Uzskatot šo vārdu kopumu, īpaši izceļas šajos vārdos lietoto skaneņu (l, m, n) un lūpeņu (b, m, p), kā arī priekšējo un vidējo ar zemu mēles pacēlumu izrunāto patskaņu (platā e un a) un pakaļējās artikulācijas rindas (o, u) patskaņu biežais izmantojums. Šeit patiešām acīmredzot galvenā loma lielākoties būs bijusi skanējumam, jo varam taču iedomāties, cika asāk un griezīgāk skanētu troksneņu grupas un šaurie priekšējās rindas patskaņi, piemēram, šajā akcijā iesūtītie citādi pamatotie pinkšķēt, pirkt, zirņi, no viduslejasvācu valodas aizgūtais dikti.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Par latviskiem akcijā bieži uzskatīti vārdā lietotie divskaņi (lielākoties ie un uo): biezpienmaize, ieva, krogs, liepa, pērkons, piens, ozols, šņore u. c. Un patiesi – latviešu divskaņi ie un uo ir īpaši: tieas ir senieais ei un pirmbaltu *ō, ko latvieši līdz ar lietuviešiem vienīgie no visa indoeiropiešu valodu atzara pārgrozījuši par attiecīgajiem divskaņiem un kas latviešu valodu lielā mērā atšķir no citām indoeiropiešu valodām.
6.1. Saistāmība;
4.4. Cita vārdšķira;
|
Un tas nekas, ka vismaz daži no šeit minētajiem vārdiem ir aizgūti (piemēram, krogs, šņore, šķiņķis, šķūnis, kas nākuši no viduslejasvācu valodas) – tie, gadu simtiemos izrunājoti, ir ielauzīti latviešu mēlē un tādējādi rada iespaidu par latviskumu.
6.1. Saistāmība;
6.2. Savrupinājumi;
|
Kaut arīgan starp šiem vārdiem ir arī seni aizguvumi (piemēram, no viduslejasvācu valodas ķēķis, ķiļķeni, pankoki), tie patiešām šķiet stipri, reti vārdi, kas atrodami vientikai tautas garamantās vai daiļliteratūrā.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Un tiešām, tajos ieskatoties un ieklausoties, jūtama valodas spēja spēlēties ar vārdiem, tos apvienot un darināt, lai veidoradītu semantiski ietilpīgus unvārdus ar pavisam skaidru nozīmi izsakošus vārdus: caurbira, ciemkukulis, cukurgailītis, čučumuiža, diegabiksis, dievpalīgs, dritvaikociņ, gaiļbiksīte, jokupēteris, kājāmgājējs, krējumlaiža, krustnagliņa, labrītiņi, perampuika, pretpulksteņrādītājvirziens, rasaskrēsliņš, rāvējslēdzējs, sirdslieta, skursteņslauķis, sniegpulkstenīte, zirgābols. Salikteņu darināšana latviešu valodā patiešām jau izsenis ir bijusis un joprojām ir raksturīgs un produktīvs vārdu darināšanas paņēmiens.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kaut arī daži akcijas dalībnieki par „diviem vārdiem ar vienu nozīmi” izsakās kā par tikai latviešu valodai raksturīgu iezīmi, salikteņi ir izplatīti arī citās valodās, un to veidodarināšanā latviešu valoda ir ļoti iespaidotajusies no salikteņveidou radīšanā aktīvajiem vāciešiem, arī somugriem.
