Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Daži vārdi iesniegti kāraksturoti vēlējuma formā – tajos izcelts ne tik daudz latviskums, cik griba šādu stāvokli Latvijā sasniegt: bērni, brīnišķīgi, balts, brīvība, mēs, mīlestība, mūžs, neatkarība, saime, skola, valoda.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tiem līdzīgi ir arī vārdi, kas definēti kā stipri, cēli vārdi jeb leksēmas, par kurām var teikt kāda akcijas dalībnieka vārdiem – „vārds ir īss, bet tā nozīme plaša”:, piemēram, cēlums, cieņa, koki, mērķtiecība, vārds, vārdnīca, vesels, vērtība, vienatne, vienotība.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valodnieks arī šajā grupā katrā vārdā atrastu liecību par latviešu valodas attīstību un latviešu valodai raksturīgu iezīmi, taču daudz būtiskāksa tasā ir antropoloģiskiem un etnogrāfiskiem pētījumiem un secinājumiem.
6.1. Saistāmība;
Daļa no tiem ir arī saraksta augšgalā „BLatviešu valodas biežuma vārdnīcā”, bet citi bieži izmantoti individuālos gadījumos.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tajā latviskums tiek atrasts visās vārdšķirās un locījumodažādās vārdu formās. Šis vārdu kopums un to izvēles motivācijas apraksti liecina, ka nav viena konkrēta vārda vai valodas latviskuma rādītāja, to rāda visu vārdu nozīmju kopums, vārddarināšanas līdzekļi, skaņas, burti un pat ekstralingvistiski faktori.
7.3. Neiederīgs vārds;
Otra vārdu grupa saistās ar vasaras saulgriežiem kā svētkiem, ar kuriem saistīt savu identitāti:, piemēram, Jānis, līgo, saule un ozols.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Savās nelielajās pārdomās atsaukšos gan uz populārāko vārdu desmitnieku, gan uz citiem garajā sarakstā vairākkārt minētajiem vārdiem garajā sarakstā.
6.4. Vārdu secība;
Savukārt vārdu grupa, kas saistās ar Jāņiem, liecina, ka gadalaiku maiņa latviešiem ir nozīmīgs fakts, ka notiek gadalaiku maiņa: pavasarī dienas izplešas, bet rudenī – saraujas, vasarā saules gaismas ir visvairāk, bet ziemā – vismazāk.
6.6. Dalījums teikumos; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Meklētais latviskums tādējādi atklājas drīzāk kā sapnis par “„latviskumu”, kādu iedomātu ideālās pasaules ainu, kurā harmoniski un nemainīgi dzīvo latvieši, domās kavēdamies teiksmainā pagātnē.
1. Tehniskais noformējums;
Būtu interesanti salīdzināt ieteiktos vārdus ar datiem par ēdieniem, ko mūsdienu Latvijas cilvēki patiešām patērē, – tā varētu noskaidrot, kuru ēdienu faktiskā popularitāte pārklājas ar simbolisko vērtību, ko tiem piešķiram.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Daži balsojuma dalībnieki ieteikuši vārdus, kas nenesuriem nav lieluas simboliskoas slodzies, bet kas ir vienkārši jocīgi vai ārzemniekiem grūti izrunājami ārzemniekiem, piemēram, pretpulksteņrādītājvirzienā un šaursliežu dzelzceļš. Šis valodas aspekts ataino 21. gadsimta realitāti, kad gana daudz latviski runājošu cilvēku ilgstoši dzīvo citās valstīs, kur latviskums ir apzināta izvēle, kas jāuztur ar biedrību, skolu, grāmatu klubu, dziesmu un deju kolektīvu palīdzību. Šādā kontekstā latviskumu dažkārt mazāk izsaka vārdi, kas raksturo jebkuru valsti un tās piederīgos (daba, darbs, ģimene, mamma, mīlestība, tauta, valoda, zeme), priekšplānā izvirzot neparasti skanošus un dīvainus latviešu valodas vārdus (allaž, āreče!, āzis u. c.), kuri sarakstā parādās tikai vienreiz.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
UnSavukārt daži citi vārdi, kas parādās balsojumā tikai vienu reizi, galīginepavisam neiederas izplatītajos mītos par latviskajiem simboliem, piemēram, „Keita – jo tas ir mans vārds” vai „Porno – jo es to skatos”.
7.3. Neiederīgs vārds;
Gribētos uzsvērt, ka abi šeit minētie pamatojumi ir pilnīgi pietiekami, lai šos vārdus iekļautu latviskuma nesēju sarakstā pat tad, ja citi balsotāji tos kategoriski noraidītu kā nepietiekama garīgā brieduma vai tīšas provokācijas zīmes. Šādas negaidītas izvēles pamatīgi atsvaidzina visnotaļ konservatīvos, tautiskajā romantismā sakņotos priekšstatus par ideālo latviskumu kā mūžam aizmigušu Raiņa Saulcerīti stikla kalnā, kas tā pa īstam zemes virsū nekad nav dzīvojusi uz zemes virsas.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība;
Tieši valoda visā savā bagātībā un patstāvībā ir mīta mājvieta, jo vārdi nav tikai izkārtnes vai etiķetes – tie sevī slēpj stāstus, nozīmes nianses, kas pamatojumu rod ilgdzīvojošā tradīcijā.
7.1. Liekvārdība;
Parasti „sliktos” vārdus negribas izcelt un likt godā, tomēr tie vienmēr ir blakus, gluži kā gaisma veido ēnu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tas, ko senie grieķi dēvēja par parēsiju, rupjmaizes ēdājam ir tieša un atklāta runa, kas pasakota bez liekas daiļrunības vai pat noklusējot.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Vienlaikus rupjmaize aicina uz rūpēm;, tā ir arī rūpjumaize.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Līdz ar to rupjmaizi var saprasuztvert kā latvieša dzīves simbolu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tad vairs nav jāsaka, lai Dieviņš „dod dienišķo maizi”, jo pat paliek pat pāri.
6.4. Vārdu secība;
Tāpēc nepārsteidz, ka nominēti arī „politiski” jēdzieni.
5.3. Pieturzīmes trūkums;