd grūti prognozēt, to rādīs latviešu valodas lietvārdu semantiskās sistēmas attīstība.
7.1. Liekvārdība;
Latviešu valodas sakarkontekstā te uzmanība pievēršama vācu, krievu un angļu valodai, turklāt ne tikai mūsdienu, bet arī 19. un 20. gs.adsimta tekstos, kad īpaši strauji veidojās un attīstījaās latviešu literārā valoda. Šai rakstā citu valodu ietekme daudzskaitlinieku lietojumā tuvāk nav aplūkota, jo nepieciešami plašāki dažādu valodu sastatāmie pētījumi atšķirīgu stilu un žanru tekstos.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kausas pilskalns (Ludzas raj.ona Pasienes pag.astā) atradās Zilupes kreisajā krastā netālu no Latvijas un Krievijas robežas.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Pilskalna plakums bija tikai līdz 25 m plats, bet toties 130 m garš.
7.1. Liekvārdība;
Tanī patšā gadā pilskalnu plašāk aprakstīja E. Brastiņš, pilskalna pakājē atklājot arī apmetnes kultūrslāni.
7.3. Neiederīgs vārds;
Spriežot pēc arhīvu dotumiem, nākošamo reizi pilskalns tika speciālistui apsekotsja pilskalnu tikai 1979. gadā, kad arī tika konstatēts, ka pilskalns irtas iznīcināts.
4. Formveidošana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Iespējams, ka kāda nozīme pilskalna iznīcināšanā bijaa saistāma ar kļūdaiu valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, jo pieminekļa oficiālā novietnea bija nepareizi atzīmēta pat citā rajonā – Krāslavas raj.ona Šķaunes ciema padomes teritorijā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;