Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8206 vienumi
Diskutabli tie ir divu iemeslu dēļ – pirmkārt, ne visi no šiem jaunajiem aizguvumiem ir pazīstami valodas lietotāju lielākajai daļai (visās vecuma, interešu u.  tml. grupās), otrkārt, lielākā daļa šo vārdu daļa ietilpst sarunvalodas vai slenga kategorijā.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Ja aplūkojam to no valodas ekonomikas perspektīvas, šis process, bez šaubām, vērtējams pozitīvi, jo aizgūtie terminvārdi bieži vien ir īsi un kodolīgi. (Steffens 2007, 153) Ir jēdzieni, kurus aizguvējvalodā grūti precīzi atveidot, atveidotie vai attiecīgo jēdzienu aizstāšanai izveidotie dzimtās valodas terminvārdi ne vienmēr pietiekami adekvāti atspoguļo aizgūto jēdzienu, turklāt svarīga loma ir arī interneta komponentam, piem.ēram, atpūtas telpa nav gluži tas pats, kas chill-out istaba. (Steffens, turpat) 2007, 153). Kā gan rīkoties mūsdienu skaidrojošās vārdnīcas veidotājiem? Šobrīd apkopotajā “„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” (MLVV) jaunvārdu materiālā aizguvumi veido lielāko jaunās leksikas daļu.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Leksikogrāfi atzīst neoloģijusmus par svarīgu vārdu krājuma papildināšanas avotu (Herberg 2004, 334), jo jaunvārdu izpēte dod iespēju vienmēr sekot jaunākajām norisēm valodā un fiksēt noteiktas valodas attīstības tendences.
3. Vārddarināšana;
Ieguvēji no tā ir šodienas un rītdienas leksikogrāfi, ieskaitot tos, kuri sastāda divvalodu vārdnīcas. (Herberg, Kinne, Steffens 2004, 10). Bet kā rīkoties ar šiem vārdiem, kuri šķietami nedara valodu ne skaistāku, ne bagātāku, bet drīzāk piesārņo to un vairo stilistiski marķētās leksikas skaita pieaugumu?
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Jā, valodas vulgarizācija notiek (sk. Ефремов 2014, 18), taču vienkāršošanās dominē viscaur sabiedrībā, arī valodā kopumā, ikdienas saziņā utt. (Mieriņa) 1). Vai, ignorējot konkrētās leksikas parādīšanos valodā, varam vulgarizācijas procesu novērst?
1. Tehniskais noformējums;
Neievietojot šāda veida vārdus vispārlietojamās valodas vārdnīcā, mēs tādējādi, iespējams, nedodam iespēju šīm leksikas vienībām tikt oficiāli fiksētām arī nevienā citā zinātniskā avotā (jo pilnīgas un zinātniski izstrādātas jaunvārdu vārdnīcas vai datu bāzes, kādas ir daudzās citās valodās, tostarp lietuviešu, latviešu valodā joprojām nav, un tuvākajā laikā tādas izstrāde, šķiet, nav paredzama).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Protams, ir rūpīgi jāvērtē, vai, šādi rīkojoties, mēs no pārmērīgas vārdu atlases nenonākam otrā galējībā, taču, šķiet, elektroniska vispārlietojama valodas skaidrojošā vārdnīca (kāda ir arī “„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca”, pie kuras izstrādes darbojas arī raksta autore) būtu tā vieta, kur iespējams apkopot reālo valodas ainu, protams, neaizmirstot par stilistisko marķējumu un dažādiem komentāriem, kurus vārdnīcas formāts tās sastādītājiem paredz izmantot.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Un, kamēr šo vairumam valodas lietotāju pieņemamo un ērto analogu nav, tiek un tiks lietoti aizguvumi, jo mūsdienu sabiedrībai, būsim reāli, raksturīga ne vien jau minētā tieksme pēc vienkāršošanas, bet arī pēc ērtuma.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Cilme: no angļu chill ‘atdzesētsarunvalodas nozīmes chill ‘bezrūpība, viegla, vienkārša attieksme pret notikumiem’. čilot* -oju, -o, -o, pag. -oju, tr. darb.; sar. nelit.
8. Tekstveide;
Cilme: no angļu chill ‘atdzesētizturēties bezrūpīgi’. čils* v. lietv.; sar. nelit.
