Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
Būtu interesanti salīdzināt ieteiktos vārdus ar datiem par ēdieniem, ko mūsdienu Latvijas cilvēki patiešām patērē, – tā varētu noskaidrot, kuru ēdienu faktiskā popularitāte pārklājas ar simbolisko vērtību, ko tiem piešķiram.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Daži balsojuma dalībnieki ieteikuši vārdus, kas nenesuriem nav lieluas simboliskoas slodzies, bet kas ir vienkārši jocīgi vai ārzemniekiem grūti izrunājami ārzemniekiem, piemēram, pretpulksteņrādītājvirzienā un šaursliežu dzelzceļš. Šis valodas aspekts ataino 21. gadsimta realitāti, kad gana daudz latviski runājošu cilvēku ilgstoši dzīvo citās valstīs, kur latviskums ir apzināta izvēle, kas jāuztur ar biedrību, skolu, grāmatu klubu, dziesmu un deju kolektīvu palīdzību. Šādā kontekstā latviskumu dažkārt mazāk izsaka vārdi, kas raksturo jebkuru valsti un tās piederīgos (daba, darbs, ģimene, mamma, mīlestība, tauta, valoda, zeme), priekšplānā izvirzot neparasti skanošus un dīvainus latviešu valodas vārdus (allaž, āreče!, āzis u. c.), kuri sarakstā parādās tikai vienreiz.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
UnSavukārt daži citi vārdi, kas parādās balsojumā tikai vienu reizi, galīginepavisam neiederas izplatītajos mītos par latviskajiem simboliem, piemēram, „Keita – jo tas ir mans vārds” vai „Porno – jo es to skatos”.
7.3. Neiederīgs vārds;
Gribētos uzsvērt, ka abi šeit minētie pamatojumi ir pilnīgi pietiekami, lai šos vārdus iekļautu latviskuma nesēju sarakstā pat tad, ja citi balsotāji tos kategoriski noraidītu kā nepietiekama garīgā brieduma vai tīšas provokācijas zīmes. Šādas negaidītas izvēles pamatīgi atsvaidzina visnotaļ konservatīvos, tautiskajā romantismā sakņotos priekšstatus par ideālo latviskumu kā mūžam aizmigušu Raiņa Saulcerīti stikla kalnā, kas tā pa īstam zemes virsū nekad nav dzīvojusi uz zemes virsas.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība;
Tieši valoda visā savā bagātībā un patstāvībā ir mīta mājvieta, jo vārdi nav tikai izkārtnes vai etiķetes – tie sevī slēpj stāstus, nozīmes nianses, kas pamatojumu rod ilgdzīvojošā tradīcijā.
7.1. Liekvārdība;
Tas, ko senie grieķi dēvēja par parēsiju, rupjmaizes ēdājam ir tieša un atklāta runa, kas pasakota bez liekas daiļrunības vai pat noklusējot.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Vienlaikus rupjmaize aicina uz rūpēm;, tā ir arī rūpjumaize.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Līdz ar to rupjmaizi var saprasuztvert kā latvieša dzīves simbolu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tad vairs nav jāsaka, lai Dieviņš „dod dienišķo maizi”, jo pat paliek pat pāri.
6.4. Vārdu secība;
Atkāpes no normas var rasties, arī mainoties izrunas nosacījumiem, piemēram, I konjugācijas darbības vārdos, kuru īstenības izteiksmes vienkāršajā tagadnē un no tagadnes celma veidotajās formās sakne beidzas ar līdzskani r, jāizrunājams šaurais patskani e (beru, ber, beram, berat, jāber, berot, berams, beram u. c.), ko noteicis kādreiz sekojošais kādreiz mīkstinātais r [rj].
4.2. Darbības vārds; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide;
Avoti Lai rastu atbildes uz jautājumu, vai mūsdienās latviešu valodas runātājiem sagādā grūtības burtu e, ē un o lasījumsizruna un kā tiek ievērotas latviešu literārās valodas normas, konkrēti, kodificētās normas, kas „pamatojoties uz valodas lietojuma sistēmisku izpēti, izstrādāta un fiksēta normatīvos avotos – oficiāli apstiprinātos noteikumos, pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcās, gramatikās u. tml.” (VPSV 2007, 1984), analizēti mūsdienu latviešu valodas dati – galvenokārt publiskajā telpā izskanējis un ierakstos fiksēts mutvārdu teksts.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Nediferencētās rakstības dēļ latviešu literārajā valodā vērojamas svārstības burta o lasījumizrunā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Lai tās mazinātu, jau kopš 20. gadsimta piecdesmitajiem gadiem tiek mēģināts normēt burta o lasījumizrunu svešvārdu finālēs.
7.3. Neiederīgs vārds;
Ir pieņemti vairāki Pareizrakstības komisijas atzinumi, nozīmīgākie 1970. un 1985. gadā (LVKJ 1970, 169–174; LVKJ 1985, 116–120).
1. Tehniskais noformējums;
Atzinumos tiek nosaukti svešvārdi un svešvārdu fināles, kurās ir burts o. 1970. gadā Zinātņu akadēmijas (ZA) Pareizrakstības komisija pieņēma ieteikumus burta o lasījumamizrunai, kuru izstrādē izmantoja gan līdz tam laikam publicētās pareizrakstības vārdnīcas, gan 1960. gadā Valodas un literatūras institūtā veikto aptauju, gan individuālus vērojumus.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tajā 1970. gada atzinumi ir koriģēti, jo konstatēts, ka dažos gadījumos ir citādas o lasījumaizrunas tendences, fināļu saraksts papildināts (vairāk nekā 120 vienības), fināļu lasījums vienveidots, samazinot paralēllasījumizrunas variantu skaitu (LVKJ 21, 116).
7.3. Neiederīgs vārds;
Pašreiz burta o izrunu/lasījumu nosaka ZA Pareizrakstības komisijas 1985. gada 7. februāra lēmums (LVKJ 1985, 116–120).
7.1. Liekvārdība;
Lai gan 1985. gada atzinumā panākta lielāka unifikācija un normas pamazām nostiprinās, stabilizējas, tomēr minēto objektīvo cēloņu dēļ tās vēl joprojām ir visai svārstīgas (Freimane 1993, 419).
1. Tehniskais noformējums;
Kļūdaini burts o tiek lasīizrunāts arī mantotos vārdos vai senos aizguvumos, piemēram, vārdā novembris gaidāmā īsā patskaņa [ɔ] vietā reizēm dzirdams divskanis [uo] vai garais patskanis [ɔː], vārdos loze, izloze divskaņa [uo] vietā – garais patskanis [ɔː], savukārt vietvārdā Roja divskaņa vietā reizēm tiek runāts īsais patskanis [ɔ].
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ir vārdi (homogrāfi), kur tikai atšķirīgs burtu e, ē, o lasījums, šķir vārdu leksisko nozīmi, piemēram, bērzi un liepas ir koki (divskanis [uo]), bet kuģa pavāri un baktērijas, piemēram, stafilokoki, ir koki (izrunājami ar patskani [ɔ]) (Latviešu valoda 1998, 132.).
5.2. Lieka pieturzīme;