Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
Nobeigums PowerPoint prezentācijas veidotājam, kā liecina rakstā minētie nosacījumi, kas attiecas uz tekstutesktā un tā noformēšanu,ā vienlaikus ir jāņem vērā daudzu faktoru komplekss.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
No otras puses, ir estētiskie un ētiskie faktori – pārdomāt vizuālo noformējumu, izvēlēties atbilstošas krāsas, garantēt piemērota lieluma burtus un fontu, lai auditorijai informācija būtu saskatāma un uztverama.
7.2. Mazvārdība;
Prezentācija un moderācijua: efektīva komunikācija un mērķtiecīga tehnisko līdzekļu lietošana.
6.1. Saistāmība;
Raksta mērķis — aktualizēt latviešu grāmatrūpniecības tradīcijas dažu tipogrāfisko zīmju lietojumā, tām vairāk pievēršoties kā rakstu, nevis interpunkcijas zīmēm (kaut vairākas rakstu zīmes var izmantot polifunkcionāli).
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Poligrāfijas jeb, kā šoreiz vairāk domāts, tipografikas, tradīcijas tāpat būtu uzskatāmas par vērtību, kas jāsaglabā un jākopj.
5.2. Lieka pieturzīme;
Tas, kas rokrakstā varēja pastāvēt kā nediferencēts veselums (diez vai kurš rakstītājs īpaši piedomā, cik mm garu strīpiņu rokrakstā viņš kurā reizē pavelk), drukātajā tekstā ar to diskrēto raksturu kļuva neizbēgami šķirams (piem.ēram, atstarpju lietošana, svītriņu garums, citas zīmju formas izvēle, to lietojuma secības nianses).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Horizontālās svītras Koptā pareizrakstībā būtu jādiferencē vismaz divējāda garuma horizontālaās svītras: domuzīme (—), kurai parasti no abām pusēm liekamas atstarpes, izņemot (sa)vienotājzīmes funkciju (Blinkena 1969, 355; 2009, 384), un defise (), ko izmanto plaši un vienmēr bez atstarpēm no abām pusēm: pārnesot vārdus jaunā rindā, rakstot dubultuzvārdus (Vaira Vīķe-Freiberga), pierakstot skaņu atdarinājumus (pēk-pēk!), valodniecībā rādot vārda sastāvdaļas (piedēklis -tājs-) u. tml. Diemžēl populārākais teksta redaktors „MS Word“, automātiski formatējot tekstu, īstās domuzīmes (—) vietā liek pusgaro (–), un datorrakstītājs visbiežāk tam „nepretojas“.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds;
Tas pats notiek ar defisi, ja tā gadās pēc atstarpes (piemēram, rādot vārda sastāvdaļu): dators pārvērš pareizo -tāj-s par –tāj-s.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Patiesībā defise nav tikai uz pusi īsāka par domuzīmi (1969, 380) — ja vien šeit domāta pirmajā izdevumā lietotā īstā domuzīme, nevis pusgarā, uz kuru pāriets 2009. g.ada izdevumā. Šai o, — bet vēl vairāk īsa. Otrajā, pārstrādātajā, monogrāfijas izdevumā ieviestas alūzijas uz angļu terminiem: tiek apgalvots, ka domuzīme ir burta m platuma, bet defise — burta n platuma (2009, 379, 407).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr arī te jāaizrāda uz vairākām kļūdām: vispirms, būtu jārunā par lielo, nevis mazo burtu platumu; otrkārt, grāmatā viscaur lietota (pusgarā) domuzīme, kas līdzinās N burta, nevis M burta platumam, treškārt, defise nekad nav bijusi N burta platuma (ar šo apgalvojumu autore sajauc defisi un pusgaro domuzīmi, lai arī grāmatā defise, izmantota, piemēram, vārdu pārnesumam, iespiesta pareizi — kā pavisam īsa horizontāla svītriņa — sk(sk. 10. attēlus).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pāreju no īstās jeb garās domuzīmes (—) uz pusgaro (–) ir veicinājušas attiecīgas datorprogrammas, kas tekstā veic sev vēlamos „uzlabojumus“ un rakstzīmes, saprotams, pēc attiecīga iestādījuma, konvertē automātiski. Šo rakstzīmi jeb agrākās īstās domuzīmes pusi, ko nu arī liela daļa valodnieku sauc par domuzīmi, kā vienotājdomuzīmi jeb ciešo domuzīmi skaidro Valentīna Skujiņa (Skujiņa 1999, 119–120).