7.3. Neiederīgs vārds;
Uzņēmumiem tas ir ļoti pievilcīgs reklāmas kanāls, jo ļauj sasniegt izmeklētu auditoriju – piemēram, autiņbiksīšu reklamēšanai var piesaistīt influenceri – jauno māmiņu, kura raksta par bērnu audzināšanu un kuras sekotāji, visticamāk, paši ir vecāki. (Vīnkalna 2018) Influenceri jeb sabiedrībā vai kādā sabeiedrības grupā pazīstami viedokļu līderi ir pēdējo pāris gadu Latvijas mārketinga jaunums, ko steidz izmantot ne viens vien zīmols, bet pasaulē tie pazīstami jau sen. [..] Visbiežāk influenceru mārketings darbojas tieši sociālo tīklu vidē, kur tiem seko dažādas mērķauditorijas grupas. (Influenceri un mārketings) Par sociālo mediju influenceriem uzskatāmi kādā nozarē vai nišā pazīstami cilvēki, kas aktīvi darbojas dažādās sociālo mediju platformās un ir savākuši ievērojamu sekotāju pulku. [..] Par viedokļu līderi var kļūt jebkurš, galvenais noteikums – atrast savu nozari un piesaistīt auditoriju. [..] Nākamais solis – veidot saturu, kas būtu ortiģināls, interesants un auditorijai saistošs. (Influenceri un mārketings); [iInfluenceris ir] populārs cilvēks, piem.ēram, aktieris vai blogeris, kurš var ietekmēt [..] citu cilvēku lēmumus pirkt to vai citu produktu. (Kas ir influenceris?) Laikrakstā “„Diena”, aprakstot šo fenomenu, izmantoti arī salikteņi ar komponentu –-influenceris: mikroinfluenceris, makroinfluenceris. (Gūte 2019). MLVV šis vārds pagaidām tiks ievietots ar stilistisko norādi sar. (sarunvalodas vārds), cerībā uz to, ka kādā brīdī tam tiks atrasts literārajā valodā iederīgāks un labskanīgāks analogs. hūdijs/ hudijs Pirmo reizi saskāros ar šo vārdu sarunā ar pusaudzi dēlu, kurš vēlējās sev hudiju.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.2. Saīsinājuma izveide; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kad pārrunājām vārda ievietošanu MLVV ar kolēģiem, pirmajā brīdī sastapos ar pretestību – kam tāds vārds vajadzīgs, ir taču ‘džemperis ar kapuci’.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Otrs iespējams, turklāt vienvārdisks apzīmējums varētu būt hūdija kontekstā nereti lietotais termins kapučjaka, tomēr arī tas nav gluži piemērots, jo hūdijs pilnīgi noteikti nav jaka. Cits veiksmīgs analogs varētu būt kapučvamzis, taču tas lietojumā pagaidām nav konstatēts.
7.2. Mazvārdība;
Svarīgi ir atcerēties, ka tika ieviesta jauna tiesnešu atlases sistēma un tā pirmo reizi tika pielieizmantota tieši uz šīs jaunās tiesas jauno tiesnešu atlases procesuē, un šis fakts, protams, ietekmēja tiesnešu atlases procesu. Svarīgi atzīmēt, ka bBija pieteikušies gandrīz 100 kandidāti, taču visas kārtas izgāja tieši desmit cilvēki.
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
A. Veisbergs ir teicis: “„Vārdnīca ir valodas spoguļattēls. [..] Ja vārdnīca ir laba, tad [no tās] var gūt priekšstatu par valodas vārdu krājumu.” (Mieriņa 1) MLVV veidotāju mērķis ir padarīt vārdnīcu par šādu valodas spoguli.
1. Tehniskais noformējums;
Par vienu "„Instagram"” bildi -– vidējā mēnešalga valstī.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Piemēram, Jāņa Rozes grāmatnīcu reklāmas akcijai jaunveidotais vārddarinātais salikteņatvasinājums skolsompildis, kas tieka lietots uzņēmuma reklāmas afišās pie veikala ieejas, tieka iekļauts arī latviešu valodas gramatiskajā paradigmā,- – Jāņa Rozes grāmatnīcu klientu kartes īpašnieki telefoniski saņēma reklāmas akcijas īsziņu, kurā lietota vārda ģenitīva forma skolsompilža.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr šādi jaundarinājumi ir īslaicīgi izteiksmes līdzekļi, kas saprotami tikai kontekstā (Jāņa Rozes grāmatnīcu reklāmas akcija notieka 2017. gada augustā, tātad mēnesi pirms 1. septembra – tradicionāli ikgadējā skolas/mācību laika sākuma).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Kā norāda D.valodniece Dite Liepa,: „Jaundarinājumu lietderīguma un funkcionāli semantiskās kvalitātes izvērtēšanai laika pārbaude nav vajadzīga.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Anitra ROZE "oze „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca"”: tradicionālais un jaunais T1997. gadā, tikai gadu pēc tam, kad tika publicēts „Latviešu literārās valodas vārdnīcas” (turpmāk LLVV) pēdējāais, 8. sējuma iznākšanas, 1997. gadās, Latviešu valodas institūta leksikogrāfi Ievas Zuicenas vadībā uzsāka darbu pie jaunas – „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” (turpmāk MLVV). Šajā vārdnīcā atspoguļots vārdu krājums, kas lietots mūsdienu latviešu valodā pēdējos 30 – –50 gadu laikāos (citviet norādīts laikposms pēdējoie 20–30 gadu laikāi, skat. Zuicena 2000, 124,; Zuicena 2002).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;