Latviskas cilmes personvārdos, kas ir sugasvārdu homonīmi, jāievēro pozicionālie nosacījumi, piemēram, Gundega, Mētra, Selga, Vēsma (visi e, ē plati) (Strautiņa, Šulce 2009, 33). ParalēlformasIzrunas varianti 1. konjugācijas darbības vārdos, kas nenoteiksmē beidzas ar -rt vai –-rties (bērt, dzert, pērt, spert, svērt, tvert, vērt), īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes personu formās un no tagadnes celma veidotajās formās (vajadzības izteiksmes vienkāršajā tagadnē, darāmās kārtas tagadnes lokāmajā divdabī, ciešamās kārtas tagadnes lokāmajā divdabī, nelokāmajos divdabjos), kā noteikts „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” (LVPPV 1995), „Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmatā” (PPR 2002) un citos normatīvajos avotos, ir šaurs patskanis e, ē[e], [eː]. Šauro patskani šajās formās nosaka kādreiz mīkstinātais sekojošais līdzskanis r [rj], kas radies līdzskaņa j noteiktās mijas rezultātā (LVG 2013, 126).
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Arī LVRK un LaRKo biežāk sastopamas formas izrunas variants ar platu patskani [æ], dzeramais [ʣærɑmɑ͜is], dzeru [ʣæru], izberu [izbæru]. Ņemot vērā darbības vārdu bērt, dzert, pērt, spert, svērt, tvert, vērt izrunas tendences, praksē ir izveidojusies zināma pretruna: kaut gan mīkstinātais ŗ ne skolās, ne augstskolās netiek mācīts un vairākas paaudzes attiecīgos vārdus izrunā plati – pēc pozicionālajiem nosacījumiem, vēl joprojām izrunas nosacījumi oficiāli nav mainīti.
4.3. Īpašības vārds;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vārdos, kuros Pareizrakstības komisijas atzinumos atļauts burta o paralēllasījumsa fakultatīva burta o izruna, pamazām nostiprinās garais patskanis.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ir vērojamas atkāpes burta o lasījumizrunā visiem zināmos un izrunas ziņā „stabilos” vārdos, piem.ēram, novembris, okers, jota, fokuss. Šī norma būtu jānostiprina, lai nepieļautu nevajadzīgus paralēllasījumus, turklāt aplamu izrunas variantu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Savukārt par ŗ ietekmi uz e, ē izrunu darbības vārdos dzert, ķert, spert, tvert, bērt, pērt, svērt, vērt, ķerties, tverties, vērties u. c. ir iegūts Latviešu valodas ekspertu komisijas atbalsts paralēlformu izrunas variantu lietošanai.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vārdnīcas izveidošanas iemesls bijais apgāda „Jumava” pasūtījums apkopot no iepriekš izdotajām vārdnīcām un enciklopēdijām apkopot pietiekami plaši lietotus svešvārdus, tos koriģētpēc vajadzības precizēt to etimoloģiju un papildināt ar aktuāliem un, iepriekš tajsvešvārdu vārdnīcās neiekļautiem svešvārdiem (Baldunčiks 2012, 153). Šis darbs tika uzticēts valodniekam Jurim Baldunčikam, kurš irviņš arī lielākās daļas vārdu skaidrojumu un visu vārdnīcas ārpuskorpusa daļu autors.
1. Tehniskais noformējums;
4.2. Darbības vārds;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
VLai vārdnīcas ātrākai izveideiu varētu izveidot ātrāk, vēlāk tika piesaistīta arī Kornēlija Pokrotniece, pēc kāda laika – arī redaktors Aldis Lauzis.
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
SavukārtPatiesībā 2005. gadā izdotā apgāda „Jumava” “„Svešvārdu vārdnīcau” ir cita, kaut arī šo pašu autoru sastādīta mazāka apjoma vārdnīcatik tiešām ir arī izdevusi, tikai citu! Kaut šo pašu autoru (J. Baldunčika un K. Pokrotnieces) sastādīta, tā tomēr ir cita, turklāt šaurāka apjoma (ap 10 000 vārdu un terminoloģisku vārdkopu) nekā salīdzināmie trīs izdevumi! Arī ISBN (starptautiskais grāmatu standartnumurs) tai ir cits (sk. A. Šmites sastādīto Latvijā izdoto vārdnīcu bibliogrāfisko sarakstu par laikposmu no 1991. gada līdz 2010. gadam (Šmite 2012, 200–201)).
