Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
Raksturīgāko izteikuma ievadfrāžu analīze parādīja, ka vācu raidījumos sarunas dalībnieki tiešāk un viennozīmīgnepārpotamāk izsaka savu vēlmi runāt (piemēram, Jetzt bin ich dran ("T‘tagad ir mana kārta")’, Jetzt lassen Sie mich doch mal ("Taču ‘ļaujiet mantaču tagad") man’) un viesi aizstāv savas runātāja tiesības (piemēram, Nein, Frau...jetzt wollte ich ("N‘nē... kundze, tagad es vēlējos")’).
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Viņi veido garus izteikumus, viņi strukturē runāto tekstu (piem.ēram, erstens…zweitens…/ ‘pirmkārt…, otrkārt…’), viņu runas plūsmā ir vērojama izteikumu sadalīta realizācija un moderatora pārtraukšana.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Neverbālā līmenī bija raksturīga aktīva žestikulācija ar rokām, lai aizstāvētu vai iegūtu runāšanas tiesības.
7.1. Liekvārdība;
Latviešu kultūrā rādīt kādam citam īkšķi nozīmē – es esmu ar tevi vienisprātisību vai arī tādā veidā cilvēks izrāda, ka viņam kaut kas patīk. Spatiku, savukārt vācu raidījumā „Hartaberfair” īkšķis tiek izmantots, lai tiktu pie vārda.
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tikai tad, kad moderators sāka ar viesi CL komunicēt neverbāli, moderatora runātais teksts tieka uzklausīts, un viņš varēja nodot runātāja tiesības dot vārdu tam dalībniekam, kuru viņš bija izvēlējies kā nākamo.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vienīgais signāls, kuru raidījuma viesi izmantoja, lai saglabātu savas runāšanas tiesības bija, ir aizpildītas pauzes – partikula nu/nū vai garais patskanis ē.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Analizētajos latviešu raidījumos nebijav vērojams runātāju plašs skaļuma diapazons un frāzes, kuras liecinātu par diskusijas dalībnieku vēlmi pabeigt savu izteikumu gadījumos, kad viņiem šāda iespēja bijair atņemta.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Vācu raidījumos verbālās komunikācijas līmenī bija raksturīga bieža un ilga sinhrona runāšana, turklāt paši eksperti neizrādīja iniciatīvu šo sinhrono runāšanu izbeigt.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Nereti moderatoram nācākas iejaukties turbulences fāzēs.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide;
Regulārie raidījuma viesi izmantoja izteicienus, lai izteiktu savusaka neapmierinātību par to, ka viņiem neļauj pabeigt savu domu.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Prosodijas līmenī varēja novērot plašu skaļuma diapazonu un izteikuma daļu palēlnināšanu/ vai paātrināšanu, lai tādējādi pievērstu lielāku uzmanību izteikumatā saturam.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tādējādi var teikt, ka vācu politiskajos televīzijas raidījumos ir vērojama tendence, ka runātāju maiņa ir kā veidot teatralizētau cīņau par runātājua tiesību iegūšanu.
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vispirms ikviens varēja iesniegt, viņaprāt, latviskāko vārdu un savu stāstu par to, bet otrajā etapā bija iespējams nobalsot par vienu no desmit iemīļotākajiem (biežāk iesūtītajiem) latviskajiem vārdiem.
7.2. Mazvārdība;
Latviskākā vārda meklējumos bija aicināti piedalīties visi, kas prot latviešu valodu vai to vēl tikai apgūst to.
6.4. Vārdu secība;
Kopumā tika iesniegts 1360 vārdu un izvēles skaidrojumu no Latvijas un daudzām citām pasaules valstīm, piemēram, Apvienotās KaralisteLielbritānijas, ASV, Austrālijas, Beļģijas, Čehijas, Igaunijas, Horvātijas, Lietuvas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
7.3. Neiederīgs vārds;
Lai šo portretu labāk izprastu latviešu valodas lietotāja leksisko portretu, trīs pazīstami cilvēki – dažādu profesiju pārstāvji – tika aicināti no sava skatpunkta analizēt iesūtītos vārdu materiālu ikviens no sava skatpunktas.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Aicinām lasītāju iepazīties ar pētnieku pārdomām un veiktajiem secinājumiem.
7.1. Liekvārdība;
Vairāk nekā 1300 Latviešu valodas aģentūras rīkotajā akcijā „Mans latviskākais vārds”akcijā iesūtīto vārdu kopumu veido 657 atšķirīgas latviešu valodas leksēmas – katra no tām vismaz vienu reizi ir uzskatīta par pašu latviskāko.
7.1. Liekvārdība;
No struktūras viedokļa šo kopumu veido gan atsevišķi primāri (neatvasināti) vārdi, gan arī dažādi atvasinājumi, salikteņi, vārdkopas un pat teikumi.
7.1. Liekvārdība;
Taču šajā kopumā netrūkst arī stilistiski ietonētu vārdu, kam valodā parasti ir arī stilistiski neitrāli sinonīmi:, – poētismu (piemēram, bāleliņš, kaisme, latve), vārdu ar humoristisku nokrāsu (ķiņķēziņš), sarunvalodas vārdu (ķeza), vienkāršrunas vārdu (mirla), novecojušu vārdu (abrkasis, dābolains, dore, pūrs), izloksnes vārdu (knupurs, lindruks) u. c. Pārskatot vārdu izvēles pamatojumus, šo kopumu var iedalīt trijās lielās grupās: skaniski latviskie vārdi, semantiski latviskie vārdi un funkcionāli latviskie vārdi.
4.1. Lietvārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;