Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4340 vienumi
Tā kā Latvijas dzimtsarakstiu nodaļas līdz 1957. gadam bija padotikļautas Iekšlietu ministrijai, attiecīgās dzimtsarakstu nodaļas tiešais priekšniekvadītājs bija rajona (vai pilsētas) milicijas priekšnieks.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdz 1957. gadam pēc vecajām tradīcijām jaundzimušajiem vēl ik pa laikam tika likti divi vārdi. Piem., tā kā, piemēram, Ģirts Valdis Kristovskis dzimis 1956. gadā, viņa vecāki vēl „iespraucās” tajā laikā, kad Latvijā bērnus reģistrēja ar diviem vārdiem! „Vienvārda” periods turpinājās līdz pat 199720. gs. 90. gadaiem, kad atkal dtika atļauts likt divus vārdus. 1993. gada 28. oktobrīk stēja likt divus vārdusājās spēkā likums „Par civilstāvokļa aktiem”, kura 30. pantā ir teikts: bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu.
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tagad Ārija Iklāva pati brīnās, kā viņai tā atļāva un neaizrādīja. Savulaik varbūtIespējams, toreiz palīdzējais Viļa Lāča atbalsts, vēlākajos gados – kā pati saka, jau pēc inereces kungi vienkārši neķērās klāt.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kalendārvārdu ekspertu komisija (nosacīti sauksim to tā, jo precīzu tās nosaukumu neviens neatceras) sanāca kopā, kā minēts iepriekš, pagājušā gs.adsimta 60. gadu vidū (1964. vai 1965. gadā) – lai vienotos par personvārdu rakstību kalendāros un vienonoteiktām vārda dienām.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Daudzi pret komisiju izturējās skeptiski, tāpat kā pret pašām vārda dienām, bija bažas arī par komisijas pastāvēšanu – cik tā ir nepieciešamaību.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pirmajā sēdē uz galda bijauši 9 dažādi kalendāri: baznīcas, dabas, vēstures, nez no kurienes uzradies uz galda bija arī ārzemju latviešu trimdā izdots – iespējams, kāds bija to atvedis (ar visiem pirmskara latviešu vārdiem, piem.ēram, Daiļprātiņš, par ko visi pasmējās) – dažādajos kalendāros nesakrita ne vārdu rakstība, ne svinamie datumi (pēc kura kalendāra vārdi jāatzīmē).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Tad gan komisija ļoti strikti lēma, ko likt kalendārā un ko ne: lēma un balsoja par katru vārdu, taču kopumā tākomisija bija labvēlīgi noskaņota un kalendāru tikai papildināja.
7.3. Neiederīgs vārds;
Cilvēki rakstīja vēstules, zvanīja, stāstīja, kāpēc vēlas vārdu kalendārā, pamatoja, ka vārds esot izplatīts, tīkams, moderns utt. Sēdēs runāja arī par vārdu izrunu, piem.ēram, diskutēja, kā pareizi izrunāt personvārdus Elga, Velga, Zemgus. Arī pPadomju gados komisija sanāca ik pa diviem trim gadiem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tā bija viena no noevardarbīgas pretošanās formām.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Iespējams, kādu laiku pēc komisijas dibināšanas, 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā, komisijas sēdes, kurās lēma par personvārdiem un kalendāru papildināšanu, notika katru gadu.
6.1. Saistāmība;
To savās publikācijās apliecina Daina Zemzare un Klāvs Siliņš. 1969. gadā Daina Zemzare rakstīja: „Vecāki saviem bērniem cenšas dot vārdus, kas pašiem vislabāk patīk.
6.5. Izteicēja izveide;
Vecākā paaudze atceras, ka noplēšamo lapiņu otrajā pusē bijais kāds praktisks padoms, recepte, anekdote, notikums u. tml. Taču Sporta un lietišķo izdevumu redakcijā tika organizēta ne tikai kalendāru ražošana – tajā tika organizēts un vadīts Personvārdu terminoloģijas komisijas darbs, ko veica Dzintra Zālīte.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Kopumā komisijā darbojās 7 – –8 cilvēki. Dz.intra Zālīte apkopojausi iesūtītos materiālus, un reizi divos gados tika sasauckta komisijua, lai izlemtu, kurus vārdus turpmāk ievietotu kalendāros.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Komisijā Dzimtsarakstu departamentu (toreiz – Dzimtsarakstu biroju) pārstāvēja arī Ā.Ārija Iklāva.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Personvārdu terminoloģijas komisijā darbojās arī bija Teodors Vilemsons, Aivars Gavers, Anita Sadovska, – nu jau visi aizsaulē.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Bija arī pārstāvji no Rakstnieku savienības, piem.ēram, Anda Līce.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Līces kundze atceras Ārijas Iklāvas pienesdevumu katrā sēdē: arī tolaik ir bijis, par ko pasmieties, piem.ēram, kādi vecāki prasījusši kalendārā ievietot vārdu Perdobojs.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Katru reizi bija ap 100 iesūtīto vārdu (pārsvarā lūgumu pamatā bija vēstules, arī telefona zvani), lielākoties pamatvārdu atvasinājumi, kurus neapstiprināja.
7.1. Liekvārdība;
Pēc atmodas gadiem 90. gadu vidū ģimenes vairs nebija noskaņotas uz nacionāli patriotiska viļņa –ēs latvisko vārdu došanā iestājās zināms apsīkums.
7.1. Liekvārdība;
Vecākiem bieži patika angliskie vārdi, viss rietumnieciskais, Latvijā kāri tvēra visu to, kas iepriekšējos gados bija liegts vai nebija pieejams: ārzemju literatūra, seriāli, filmas, koncerti, viesmākslinieku, solistu , aktieru, filmu zvaigžņu viesošanās un, filmu un teātra zvaigžņu uzstāšanās.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;