Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5214 vienumi
Piemēram: ”Sibulasta tegin sillad” ( ‘No sīpoliem taisīju tiltus)’, ”Ma laulan mere maaks” ( ‘Es dziedāšu jūru par zemi)’ u. c. Tautasdziesmu radīšana laika gaitā tikusi pakļauta īpašai sistēmai.
1. Tehniskais noformējums;
Igauņu dzejnieks un daudzu eseju autors Jāns Kaplinskis (Jaan Kaplinski) rakstā „Literārās valodas daudzie aspekti” žurnāla „Keel ja Kirjandus” (Valoda un Literatūra) 2011. gada 6. numurā uzsver: „Vārdu līdzību, bez šaubām, uztvēra jau agrāk, to apstiprina arī tautas neliterārās valodas folklorā esošās aliterācijas, asonanses un atskaņas.
7.2. Mazvārdība;
Ikoniskais jeb atdarinošais valodas lietojums ļauj atšķirt, piemēram., somu vārdus: sihinä (‘šņākoņa)’ un suhina (‘svilpšana, šalkoņa)’, ripinä (‘čaukstoņa, čaboņa, urdzēšana)’ un rapina (‘čaboņa, čirkstoņa)’, kihinä (‘šņākoņa, čurkstoņa, mudžēšana)’, kahina (‘čaboņa, čaukstoņa, švīkstoņa)’ un kohina (‘rēkoņa, dārdoņa, kņada)’, tomēr nenovelkot starp tiem skaidru robežu.” Arī igauņu vārda rääkima (‘runāt)’ un somu puhua (‘runāt)’ izcelsmē viņš saskata onomatopoēzi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Igauņu tautasdziesmās vārdu skaniskums tiek panākts ar visu līdzskaņu un patskaņu atkārtojumu, tomēr biežāk senajās igauņu tautasdziesmās tiek atkārtoti līdzskaņi l, s, m, n, k, t;, patskaņi a, e, u, ü, ä,ö, õ;, divskaņi au, õu, ae.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Piemēram: Mina mõista, miks ei mõista (‘Es domāju, kāpēc nedomāt)’; Tõin mina tapja Turgimaalta (‘Atvedu es kāvēju no Turku zemes)’; Üle mere meeste kätte (‘Pāri jūrai vīru rokās)’; Ära mu härjad väsisid (‘Mani vērši, nenogurstiet)’; Laula, laula, suukene (‘Dziedi, dziedi, mutīte)’.
1. Tehniskais noformējums;
Ilmars Lābans gājis vēl tālāk un sacerējis palindromus (palindromi – vārdi, kas lasāmi no abām pusēm ar vienādu jēdzienisko nozīmi), onomatopoētiskus dzejoļus un skaņu dzeju (sound poetry).
7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Turklāt viņš valodai tuvojas kā pašvērtībai, nevis kā vienīgajam komunikācijas instrumentam.“” Atdzejojot ne vienmēr iespējams atveidot precīzi artveidot patskani ar patskani, ar līdzskani ar līdzskani, ar divskani ar divskani, biežāk šīs sakarības tiek lauztas, tomēr latviešu valodā ir pietiekami daudz iespēju panākt skaniskuma principa saglabāšanos ar citiem paņēmieniem.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Dienvidigauņu izloksnes veido vienu no diviem galvenajiem igauņu valodas dialektiem līdztekus ziemeļigauņu izloksnēm, uz kurāsm balstīta igauņu literārā valoda.
6.1. Saistāmība;
Vēsturiski dienvidigauņu un ziemeļigauņu izloksnes ir bijušas dažādas radniecīgas Baltijas jūras somu valodas. NSavukārt no senos laikos pastāvējušrunātās dienvidigauņu valodas savukārt izveidojās visai atšķirīgasi valodas formaspaveidi, kuraus mūsdienās dēvē par Mulgi, Tartu, Veru un Setu izloksnēm.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Visu šo izlokšņu areāli dienvidos savulaik iesniegušies Latvijas teritorijā, leivu un Ludzas igauņu valodu salas pat pilnībā atradušās Latvijā. Šis rRaksts sniedz pārskatu par šīiem savdabīgajāiem igauņu valodas formāpaveidiem Latvijā, to kādreizējo izplatību un vēlāko likteni.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Dienvidigauņu izloksnes – senākās Baltijas jūras somu valodas pēctečiturpinājums Visas Baltijas jūras somu valodas ir samērā tuvas viena otrcita citai.