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Monogrāfiskajā izdevumā par latviešu terminoloģijas attīstību (Skujiņa 2002) autore runā par vienotājdomuzīmi un defisi, piemēram izmantojot arī jau tradicionālo vārdkopu Gē-Lisaka—Šarla likums (2002, 120); šai darbā konsekventi lietota agrākā (īstā, garā) domuzīme, kas izmantota arī intervāla starp skaitļiem rādīšanai, diemžēl jaucot atstarpju lietojumu (sal. „[155, 83 — 86; 259, 1]“ (2002, 7, pirmā rindkopa) un „[150, 93—94; 253; 259, 2—4]“ (2002, 9, priekšpēdējā rindkopa)), un neba nu autore pie tā vainīga... Par vienotājzīmi runā arī citi autori, piemēram, rakstot: „Vienotājzīmi kā nosacītu grafisku zīmi (mīnuszīmi, vienotājzīmi ķīmijas formulās (kas tomēr nav viens un tas pats, par to sk. turpinot — AA, LL)) raksta bez atstarpēm starp vienojamiem elementiem“ (Guļevska, Miķelsone, Porīte 2002, 218).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Ne tikai A. Blinkenai, bet arī citiem autoriem gadās „nepamanīt“ rakstu zīmju grafiskā izskata maiņu, atkārtoti izdodot savus darbus.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;
Ir dīvaini, ka autoru rakstītie darbi, publicējot to jaunos izdevumus, nekļūstdarbu pārpublicējumi mūsdienās tehniskā noformējuma ziņā nekļūst kvalitatīvāki, bet bieži ir otrādi.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Pārlūkojot mūsdienu lingvistiskos izdevumus kopumā, ir redzams, ka jaunā tendence — pāreja uz pusgaro domuzīmi garās vietā — skārusi vai visas izdevniecības. Īsto, resp., garo domuzīmi samērā konsekventi paturējis laikam vairs tikai apgāds „Zinātne“. Īsto garo domuzīmi lLīdz aptuveni 90. gadu vidum to izmantoja arī apgāds „Zvaigzne ABC“ (agrāk — „Zvaigzne“), kaut datoru ēra ar latviski neiestādītām datorlietojuma programmām jau bija sākusies.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Lāces mācību grāmatā vidusskolai (1995) lietota latviešiem tradicionālā domuzīme (—), un tāda tā redzama arī starp skaitļiem (piem.ēram, „J.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Salīdzinot, piemēram, latviešu valodnieku monumentālās izstrādes —– „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika“ (I–II, 1959–1962) un „Latviešu valodas gramatika“ (2013) —–, secināms, ka domuzīmes lietojums korekts ir 1959. g.ada izdevumā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Savukārt — kā rāda Latvijas zinātņu akadēmijas žurnāls „Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis“ (šo rakstot, skatīts „LZA Vēstu“ 2010. g.ada 3./4. nr.) un atsevišķi apgāda „Zinātne“ izdevumi, arī mūdienās nav necik sarežģīti atrast tradicionālo latviešu garo domuzīmi. „Zvaigzne ABC“ klasisko garo latviešu domuzīmi (—) gan atrod (sk.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Jāteic arī, kaVērtējot kopumā, tā bez apdoma iegādātā „importa manta“, kas stipri nomākusi pašmāju ražojumu, — pusgarā domuzīme (–) — nav, laikam, pavisam atmetama: tā var būt noderīga, rādot intervālu starp skaitļiem (1–5; lietojama bez atstarpēm!). Šādi tiek praktizēts arvien biežāk, un, domājams, šis paņēmiens ir atbalstāms (tas ļautu arī diferencēt A. Blinkenas minētos „neērtos“ gadījumus, sal.: Rīt spīdēs saule un būs arī siltāks – 21–26 grādi (Blinkena 2009:, 386) un skaidrāku ..būs arī siltāks — 21–26 grādi).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Patiesībā šīs zīmes ir dažādas (par šo arī 7. lpp.): mīnusa funkcijā lietotā svītriņa, lai arī garuma ziņā līdzinās pusgarajai domuzīmei, ir novietota drusku augstāk — tādā pašā līmenī kā plusa zīmes horizontālā svītra, sal.: blakus liktus plusu un mīnusu (+−) ar plusu un pusgaro domuzīmi (+–).
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;