Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5214 vienumi
Kopumā Latgalē šie papildu jautājumi tika uzdoti 53 latgaliski runājošiem teicējiem un 38 teicējiem Vidzemē, kas latgaliski (kā arī lielākoties augšzemnieku dialektā) zināmu iemeslu dēļ runāt neprata.
7.3. Neiederīgs vārds;
Taču uz papildu jautājumu „Vai latgaliešu valoda un latviešu valoda ir divas atsevišķas valodas?” rezultāti apkopojami šādi: atbildi nezināja vai atbildēja neskaidri – 6, apstiprinoši (tās ir divas atsevišķas valodas) – 7, savukārt negatīvi (tā ir tā pati viena valoda, latgaliešu valoda ir latviešu valodas dialekts u. c.) – 40.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tā kā šajā lielāko pētījumā aptaujāto lielāko īpatsvaru veidoja 1923.–1943. gadā dzimušie cilvēki ar 4–7 klašu izglītību, var apgalvot, ka līdz Otrā pasaules kara beigām dzimušajai Latgales paaudzei ar sākumizglītību vai pamatizglītību, kas brīvi runā latgaliski, latgaliešu valoda jeb dialekts un latviešu literārā valoda ir viena lingvistiski neoponējošā vienība, kurā ar vārdu valoda tiek nominēta gan nacionālā kopvaloda, gan lokālais valodas variants.
6.4. Vārdu secība;
Abus teikumus vieno tas, ka atšķirīgo pazīmju pamats ir līdzīgs (gan skolnieks, gan Pēteris ir cilvēki), taču starp pašām pazīmēm pirmajā gadījumā ir subordinācijpakāpenības, otrajā – vienlīdzības attiecības. Nav svarīgi fFunkciju nominācija, k nav svarīga, jo to var brīvi mainīt, transformējot, bet patiaču būtiskas ir attieksmes starp priekšmetiem.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 6.8. Palīgteikuma tips;
Latviešu valodas lokālo variantu novērojumi Rietumlatgalē un Austrumvidzemē ļauj izdarīt šādus secinājumus: 1). Augšzemnieku izloksnes ir labāk saglabājušas senā Latgales kultūrvēsturiskā novada robežās, ja, veicot administratīvi teritoriāloās reformas, ir labvēlīgie apstākļi: izloksnē runājošie cilvēki dzīvo ciemos, kas netikaav tikuši pakļauti pārvietošanai uz 21. gadsimtās. jaunveidotajiem Latvijas plānošanas reģioniem, kuru robežas bieži atkārto padomju rajonu robežas un nesakrīt ar seno Latvijas novadu robežām;. 2). No dialekta lietojuma viedokļa pāreja no „tukšajām” uz „dzīvīgajām” zonām mūsdienās ir nevis pakāpeniska, bet krasa pat senās Latgales novadā: c. Ciemi, kas pēc ticības pieder Romas Katoļu baznīcas diecēzēm, arvienjoprojām runā vairākās paaudzēs, bet luterticīgajos ciemos izloksnē runā galvenokārt tikai līdz 20. gadsimtas. 20.–30. gadiem dzimusī paaudze. Šādu kontrastu var izskaidrot, ar to, ka konfesionāli šķirtajos reģionos ilgstoši bija prestiži divi nevienādi –bijuši divi atšķirīgi ar vidus dialektu un augšzemnieku dialektu – saistītie valodas varianti. 3). Obligāto dialekta dzīvotspējas nosacījumu sarakstam pievienojama vēl viena būtiska pazīme – dialektam vai valodai ir jābūt teicēju apziņā reflektējamai ar savu vārdu jeb nosaukumu.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kempa darbā „Latgalieši” (1910) piedāvātais baltieša : latgalieša lingvistiskās latvieša identitātes pretstatījums, kuru bez objektīva pamatojuma pēdējā laikā atsevišķos valodnieku darbos mēģina nomainīt uzar latvieša : latgalieša pretstatījumu. Literatūra Balode, S.
