Domājam, ka būs auksti, bet ar vilnas džemperi būstomēr ir pārāk karsti, un tas ir lieks.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Izrādās, ka nav saulesbriļļu vai platmales, ar ko aizsargāties pret tveicīgo sauli.
7.1. Liekvārdība;
|
Varbūt vietā, kurp dodamies, būs jāstaigā pa kalnos, un līdz ar tou takām, un līdzpaņemtās augstpapēžu kurpes nav lietojamepavisam nav piemērotas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Varbūt vietā, kurpuz kurieni dodamies, nav pieņemts staigāt šortos, varbūbet jāvalkā kaklasaite.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Apgūt jaunu valodu nereti arī nozīmē apgūt arī citas pieklājībasadzīviskas un izturēšanās normas.
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Ejot pa Rīgas ielām, pēc ģērbšanas stila un uzvedības bieži vien var secināt, jā, viņš noteikti ir no Anglijas vai viņa droši vien ir no Zviedrijas. Tāpat tiekam nodoti, lokot mēli citā valodāatpazīt ārzemniekus.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
No tā izriet, ka ietekme var darboties vairākos virzienos, ne vien nošīs definīcijas izriet, ka mērķvalodu var ietekmēt ne vien valodas apguvēja dzimtās valodas mērķvalodā, bet arī no citāmas valodāmas, ko mācēnsviņš ir mācījies, mērķvalodā, kā arī no svešvalodas uz dzimto valodu.
8. Tekstveide;
|
Piemēram, mācoties norvēģu valodu, latvieši, kas prot vācu valodu, apzināti vai neapzināti ņem talkāmēdz izmantot vācu valodas prasmes, bet, r. Virziens var būt arī pretējs, proti, no svešvalodas uz dzimto valodu. Runājot ar latvieti, kas ilgus gadus dzīvojis citā valodiskajā vidē, nereti var just šīs valodas ietekmi viņa latviešu valodā vairākos valodas līmeņos. Ne vien stingri valodiskas parādības var būt pārneses objektiatālija Bobrikova uzskatāmi izklāsta vērojumus par to, kāda ir latviešu valodas ietekme uz krievu valodu, kuru lieto kā dzimto valodu Latvijā (Bobrikova 2005). Pārneses objekti var būt ne vien valodiskas parādības, bet arī konceptuālas kateogorijas, kas ir saistītas ar apkārtējās pasaules kategorizēšanu, balstoties, piemēram, uz noteiktās valodas gramatiku, unun arī ekstra-lingvistiskie elementi kā, piemēram, ķermeņa valoda.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
|
Pārnese arī notiek karī lausoties un klausoties.
6.4. Vārdu secība;
|
No 20. gs. vidus skatījums uz šo parādību ir plašāks un krietni niansētāks.
7.2. Mazvārdība;
|
Sākumā tika pievērsts vairāk uzmanības tika pievērsts tieši valodas kļūdām, kuras radušaās pārneses dēļ.
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Neiedziļinoties varētu domāt, ka pārneses pētījumi attiecas tikai uz kļūdām un to skaidrošanu.
7.2. Mazvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Taču, kā minēts, pārnese parādās arī citos veidos – dzimtās valodas ietekmē kādu valodas parādību, piemēram, vārdu vai konstrukciju, lietodzimtās valodas ietekmē apguvējs lieto statistiski vairāk vai mazāk, nekā to parasti dara mērķvalodā. Ņemot katru atsevišķo teikumuteikumu atsevišķi, to nemaz nevar pamanīt, jo kļūdu nav, bet, skatoties tekstu kopumā vai, vislabākideālā gadījumā, tekstu korpusu ar vienas dzimtās valodas pārstāvjiem, šādas tendences var statistiski pierādītkļūt pamanāmas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
To var konstatēt, vienas dzimtās valodas lietotājus sastatot ar citāmu dzimtāso valodasu lietotāju grupām.
6.1. Saistāmība;
7.2. Mazvārdība;
|
Cilvēks, kam dzimtā valoda ir leietuviešu valoda, krietnilielākoties raitāk apgūst latviešu valodu nekā, piemēram, vjetnamietis. Šādas pozitīvas pārneses priekšnosacījums ir tāds, ka mācēnvalodas apguvējs arī pats apzināti vai neapzināti domā, par kādsa elements ira pārnesamsšanu no dzimtās vai citas valodas uz mērķvaloduā.
4.2. Darbības vārds;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Valodiskā pārnese un konceptuālā pārnese. Valodas pārnesi var iedalīt divos galvenajos tipos, proti, valod Ir trīs galvenie valodas pārneses tipi: valodiskā pārnese, ekstralingvistiskajā pārnesēe un konceptuālajā pārnesēe.
6.4. Vārdu secība;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Piemēri tam ir fonētiskā pārnese un, kā arī pareizrakstības un interpunkcijas pārnese.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Latviešu valodas ietekme norvēģu valodā ir dzirdama, piemēram, tajā kā izrunā garo ē norvēģu valodā, jo, kamēr īgarā ē izrunā. Īso e norvēģiski izrunā līdzīgi kaā latviešu e, bet norvēģu valodas garais ē atšķiras no latviešu valodas ē trejādi: mēle tiek virzīta vairāk uz priekšu, mutes pacēlums ir šaurāks, un mutes kaktiņi ir vairāk virzīti uz sāniem. RakstībāLieki teikt, ka rezultāts izklausās pavisam citādi. Rakstot norvēģu valodā, latvieši bieži vien lieto latviešu interpunkcijas likumus, piemēram, attiecībā uzības it īpaši dāsni izdaiļojot tekstu ar komatiem nevietā.
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Pateicoties mūsdienu tehnoloģijai, tiek plaši tiek izmantoti valodas apguvēju tekstau korpusi, jo tad arījos var parādīties arī tādas lietas, ko neredz indivīda līmenī. Ir daudz valodas apguvēj neredz. Daudz šādu korpusu ir angļu un franču valodaiā, bet ir arī citām valodām, piemēram, norvēģu valodai ir norvēģu otrās valodas korpuss (ASK), ko arī pats izmantojis, un irvalodas apguvēju korpusi citās valodās, piemēram, ir norvēģu, igauņu, somu, čehu valodas korpusi.
4.1. Lietvārds;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Kad dzirdat norvēģusi runājam latviešu valodā, nākas var sadzirdēt tādas frāzes kā es vakar braucu uz šejieni, esmu mizojis visus kartupeļus, pērc man vienu šokolādi, lūdzu.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|