7.3. Neiederīgs vārds;
Uz dienvidigauņu izlokšņu primārumuaritāti Baltijas jūras somu valodu veidošanās procesā norādījuši vairāki pazīstami Baltijas jūras somu valodu vēstures pētnieki, piemēram., Peka Sammallahti (Pekka Sammallahti 1977) un Tīts Reins Vītso (Tiit-Rein Viitso 1985, 2000) (Pajusalu 1996:, 24–26).
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 3. Vārddarināšana; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
P. Kallio Baltijas jūras somu vēlo pirmvalodu ir iedalījis vispirms piekrastes un iekšzemes dialektos; n. No piekrastes dialekta izveidojās visas Baltijas jūras somu valodas, izņemot dienvidigauņu; iekšzemes dialekta vienīgais pārstāvis mūsdienās iru mūsdienās pārstāv vienīgi dienvidigauņu izloksnes (Kallio 2007:, 243).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
P. Kallio izsaka pieņēmumu, ka Novgorodas apkaimē agrīnajos viduslaikos runātā senā čudu valoda vistuvākā ir tieši dienvidigauņu valodai (ibid.turpat).
7.3. Neiederīgs vārds;
P. Kallio uzskata, ka lībiešu valoda no citām Baltijas jūras somu valodām nošķīrusies ar nākamoajā sazarošanosās posmā, ziemeļigauņu valoda no somu un citām tālāk ziemeļos esošajām Baltijas jūras somu valodām – vēl vēlāk.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Viena no pazīmēm morfoloģijā ir, piemēram., divu verba konjugāciju, t. s. aktīvās un mediālās konjugācijas, esamība (Pajusalu 1990,; 1996:, 49–56), kas daudzviet ir salīdzināma ar latviešu valodas tiešneatgriezeniskā un atgriezeniskā darbības vārda konjugēšanās nodalīatšķirīgo konjugēšanu.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Dienvidigauņu savdabību izraisījuši arī dažādi valodu kontakti, kas redzami senos aizguvumos: virknē baltu aizguvumuos, kuros vispārīgparasti Baltijas jūras somu valodās ir divskanis ei, dienvidigauņu un lībiešu valodā sastopams ai, piem., igauņu hein '‘siens'’, teivas '‘miets'’, somu heinä, seiväs, dienvidigauņu hain, saivas, lībiešu āina, tāibaz u. c. (Viitso 2007:, 144-–147) Vienlaikus, salīdzinājumā ar ziemeļigauņu un lībiešu valodu, dienvidigauņu valodas struktūra vietām ir pat somugriskāka, piemēram., dienvidigauņu izloksnēs ir saglabājusies bagātīga derivācija ar sufiksiem, latvasināšana ar piedēkļiem. Līdztekus seniem sufikspiedēkļiem, kas labi saglabājušies, lietojumā ienākusitiek lietota virkne jaunu piedēkļu.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Līdz šim aptveroplašāku ieskatu dienvidigauņu valodas struktūrā un leksikā snieguši tieši citu Baltijas jūras somu valodu pētnieki (piem., Mägiste 1977,; Viitso 1990a, 1990b,; Koponen 1998), taču arī viņu pētniecības lauks lielākoties bijis Igaunijā runātās dienvidigauņu izloksnes.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Latvijā runātāos dienvidigauņu valodas formapaveidus līdz šim visplašāk pētījis Lembits Vaba, galvenokārt, lai noskaidrotu tajāos sastopamo latviešu valodas ietekmi (Vaba 1997a, 2011).
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Brīdī, kad zemnieku vidū zināšanas galvenokārt izplatās orāli audiālā ceļā, tieši skanīga dziesma kā ticības stiprinātāja nospēlē būtisku lomu. 1727. gadā, vairāk nekā 4četras desmitgades pēc K. Fīrekera nāves Kurzemes latviešu dziesmu grāmatas ievadā Kurzemes superintendents Aleksandrs Grēvens (Alexander Gräven) atzīst: „Kad es 1699. gadā strādāju Codes, drīz pēc tam Lambārtu draudzē, vēlāk kopš 1713. gada Salgalē, tad Sēlburgā un Sunākstē, visās vietās es iepazinu nabaga ļaužu trūcīgās kristīgās zināšanas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;