Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4340 vienumi
Divos gados kalendārs tiek papildināts ar 158 (!) vārdiem. Tas ir daudz vairāk nekā jebkad līdz šim! Turklāt tas ir pretrunā ar iepriekšējo gadu tradīcijām, kad komisija vienā reizē neapstiprināja vairāk par aptuveni 4–5, atsevišķos pieplūdumos – 20 personvārdiem. Ārija Iklāva atceras: „Tas bija par daudz, es šādu milzu paplašināšanu neatbalstīju.
7.1. Liekvārdība;
Taču ar to jau kalendāra papildināšana nebeidzās, un tagad ir tik grūti izskaidrot, kāpēc vienbrīd pie savām vārda dienām tika tik daudzi, bet pēc tam un tagad vairs ne.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Turklāt, kā norāda Dz.intra Zālīte, ar lielo vārdu pieplūdumu 90. gados kalendāri kļuva sliktākzaudēja pārskatāmiību, personvārdi – grūti lasāmi, divu vārdu vietā vienā dienatumā bija pat pieci seši gaviļnieki; tehniski tos bija grūti sarakstīt ierastajā vienā rindā, vārdi bija jāraksta divās vai pat trijās rindās un ar mazākiem burtiem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Izrādījās, trūka atkal, un arī šajā personvārdu demokrātijas laikā netrūka kuriozu: Dz. Zālītes kundze atceras kādu vēstuli, kurā topošā māmiņa bijusi sajūsmā par jaunajām atkritumu savācējmašīnām „Norba” un; šādu vārdu vēlējusies arī savuai meitiņu šī auto vārdāai.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Taču vajadzētu padomāt, ka bērna vārds ir vecāku pirmā dāvana. ŠVecāku izvēlēto vārdu cilvēks lieto visu mūžu (gan bērnībā, gan pusaudža gados, jaunībā, briedumā un mūža nogalē).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Visbiežāk lietotais un oficiālais nosaukums, kas atrodams vārdnīcās, piemēram, pareizrakstības vārdnīcā, ir islandiešu valoda (Ceplītis et al. 1995, 310).
1. Tehniskais noformējums;
Lai gan vietvārdu Ís-land arī mūsdienās var aplūkot kā salikteni, kura pirmajā daļā neapšaubāmi ir garš pastskanis, šī rakstao ieteikumu autors nesaskata vajadzību mainīt Islandes valsts un valodas nosaukumu (Dimiņš 2008).
7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Senislandiešu valoda ir t. s. senskandināvu valoda, kuras skaņu likumības atšķiras no mūsdienu islandiešu valodas fonētikas (skat. Bērziņa 2012,; Bērziņa, Dimiņš 2015).
1. Tehniskais noformējums;
Arī atveides principi ievērojami atšķiras, jo senislandiešu nosaukumi nereti tiek tulkoti, piem., Rangá ‘Ačgārnupe’ (Bērziņa 2012, 77); š. Šāda “„tulkojoša” atveide mūsdienu islandiešu valodā ir pieļaujama tikai daiļliteratūrā.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos;
Nevar teikt, ka rakstība būtu fonētiska, t. i., ka tā atbilstu izrunai.
1. Tehniskais noformējums;
Atveidojot gan vietvārdus, gan arī personvārdus, jāpatur prātā ne tikai skaņu atbilsmes, bet arī tas, ka vīriešu dz. vārdus tradicionāli atveido no ģenitīva celma (tāpat kā latīņu un sengrieķu valodā). Pie ģĢenitīva celmu var atrast skaidrojošajās vārdnīcās, piemēram, Íslensk orðabók (Árnason 2005). Ģenitīva celmam attiecīgi liek klātpievieno latviešu valodas galotni.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Tos latviski atveido tādā formā, kādā tie ir, neetimoloģizējot, netulkojot (izņemot senajā literatūrā, piemēram, sāgās un „Eddāas dziesmās”), ņem ģenitīva celmu, jo dažiem vārdiem nominatīvs atšķiras no ģenitīva.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Dažudzi islandieši ir mantojuši uzvārdus, ko turpina lietot.
7.3. Neiederīgs vārds;
Agrāk uzvārdi simbolizēja piederību pie augstākajiem un izglītotākajiem sabiedrības slāņiem. Īpaši izplatīti ir uzvārdi ar izskaņām -dal, -kvist, -vík, -hólm, -berg, -land, -nes, -fjörð, -bekk un -lín.
7.2. Mazvārdība;
Anita Helviga (Liepājas Universitāte) Teātra izrāžu žanroloģiskie apzīmējumi: no ierastās terminoloģijas uz netradicionāliem izrāžu pieteikumiem (Liepājas teātra piemērs) Ievads Ikviens skatītājs, kas dodas uz teātri, grib noskaidrot – ko rādīs. Un aAtbilde uz šo jautājumu parasti skan divos izteikumos: pirmajā norādot izrādes nosaukumu, bet otrajā – žanroloģisko apzīmējumu.
7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tāpat arī nav izvērsti nav skatītis jautājumis par to, vai žanroloģisko apzīmējumu devis lugas autors, vai režisors to saglabājis vai devis pats iestudējuma tapšanas laikā u. tml. Tas būtu pētījuma priekšmets teātra žanroloģijā, bet ne terminoloģijā. Un tomēr, kas nav mazsvarīgi – apakšnosaukuma atslēgvārds ir saistošvarīgs ne tikai teātra skatītājam, bet arī teātra kritiķim, kas caur to „atslēdz” izrādes būtību, kvalitātes, veiksmes un neveiksmes, tāpēc teātra pasaules zinātāju atsevišķi citējumi rakstā tomēr ir iekļauti, lai nezaudētu saistību ar pētījuma objektu tā pamatbūtībā.
4.1. Lietvārds; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Pirmkārt, par papildinformāciju šajā pētījumāir uzskatāmīta apakšnosaukumā ietvertā norāde par cēlienu vai daļu skaitu izrādē.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Protams, šāda veida informācijai ir vienīgigalvenokārt organizējošs raksturs, tai maza sakara aristība ar žanroloģijas terminoloģiju, bet, aplūkojot pieteikto tēmu kopumā, tā tomēr ir jāpiemin.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dažreiz šī norāde ir ne tikai informējoša, bet arī asprātīga un skatītāju ieintriģējoša, piemēram, – komēdija bērniem no astoņiem līdz astoņdesmit gadiem 2 daļās (Punktiņa un Antons 1985).
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tradicionālais dalījums – traģēdija, komēdija un drāma, arī traģikomēdija un melodrāma – izmantots tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļā (39,31 %), t. i., 57 no aplūkotajiem iestudējumiem (traģēdija – 5, komēdija – 32, drāma – 13, traģikomēdija – 3, melodrāma – 4).
7.1. Liekvārdība;