Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8206 vienumi
Līdzās mūsdienu leksikai vārdnīcā dotis arī dažineliels skaits novecojušiu vārdiu, galvenokārt tie ir vārdi, kurus mūsdienu autori lietojuši attiecīgā laikposma raksturošanai vai izteiksmes paspilgtināšanai (Zuicena 2007, 122), kā arī vārdi, ko valodas lietotāji varētu sastapt, piemēram, lasot latviešu literatūras klasiķu darbus, tautas pasakas, tautasdziesmas u. tml. Varētu jautāt, ar ko gan šī vārdnīca atšķiras no iepriekš tapušajām latviešu valodas skaidrojošajām vārdnīcām?
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vai tās atšķirība ir vien mūsdienīgāka leksikas materiāla iekļaušanā un vai šis aktuālais leksikas materiāls ir vienīgais, kas šķir virsrakstā minēto tradicionālo, ko pārstāv LLVV un citas līdz šim tapušās latviešu valodas skaidrojošās vārdnīcas, un jauno, uz ko, pēc autores ieskatādomām, varētu pretendēt MLVV?
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ieskicēsim MLVV un apjoma (šķirkļu skaita) ziņā līdzīgās LLVV līdzīgkopējās iezīmes un būtiskākās atšķirības.
7.3. Neiederīgs vārds;
Par šiem jautājumiem ticis rakstīts jau vairakkārt, taču šī raksta kontekstā ir ļoti svarīgi atšķirības īsumā, apkopotiīsā un apkopotā veidā kopīgo un atšķirīgo aplūkot vēlreiz.
8. Tekstveide;
Pamatā abas šīs vārdnīcas orientētas uz lietotājiem, kuriem vārdnīcas valoda ir dzimtā vai vismaz otrā valoda, resp., vispirms latviešu lasītājiem, kā arī cittautiešiem, kuru latviešu valodas prasme ir pietiekami augsta (par šo jautājumu attiecsaistībā uzar LLVV skat. Stengrevica 1998, 118).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Varbūt lielākā mērā nekā LLVV „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca” varētu būt interesanta un izmantojama arī cittautiešiem, kuri latviešu valodu pārzina mazāk (līdz šim praksē apstiprinājies, ka vārdnīcas interesentu loks iesniedzastver arī šaio lietotāju grupāu).
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Abās vārdnīcās dominējošais ir leksiski semantiskais aspekts, kas savukārt nosaka citas vārdnīcas iezīmes, piemēram, filoloģiskā un enciklopēdiskā elementa attieksmes – to, ka skaidrojumiem ir filoloģisks, nevis enciklopēdisks raksturs, respektīvi., tiek skaidrotas vārdu nozīmes, nevis aprakstītas attiecīgās reālijas.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Uz augu un dzīvnieku nosaukumiem attiecinātais savā veidā būtu minams arī attiecībā uz vārdnīcu sniegto ekstralingvistisko leksiku (piemēram., par krāsu nosaukumiem, skat. Roze 2015, 29; par garšas, ožas, taustes un dzirdes apzīmējumiem, skat. Bušs 2014).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Abās vārdnīcās ievērots trīspakāpju semantiskais dalījums: daudznozīmīgiem (polisēmiskiem) vārdiem atsevišķās nozīmes apzīmētas ar arābu cipariem, piemēram, debess [..] 1.
7.2. Mazvārdība;
Vārdnīcā ievietoti arī atsevišķi padomismi, resp., atsevišķi padomju laika leksikas piederumi, piemēram, aģitpunkts, pionieris (padomju laikā lietotajā nozīmē), oktobrēns, komjaunatne, kuri skaidroti, minot šo vārdu lietojuma laiku un vietu, piem.ēram, oktobrēns [..] Jaunāko klašu skolēnu organizācijas loceklis (bijušajā PSRS); partorgs [..] Pilnvarots komunistiskās partijas darbinieks (1933 – –1961).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Ražošanas pirmrindnieks (Padomju Savienībā no 1930. –līdz 1940. gadam), kurš piedalījās strādnieku masveida kustībā par darba ražīguma celšanu, ieviešot darba procesā jaunas metodes un tehnoloģijas.
7.3. Neiederīgs vārds;
Nav noliedzams, ka šādas stilistiskās norādes pievienojums tikai dažiem vārdiem, kas apzīmē padomju laika reālijas, nav īsti veiksmīgs un ienes zināmu devu subjektivitātes. Tāpat jJau minētajos piemēros redzams, ka nav konsekvences nozīmju skaidrojumos: dažviet iekavu tekstā dota norāde PSRS laikā, dažviet norādīts vienīgi laika periods, kurā vārds lietots, bet dažviet minēti abi rādītāji.