8. Tekstveide;
|
Jansones grāmatā „Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas” otrā izdevuma gads gan norādīts pareizi, tomēr ar trešā izdevuma gadu nav paveicies – tas norādītsminēts kļūdains – 2006. (VLBankavs 2010, 96, 208).
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Izrādās, ka arī izdevniecība “apgāds „Jumava” nav spējusis izvairīties no šāda kārdināvienkāršojuma.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Izdevumi vizuāli neatšķiras, korpuss un ārpuskorpusa daļas ir pilnīgi vienādas – izdevuma ziņas, izmantotās literatūras saraksts, pat satura rādītājs un priekšvārdsi.
4.1. Lietvārds;
|
Tomēr papildinājumu pievienošana citā korpusa daļā ar jaunu kārtojumu alfabētā ir būtisks labojums, kas būtu bijis jāmin, vismaz aprakstot vārdnīcas uzbūvi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Otrais izdevums šķiet pārizdīstenībā ir atkārtots pirmais izdevums ar pievienotām vairākām lappusēm jaunu šķirkļu lappusēm un ierakstu titullapā.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vārdnīcas uzbūve – vai labākaioptimāls risinājums? 2007. gada izdevuma sadaļā “„Vārdnīcas uzbūve” J.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Lietotājam (kurš ir sapratis, ka ar pamatkorpusu svešvārdu piedāvājums vēl nebeidzas) vienmēr ir jāpārliecinās, vai pamatkorpusa daļā neatrastie vārdi nav tomēr iekļauti papildinājumos.
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
|
Ja šķirklis tomērveiksmīgi atrasts, tad jāpārliecinās, vai tam nav dota vēl kāda nozīme, l. Līdz ar to daži nepieciešamie šķirkļi jāmeklē pat visās trīs korpusa daļās, it sevišķi, ja to oriģinālrakstība sakrīt ar atveidojumu latviešu valodas atveidiā.
6.1. Saistāmība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.2. Sekundāra: vārdu secība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Piemēram, grūtības var rasties ar šādiem šķirkļiem: pasta [it. pasta ‘mīkla’] – mīklai vai biezputrai līdzīgas konsistences masa, ko gatavo no pulverveida vielām, tās sajaucot ar eļļu, taukiem, vasku vai citu viskozu šķidrumu; viens no zāļu veidiem pēc formas; ir higēniskās, saimnieciskās, tehniskās u. c. pastas. (SV 2007, pamatkorpuss); pasta it. – sausi mīklas izstrādājumi dažādos veidos un formās (piem.ēram, makaroni, spageti). (SV 2007, citvalodu vārdi un teicieni). Tā, meklējot nozīmes vārdam “pasta”, kurš ar dažādiem skaidrojumiem ir gan pamatkorpusa, gan citvalodu vārdu un teicienu daļā, vārdnīcas lietotājam, neatrodot piemērotu skaidrojumu, nākas ieskatīties arī papildinājumu daļā. Citkārt kāda vārda nozīme pamatkorpusā nav atrodama, toties var patrāpīties papildinājumos. Tā, piemēram, noticis ar vārdu akreditēt – ‘oficiāli atzīt, ka iestāde, tās struktūrvienība, studiju programma u. tml. ir kompetenta veikt konkrētus uzdevumus’ (SV 2007, 877).
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tāpattad svarīgas būtu bijušas norādes unz papildu šķirkļa vārda nozīmju skaidrojumiem papildinājumu daļā.
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas vārdnīcas lietotājiem novērstu veltīgu meklēšanu un maldīšanos pa korpusa daļām vismaz tajos šķirkļa vārdos, kuri sastopami dažādās vārdnīcas daļās.
7.1. Liekvārdība;
|
Kā sekundārie avoti šajā elektroniskajā vārdnīcā izmantoti pirmais un trešais vārdnīcas izdevums, tos apvienojot vienā atsaucē – SV99.
6.1. Saistāmība;
|