Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4340 vienumi
Tādi savulaik bijuši Jasmīne, Narcise, Enija, pret kuriem daudziem bijair bijušas pretenzijas. „Ar laiku jau pierod, vārds iziet tautā un sāk savu dzīvi.
6.5. Izteicēja izveide;
Diez vai vācu tautības luterāņu mācītājs un mājas spiestuves īpašnieks Kristofs Harders (1747–1818), strādādams Rubenes draudzē (1772–1816), varēja iedomāties, ka viņa vārds tiks pieminēts vēl mūsdienās latviešu kalendārvārdu sakarā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Bet var jau būt, ka tāds bijais viņa mērķis?
6.5. Izteicēja izveide;
Pie viņa nozīmīgākajiem izdevumiem pieskaitāmsder „Vidzemes kalendārs” (1781–1790), kurā bez praktiskiem padomiem tika iekļauti arī 88 latviski personvārdi: Ticula, Žēlīte, Sirsnīte, Gudriņš, Bezviltis, Mīliņš, Mieriņš, Laimīts, Gaišuls, Glābiņš, Labdars, Taisniņš, Strāduls, Bezbailis, Lēnprātulis, Dāvātiņš, Dievbītiņš, Dievkāriņš, Dievdots, Labklājīte, Mēlvaldīte, Pastāvule, Dievklausīte, Klusīte, Dārdzīte, Šķīstula, Varenīte, Skaidrīte u. c. No tiem laikiem uz palikšanu nostiprinājusies tikai Skaidrīte.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ne tikai pieminēto personvārdu dēļ, taču Vidzemes kalendārs, līdzīgi kā citi kalendāri, ir kļuvušis par kultūrvēsturisku vērtību.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Mainījās izdevēji, tačubet jau pieminētais Vidzemes kalendārs turpināja iznākt līdz pat 20. gs. vidum.
7.3. Neiederīgs vārds;
Taču ar šo kalendāru tika mests izaicinājums latviešu kalendārvārdu sākotnei, sistematizēšanai, un uz šīsšai provokācijas sekotājiem ilgi nebija jāgaidai ātri radās atbalstītāji.
8. Tekstveide;
Jaunos latviešu kalendārvārdus Auseklis visvairāk bija ņēmis visvairāk no latviešu un lietuviešu mitoloģijas un vēstures: – Laima, Rota, Smaida, Spodra, Ceronius, Ziedonis u. c.” (Siliņš 1982, 137) 19. gs. otrajā pusē kalendāru skaits strauji palielinājās: 1874. gadā to bija četri, 1885. – 10, bet 1900. gadā – jau 32 kalendāri!
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Tiek ierosināts kalendārā atstāttikai tos vārdus, kourus tautā lieto, un svītrot tos, kas ir sveši, nedaiļskanīgi un kourus tauta nelieto.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tika ierosināts latviešu kalendāros uzņemiekļaut arī labākos krievu personvārdus un, bet no katoļu kalendāra – tos, ko lieto Latgalē.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Taču kalendārvārdu izdevējiem ieteikums nebija saistošs, tādēlļ kalendārvārdu sarakstos maz kas mainījās.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Arī tolaik Latvijā dzimušajiem bērniem doti arī tādi neierasti vārdi, piem.ēram, Bēgule (1915. gadā) un Daiļprātiņš (1912. gadā Krustpils draudzē).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tā pie labāka uzvārda tika iedzīvotāji ar tādiem uzvārdiem kā, piemēram, Bezbiede, Ciska, Pautiņš un Struņķe. [..] nav informācijas, vai 1922. gadā Jelgavā reģistrētā puisīša atradeņa uzvārds Ciešulis būtu nomainīts.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Iedzīvotāji mainīja gan vārdus, gan uzvārdus. 1920. gs. 30. gados strauji pieauga arī latviskas cilmes vārdu došana jaundzimušajiem. KOtra raksturīga personvārdu iezīme – kā patstāvīgi personvārdi kļuva vārdi, kas agrāk bija tikai saīsinājumi, piemēram, Valdis (no Valdemārs), daudzi personvārdi saglabāja divējādu lietojumu – cilvēki, kuru oficiālie vārdi ir Andrejs, Valdemārs, Gustavs, ģimenes un draugu lokā tika saukti par Andri, Valdi vai Gustu.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Cilvēkiem nebija dokumentu, daudzie vārdi pat vienasā ģimenes robežāsē radīja milzu juceklineskaidrības un pārpratumus, kura tad ir īstā māsa vai jaunākais brālis.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Komisija jaunus vārdus nedarināja, bet aprobežojās ar tautā lietotiem vārdiem. [..] Komisija balstījās uz P. Šmita ieteikumiem: vārdu katalogā uzņemt „Livonijas hronikas ” vārdus, īpašvārdus no latviešu mitoloģijas (Austra, Auseklis), piemērotus vārdus no dzīvnieku un stādu nosaukumiem, zīmīgus vārdus (Ausma, Blāzma, Dzidra u. c.), bet izslēgt tādus vārdus kā Kurbads, Trūdaļa, Zemlika, Viltis”.” (Siliņš 19892, 140) Tas uzskatāms par nopietnāko mēģinājumu ieviest vienotu personvārdu sarakstu, taču diemžēl tā ieviešanu aizkavēja Otrais pasaules karš un labo nodomu neizdevās īstenot.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;
No 1945. līdz 1951. gadam vārda dienas kalendāros vēl tiek uzrādītas, bet no 1952. gada vārdu katalogi no kalendāriem vispār tika izņemti. Piem., piemēram, laikrakstā „Literatūra un Māksla” 1952. gada 10. februārī G. Arājas rakstā „Šā gada kalendāri” var lasīt: „Kalendaru uzdevums ir apkalpot visplašākās lasītāju masas, tiem ar savu saturu idejiski jāaudzina, jāizglīto, jāsniedz lietderīgi, praktiski un interesanti materiali visdažādākos jautājumos.” (cCitātā saglabāta 50. gadu svešvārdu oriģinālrakstība).) Kā redzams, par vārda dienām nekas nav minēts.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos;
Taču tās nebija tikai Latvijas brīvvalsts laika tradīcijas un „paliekas”, tauta pie vārda dienām bija pieradusi paaudžu paaudzēs, tās pēc ieraduma svinēja tāpat, tāpēc, kad. 1957. gadā Ņ.ikitas Hruščova atkušņa laikā tradīcija kalnendāros rakstuzrādīt personvārdus atkal tika atjaunota, taču līdztekus priekiemam par savu vārdu kalendārā tika secināts, ka daudzi vārdi bija „pazuduši”, sarakstoskalendārā tos nevarēja atrast.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.1. Lietvārds; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Pēc tukšajiem „klusuma” gadiem bija daudz ierosinājumu iekļaut kalendāros jaunus personvārdus, tāpēc Kalendārvārdu redakcijai bija jānodibina komisija jauno vārdu novērtēšanai un pretenziju apmierināizskatīšanai.
7.3. Neiederīgs vārds;
Cilvēki tā arī jautāja – pēc kāda kalendāra mums dzīvot un svinēt savas atgūtās vārda dienas? 20. gs. 50. gados stājaās spēkā vēl kāda likuma norma – no 1957. gada bērniem varēja dot tikai vienu vārdu ierasto divu vai pat triju vietā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;