3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Citādi tas ir mītiskajos priekšstatos, kur virknē tradīciju skaitlis 13 saistās ar pozitīvo, citās – ar krasi negatīvo sākotni, vēl citās ir pildīts atam ir divdabīgua semantikua.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Nav daudz pētījumu, kas būtu speciāli veltīti skaitļa 13 nozīmju lauka izveides vēsturei (sk., piemēram, Ekvall, 1959; Lachenmeyer, 2005). Šeit pārsvarā būs atsauces uz mitoloģijas enciklopēdijām un vārdnīcām, kā arī uz atsevišķiem rakstiem, kuros raksturota skaitļa 13 simboliskā nozīme.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Ir neiespējami aptvert neaptveramo, tāpēc vēsturiskajā apskatā uzmanība tiks pievērsta tām tradīcijām, par kurām izdevās iegūt plašākas liecības.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Pirmie bija laicīga rakstura un palīdzēja regulēt saimniecisko darbību, trešais -– rituālais – regulēja maiju reliģisko dzīvi.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Pēdējais sastāvēja no trīspadsmitā kalendārā bija 13 dienu nedēļāmas.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Jūdu tradīcijā skaitlim 13 ir vienlaikus ir gan perifēra, gan centrāla loma. Pirmkārt, scentrāla, gan perifēra loma. Skaitlis 13 ticējumos tiek uzlūkots par jūdiem veiksmīgu un labvēlīgu. (sk. piem., Greg Killian; Jewish treats; Number 13 in Judaism). Šim skaitlim piedēvē saistību ar mistisko kKabalas mācību.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Uzskata, ka Sefer HaZoharu („Mirdzuma grāmata“”), pilnīgāko no Kabalas grāmatām, sacerējis 2. gs. dzīvojušais rabīns Simons bar Johai, kas, 13 gadusurš, noslēdzies no ārējās pasaules, 13 gadus pacietīgi pētījis Kabalas noslēpumus.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
No vienas puses, Pitagors it kā esot uzlūkoskatījis 13, ko saistīja ar gaisa stihiju, ne tikai par visenigmātiskāko skaitli, bet arī kāpar pārmaiņu jeb transformāciju simbolu. (Pythagoras). Tiesa, no Pitagora tedzīves laiktā maz kas viņa dzīves laikā pierakstītspierakstīts no viņa teiktā vai arī nav saglabājies, tāpēc šo vai citu izteikumu autorību neav iespējamis pārbaudīt.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Skaitlis 13 nav atsevišķpadziļināti analizēts arī pētījumos par Pitagora un pitagoriešu skaitļu teoriju. (sk., piem.ēram, Browne 1906, 422 – –433). Drošāks attiecībā uz skaitli 13 ir cits sengrieķu avots.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Hēsiods savā eposā “a „Darbi un dienas”, tā noslēgumā daļā, kur tiek aprakstīti darbi atbilstoši kalendāramkatru mēnesi veicamie darbi, brīdināja zemkopjus nesākt sēju 13. datumā, tiesa, ar piebildi – augošā mēnesī: Trīspadsmitajā, ja mēness ir augošs, no sēšanas darba Vairies pavisam, bet dēstāmiem stādiem tā lieliska diena. (Hēsiods, 1998, 98) Kā redzam no šī fragmenta, Hēsiods nebūt neizceļ 13.uzskata, ka mēneša 13. dienu kāa ir neveiksmīgua per se – dēstiem tā tiek vērtēta kāatzīta par labau.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Tāpat sēšanai, ja mēness ir dilstošs vai pilns, 13. diena, spriežot pēc Hēsioda, nebūt nekaitēir piemērota.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Romiešu tradīcijā skaitlis 13 iezīmēts pārsvarā kāpārsvarā tiek uzskatīts par nelaimīgsu vai saistītu ar viņsauli saistīts, tāpēc ir pastāvējis tabu attiecībā uz personu skaitu pie galda -– tāas nedrīkstējusia būt trīspadsmit.13 (Thompson, 1995, 264). Ar skaitli 13 romiešiem saistītas arī t. s. lemūrijas, ko svinēja 9., 11. un 13. maijā (pēc Jūlija kalendāra), kad bija šo svētku kulminācija.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Lemūrijas bija veļu pieminēšanas un vienlaikus to promraidīšanas laiks, jo uzskatīja ka šajās dienās ar īpašuiem rituālu palīdzību jāiem attīrīja mājau no nelaikā vai varmācīgā nāvē mirušu cilvēkukaitīgo garu ietekmes. Šī laika un īpaši šo dienu bīstamības dēļ senie romieši izvairījās maijā svinēt kāzas. (Bonnefoy, 1992, 92 – –93). Savukārt Ķīnas un Japānas tradīcijā 13 vai nu tiek uzlūkots par vienu no veiksmes skaitļiem, vai arī tam ir semantiski neitrāls pildījums: “„Pret skaitli 13 ķīnieši izturas bez aizspriedumiem (viņiem tas nav “„velna ducis”).
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Japāņiem visneveiksmīgākais skaitlis ir 4, jo 4 japāniski saucas "nosaukums ir Shi", kas ir fonētiski tsas pats kākan ar vārdu nāve.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;