Mārtiņš Ingve – vīriešu personvārds); Druvis Kurbads – Kurbads – tēls latviešu mitoloģijā, latviešu tautas pasaku un teiku varonis; Ēriks Labrencis – latviešu folklorā Labrencis pazīstams kā uguns patrons un aizstāvis pret uguns vainām un ugunsgrēku (Siliņš 1990, 205); Mārtiņš Ingve – varbūt veidodarināts no senziemeļu dieva Ingwio vārda. Šajā gadījumā lietots kā vīriešu personvārds (sal.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Otra iespējamā vārda izcelsme ir< latviešu valodas vārdi. sniegs un balts (Siliņš 1990, 294).
1. Tehniskais noformējums;
|
Iespējams, tās varētu būt šīs datu bāzes neprecizitātes, tomēr ir apšaubāmi, ka oficiālā valsts iedzīvotāju reģistrā varētu pieļaut tik daudz kļūdu.
3. Vārddarināšana;
7.2. Mazvārdība;
|
Personvārdi, kas aizgūti no citām valodām Kā atzīst antroponīmu pētnieki (Siliņš 1990, Bušs, 2003 u. c.), citvalodu cilmes personvārdi veido vairāk nekā pusi no latviešu priekšvārdiem.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Reti sastopamie priekšvārdi (kā pirmie vārdi): Abasins – arābu personvārds; Aertons – angļu personvārds; Agerons – franču personvārds; Aišana – arābu personvārda Aiša ar nozīmi ’‘dzīvs’ variants (BN); Alāna – veidodarināts no latīņu valodas vārda alānus ar nozīmi ’‘skitu tautas piederīgais’.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pirmo reizi reģistrēts Latvijā 1510. g. (Siliņš 1990, 118); Feofilaksts – vārds aizgūts no grieķu valodas vārdiem. theos ’‘dievs’ un phileõ ’‘mīlu’.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.2. Mazvārdība;
|
Neskaidras izcelsmes retie personvārdi Starp retajiem Latvijā reģistrētajiem vārdiem ir daudzi tādiu, kuru izcelsmi un nozīmi noskaidrot pagaidām nav izdevies, lai gan par dažiem no tiem var izteikt hipotēzes.
6.1. Saistāmība;
4.4. Cita vārdšķira;
|
Acīmredzot tie arī šajā nodaļā iekļautie vārdi lielākoties ir aizgūti no cittautu antropoloģiskajām sistēmām.
7.1. Liekvārdība;
|
Jāsecina, ka Latvijā visizplatītākie no retajiem, personvārdiem, kas reģistrēti Pilsonības un migrācijas pārvaldes datu bāzē reģistrētajiem personvārdiem Latvijā, ir vārdi, kas aizgūti no citu valodu antroponimikona, turklāt arī liela daļa fonētiski pārveidoto vārdu ir aizguvumi. Pētījuma ietvarosā sieviešu (54 %) un vīriešu (46 %) reto personvārdu apjoms ir līdzīgs.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Romāniste Regīna Beldava (Beldava 2002)ir referējusi par tēmu '',,Leksikogrāfisks ieskats kulinārijas terminu atveidē Franču-latviešu vārdnīcā''” (Beldava 2002), savukārt, par internacionālo nosaukumu latvisko atveidi rakstu krājuma ‘’Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi‘’ 6. numurā rakstījis valodniekījis Jānis Sīlis (Sīlis 2011, 128).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
|
Jautājumam par ēdienu nosaukumu tulkošanu no latviešu uzvalodas angļu valoduā ir pieskāries žurnālists Kārlis Streips (Streips 2010), bet ''„Pavāru kluba''” valdes loceklis un ēdienkaršu sastādītājs Uldis Šulte (Šulte 2007) ir autors virknei rakstu, kurus veltījis par kulinārās terminoloģijas jautājumiem, t. sk., par pārtikas produktu nosaukumiem un arī aizguvumiem latviešu valodā. Protams, ka latviešu ē (Šulte 2007). Ēdienu un dzērienu nosaukumu izpētei latviešu valodā ir pievērsušies arī citi humanitāro zinātņu nozaru pētnieki, piemēram, B.rigita Bušmane, L.inda Dumpe, J.anīna Kursīte, E.gita Proveja u. c. Raksta aktualitāti nosaka faktors, ka mūsdienās, ienākot jaunām reālijām un jauniem jēdzieniem, rodas nepieciešamība pēc šo reāliju un jēdzienu apzīmējumiem latviešu valodā.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Valodas lietotāju, t. sk., valodnieku un tulkotāju, vidū nav vienprātības par attiecīgaā termina lietojumu latviešu valodā. Tā rezultātā,dēļ ne tikai rakstiskajā, bet arī mutiskajā saziņā latviešu valodā novēroti kļūdaini vai neprecīzi itāļu ēdienu un dzērienu nosaukumi.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Jāpiebilst, ka nepareizsveiksmīgs ēdiena vai dzēriena nosaukuma tulkojums mērķvalodā neliecina par zemu ēdiena vai dzēriena zemu kvalitāti.