7.1. Liekvārdība;
Tā kā jaunvārdu problemātika šobrīd vēl ir izpētes procesā (šim jautājumam Latvijā pievērsušies vien atsevišķi pētnieki, turklāt pamatā – garāmejot, citu jautājumu kontekstā), ieskicēsim vien dažus aspektus, kuru atspoguļojums iecerēts MLVV, kā arī dažus jautājumus, atbildes uz kuriem atbildes vēl tiek meklētas. Ņemot vērā MLVV sākotnējo uzstādījumumērķi – atbilstoši savam nosaukumam ietvert vārdnīcā visu jaunāko valodas materiālu, strādājot pie vārdnīcas papildināšanas,ā īpašs uzsvars tiek likts uz pašu jaunāko leksikas materiālu, ko šobrīd nosacīti varētu dēvēt par jaunvārdiem.
6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Protams, atsevišķos gadījumos varam diskutēt par šo vārdu labskaņu vai oponēt, ka vārdnīcā iekļauts pārāk liels daudzums nelatvisku aizguvumu, tomēr vārdnīcas autoru nostāja ir, ka šie vārdi valodā tiek lietoti un, kamēr labāka vai atbilstošāka analoga konkrēto reāliju apzīmēšanai valodā nav, valodas lietotājiem ir nepieciešamība noskaidrot šo vārdu nozīmi un pareizrakstību, un labāk to darīt, ielūkojoties speciālistu veidotā latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā, nevis izvēlēties variantu pēc katra paša gaumes no interneta vietņu piedāvātā daudzveidīgā klāsta.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Problēmas, protams un, nenoliedzami pastāv, jo valodā relatīvi nesen ienākušo vārdu pareizrakstība daudzos gadījumos vēl nav nostabilizējusies un arī vārdnīcas autoriem ne vienmēr ir viegli rast vienu noteiktu atbildi uz to, kā katrs konkrētais vārds rakstāms un gramatiski klasificējams, piem.ēram, vai bezē, putukrējuma un ogu kūkas nosaukums ir Pavlova un tas ir īpašvārds, vai arī tas jau kļuvis par sugasvārdu un rakstāms ar mazo burtu pavlova (līdzīgi kā Napoleons/ napoleons)?
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Jautājums, vai jaunajā MLVV versijā marķējumu, kas atšķir jaunos vārdus (nosacītos jaunvārdus), saglabāt un lietot arī turpmāk, vēl tiek spriests.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
No vienas puses, šāds iezīmējums varētu palīdzēt lietotājiem identificēt šos vārdus kopējā lielajā MLVV leksikas apjomā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
No otras puses, tiklīdz vārds kļūst plaši atpazīstams un tā lietojuma biežums pieaug, vārda novitāte, tā un jaunvārda statuss zūd, tad rodas nepieciešamība rūpīgi sekot tam, lai vārdiem, kuri kļuvuši par vispārējās leksikas daļu, attiecīgo marķējumu noņemtu. Nevar turklātTurklāt nevar noliegt jaunvārdu uztveres zināmo subjektivitāti – kāds vārds vienam valodas lietotājam var būt labi pazīstams un ikdienas valodā lietots, turpretī kādam citam šis pats vārds var šķist jauns, svešs un nepazīstams.
6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Vārdu krājuma analīzei izmantots mūsdienu latviešu valodas materiāls: MLVV kartotēka, kurā atrodami ekscerpti no atsevišķiem, pēdējos 20 gadu laikāos iznākušajiem, daiļliteratūras darbiem, tomēr pārsvarā – no periodikas, materiāli no interneta (piem.ēram, www.korpuss.lv, www.letonika.lv, www.news.lv, www.google.lv, www.latvijasdaba.lv, www.termini.lza.lv/akadterm), kā arī jaunākās vārdnīcas un enciklopēdijas (skat. www.tezaurs.lv/mlvv. I; instrukcija).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Te gan jāpiezīmēJāpiebilst gan, ka saliktenis augšupejošs šobrīd abās vārdnīcās klasificēts kā īpašības vārds, (motivējot to tādējādi, ka latviešu valodā nav darbības vārda augšupiet, no kura būtu varējis veidoties divdabis.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;