3. Vārddarināšana;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Taču jāpiekrīt, ka vārdu savienošanas paņēmieni un savienoto vārdu apvienotjaunās nozīmes arī latviešu valodā ir krāšņas un neparastas.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Starp tādiem nosaukminēti, piemēram, Auseklis, bāleliņš, cūkupupas, daina, desot, griķi, izkapts, Krievija, kukulis, ķeza, ķimenes, ķiņķēziņš, laipa, lats, līgo, mākonis, ņerga, pelavas, rudens, ruksis, rumulēt, saulgrieži, sienāzis, sils, sklandrausis, strādāt, šķīvis, tu, varavīksne, velns, viedoklis, un daudzi šim apgalvojumam arī atbilst.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tiesa gan, daži tikai latviešu valodai piedēvēti vārdi ir kopīgi ar citām baltu valodām (piemēram, velns, kukulis un leišu velnias, kukulys), vairāki pārņemti no citām valodām (piemēram, šķīvis, ķiņķēziņš, ķimenes no viduslejasvācu valodas), taču nereti saglabājušies un tiek lietoti tikai latviešu valodā, un latvieša mēlei pielāgotais skanējums patiešām raisa asociācijas ar latviskumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.2. Mazvārdība;
|
Otru lielo iesūtīto latviskāko vārdu grupu – semantiski latviskos vārdus – varētu saukt arī par konotatīvi latviskajiem vārdiem – tās ir leksēmas, kas raisa asociācijas ar Latviju, tās vēsturi, dabu un te pavadīto laiku: bukstiņzupa, cūkas šņukurs, dzestrs, ‘Dzidrā’, gars, grāmata, ģimene, josta, jūra, karogs, kārums, klimpas, kumeļš, laukakmens, logs, mamma, mazmeita, mājas, māksla, māte, mežs, miegs, mīla, pakavs, pasaule, pastalas, pelmeņi, pienene, pilsēta, piparkūkas, pirtiņa, pirts, pīrāgs, plātsmaize, pļava, prieks, putra, rasa, rausis, rēns, rudzi, rupjmaize, rūgušpiens, saule, selga, siers, tētis, uguns, ugunskurs, ūdens, vainags, vasara, vienkārši, viensēta, villaine, vizbulīte, zeme. Šajā kopumā var novērot vairākas dominējošās leksikas grupas jeb tematiskos blokus – „‘daba”’, „‘ēdiens”’, „‘ģimene”’.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Tāpat kā iepriekšējā grupā, arī te ir virkne vārdu, ko lietotāji var attiecināta tikai vai galvenokārt uz Latviju: bizbizmārītes, cīņa, daba, deja, dzimtene, dzintars, dzirnavas, jāņuzāles, kapusvētki, kefīrs, krīze, kultūra, Kurbads, Kurzeme, kūdra, kvass, lats, Latvija, lins, maize, ornamenti, rupjmaize, rūgušpiens, sakta, saldskābmaize, santīms, sarkanbaltsarkans, siens, skābputra, Sprīdītis, svētelis, šprotas ‘šprotes’, tauta, tautasdeja, tautasdziesma, tautastērps, tēvija, tēvzeme, tradīcija, zaļums, zirņi.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Daži vārdi iesniegti kāraksturoti vēlējuma formā – tajos izcelts ne tik daudz latviskums, cik griba šādu stāvokli Latvijā sasniegt: bērni, brīnišķīgi, balts, brīvība, mēs, mīlestība, mūžs, neatkarība, saime, skola, valoda.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tiem līdzīgi ir arī vārdi, kas definēti kā stipri, cēli vārdi jeb leksēmas, par kurām var teikt kāda akcijas dalībnieka vārdiem – „vārds ir īss, bet tā nozīme plaša”:, piemēram, cēlums, cieņa, koki, mērķtiecība, vārds, vārdnīca, vesels, vērtība, vienatne, vienotība.
5.2. Lieka pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Valodnieks arī šajā grupā katrā vārdā atrastu liecību par latviešu valodas attīstību un latviešu valodai raksturīgu iezīmi, taču daudz būtiskāksa tasā ir antropoloģiskiem un etnogrāfiskiem pētījumiem un secinājumiem.
6.1. Saistāmība;
|
Daļa no tiem ir arī saraksta augšgalā „BLatviešu valodas biežuma vārdnīcā”, bet citi bieži izmantoti individuālos gadījumos.
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Tajā latviskums tiek atrasts visās vārdšķirās un locījumodažādās vārdu formās. Šis vārdu kopums un to izvēles motivācijas apraksti liecina, ka nav viena konkrēta vārda vai valodas latviskuma rādītāja, to rāda visu vārdu nozīmju kopums, vārddarināšanas līdzekļi, skaņas, burti un pat ekstralingvistiski faktori.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Otra vārdu grupa saistās ar vasaras saulgriežiem kā svētkiem, ar kuriem saistīt savu identitāti:, piemēram, Jānis, līgo, saule un ozols.
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Savās nelielajās pārdomās atsaukšos gan uz populārāko vārdu desmitnieku, gan uz citiem garajā sarakstā vairākkārt minētajiem vārdiem garajā sarakstā.
6.4. Vārdu secība;
|
Savukārt vārdu grupa, kas saistās ar Jāņiem, liecina, ka gadalaiku maiņa latviešiem ir nozīmīgs fakts, ka notiek gadalaiku maiņa: pavasarī dienas izplešas, bet rudenī – saraujas, vasarā saules gaismas ir visvairāk, bet ziemā – vismazāk.
6.6. Dalījums teikumos;
10.2. Sekundāra: vārdu secība;
|
Meklētais latviskums tādējādi atklājas drīzāk kā sapnis par “„latviskumu”, kādu iedomātu ideālās pasaules ainu, kurā harmoniski un nemainīgi dzīvo latvieši, domās kavēdamies teiksmainā pagātnē.
1. Tehniskais noformējums;
|