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Jāpiekrīt tam, ko 2012. gadā ‘’„Virtuves vārdenes‘’” atvēršanas svētkos sacījusi tās autore valodniece Janīna Kursīte: "„Ir svarīgi apzināties, ka ēšana ir arī atmiņu kultūra, daļa no mūsu kultūridentitātes.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Vidusjūras klimata ietekmē, tiek iegūti ļoti labas kvalitātes produkti, un, tā kā to apstrāde nav sarežģīta, ēdieni saglabā svaigumu un dabisko garšu.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Kulinārijā sākās izteikta orientācija uz franču virtuvi. Franču virtuvi, bet to savukārt jau agrāk bija ietekmējusi Itālija [...] k. Kultūras ietekmju virzība aptvēra arī Baltiju -– tās augstāko sabiedrības kārtu galdā 18. gs. jau bija tai laikā Eiropā populārie dažādas izcelsmes -– vācu, franču, itāļu, angļu, holandiešu u. c. tautu – ēdieni.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
ItāļViņu izpratnē pagatavošanas prasmetā rodama reģionālās virtuves vienkāršībā, kas ietver augstvērtīgu izejvielu klāstu, prasmi pareizos daudzumos un kombinācijās ēdienam pievienot garšvielas un citas sastāvdaļas, kā arī to sagatavot un pasniegt, iesakot kopā ar piemērotāko dzērienu.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Nekas šajā itāļiem raksturīgajā procesā, sākot no izejvielu atlases līdz ēdiena servēšanai, itāļiem nav nejaušs, un tas nav tikai ēdiena uzņemšanas brīdis, bet drīzāk baudas mirklis.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
|
Varbūt tāpēc vēl arvien tālu aiz Itālijas robežām ne tikai izsmalcinātu, bet arī demokrātisku restorānu un kafejnīcu ēdienu un dzērienu kartēs ir atrodami apzīmējumi, kas, ja ne pēc saturāa, tad pēc nosaukumāa tiek saistīti ar itāļiem un/vai Itāliju.
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
|
Tas liecina par vēlmi atdarināt itāļušīs tautas virtuvi, ieviest un pat pārveidot tās ēdienus, izmantojot Latvijā pieejamos produktus tādās kombinācijās, kādas itālim pat neienāktu prātā! Teiksim. Piemēram, pasniegt makaronu piena zupu vai ((pār)vārītu, nevis al dente) pastu ar kečupu un majonēzi. Šī raksta nolūks nav kritizēt itāļu vai latviešatšķirīgu pieeju ēdiena sagatavošanā, bet pievērst lasītāja uzmanību ne tikai valodas, bet arī ēšanas starpkultūru niansēm. 2012. gadā pētījumu kompānijas „GfK” veiktā aptauja rāda, ka gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji ikdienā ēd makaronus. Kā uzsver „GfK” pārstāve Ilze Kronberga, '' apgalvo: „Iegūtie aptaujas rezultāti liecina – jo vairāk cilvēku ģimenē, jo biežāk saimes galdā ceļ dažādus makaronu jeb pastas ēdienus.
3. Vārddarināšana;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|