Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Zuicena izteica bažas, ka darbs pie tās var ievilkties un optimāli nepieciešamo aptuveni piecu gadu vietā ilgt 12 līdz 15 gadus (skat. Zuicena 2002). Šīs bažas apstiprinājās – darbs pie vārdnīcas nosacīti noslēdzās vien 2013. gadā (šajā gadā interneta vietnē www.tezaurs.lv/mlvv tika publicētas pēdējās vārdnīcas daļas, atsevišķas tās daļas (šķirkļi ar burtiem no A līdz I) lietotājiem bija pieejamas nedaudz ātrāk).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Pateicoties sadarbībai ar Matemātiskas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratoriju, šobrīd notiek darbs pie jaunās MLVV versijas gatavošanas, šai laikā tās teksts tiek rediģēts, papildināts ar jauniem šķirkļiem, jaunām nozīmēm.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Raugoties no 20167. gada perspektīvas, varētu jautāt, vai ilgā vārdnīcas tapšana ir tās pluss vai mīnuss?
8. Tekstveide;
Latviešu valodas skaidrojošās vārdnīca.
6.1. Saistāmība;
Un kādu bagāžu cilvēks, kam latviešu valoda ir dzimtā, nesņem līdzi, runājot un, rakstot norvēģu valodā vai pat lasot un klausoties norvēģu valoduun lasot citā valodā vai klausoties to?
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Kā atklājas tas, ka cilvēks ir atceļojis no citas valodas?
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Diez vai latvieši, braucot uz ārzemēm,viņi aktīvāk un labāk mācās vietējo valodu nekā citi.
6.2. Savrupinājumi; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tāpat arī nav maz arī tādu, kas mācās svešvalodas, lai tās izmantotu darbā tepat Latvijā. Šis raksts ir par bagāžu, ko pārnesam jaunajā valodāvalodā, ko mācāmies.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dodoties ārzemju braucienā gatavojamies, ņemotam līdzi vajadzīgās mantas.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Taču reizēm esanākm paņemt līdzi ne toēmuši to, kas nav nepieciešams.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Domājam, ka būs auksti, bet ar vilnas džemperi būstomēr ir pārāk karsti, un tas ir lieks.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Izrādās, ka nav saulesbriļļu vai platmales, ar ko aizsargāties pret tveicīgo sauli.
7.1. Liekvārdība;
Varbūt vietā, kurp dodamies, būs jāstaigā pa kalnos, un līdz ar tou takām, un līdzpaņemtās augstpapēžu kurpes nav lietojamepavisam nav piemērotas.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Varbūt vietā, kurpuz kurieni dodamies, nav pieņemts staigāt šortos, varbūbet jāvalkā kaklasaite.
7.3. Neiederīgs vārds;
Apgūt jaunu valodu nereti arī nozīmē apgūt arī citas pieklājībasadzīviskas un izturēšanās normas.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Ejot pa Rīgas ielām, pēc ģērbšanas stila un uzvedības bieži vien var secināt, jā, viņš noteikti ir no Anglijas vai viņa droši vien ir no Zviedrijas. Tāpat tiekam nodoti, lokot mēli citā valodāatpazīt ārzemniekus.
7.3. Neiederīgs vārds;
No tā izriet, ka ietekme var darboties vairākos virzienos, ne vien nošīs definīcijas izriet, ka mērķvalodu var ietekmēt ne vien valodas apguvēja dzimtās valodas mērķvalodā, bet arī no citāmas valodāmas, ko mācēnsviņš ir mācījies, mērķvalodā, kā arī no svešvalodas uz dzimto valodu.
8. Tekstveide;
Piemēram, mācoties norvēģu valodu, latvieši, kas prot vācu valodu, apzināti vai neapzināti ņem talkāmēdz izmantot vācu valodas prasmes, bet, r. Virziens var būt arī pretējs, proti, no svešvalodas uz dzimto valodu. Runājot ar latvieti, kas ilgus gadus dzīvojis citā valodiskajā vidē, nereti var just šīs valodas ietekmi viņa latviešu valodā vairākos valodas līmeņos. Ne vien stingri valodiskas parādības var būt pārneses objektiatālija Bobrikova uzskatāmi izklāsta vērojumus par to, kāda ir latviešu valodas ietekme uz krievu valodu, kuru lieto kā dzimto valodu Latvijā (Bobrikova 2005). Pārneses objekti var būt ne vien valodiskas parādības, bet arī konceptuālas kateogorijas, kas ir saistītas ar apkārtējās pasaules kategorizēšanu, balstoties, piemēram, uz noteiktās valodas gramatiku, unun arī ekstra-lingvistiskie elementi, piemēram, ķermeņa valoda.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Pārnese arī notiek karī lausoties un klausoties.
6.4. Vārdu secība;
No 20. gs. vidus skatījums uz šo parādību ir plašāks un krietni niansētāks.
7.2. Mazvārdība;