Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4093 vienumi
Varbūt tāpēc vēl arvien tālu aiz Itālijas robežām ne tikai izsmalcinātu, bet arī demokrātisku restorānu un kafejnīcu ēdienu un dzērienu kartēs ir atrodami apzīmējumi, kas, ja ne pēc saturāa, tad pēc nosaukumāa tiek saistīti ar itāļiem un/vai Itāliju.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Tas liecina par vēlmi atdarināt itāļušīs tautas virtuvi, ieviest un pat pārveidot tās ēdienus, izmantojot Latvijā pieejamos produktus tādās kombinācijās, kādas itālim pat neienāktu prātā! Teiksim. Piemēram, pasniegt makaronu piena zupu vai ((pār)vārītu, nevis al dente) pastu ar kečupu un majonēzi. Šī raksta nolūks nav kritizēt itāļu vai latviešatšķirīgu pieeju ēdiena sagatavošanā, bet pievērst lasītāja uzmanību ne tikai valodas, bet arī ēšanas starpkultūru niansēm. 2012. gadā pētījumu kompānijas „GfK” veiktā aptauja rāda, ka gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji ikdienā ēd makaronus. Kā uzsver „GfK” pārstāve Ilze Kronberga, '' apgalvo: „Iegūtie aptaujas rezultāti liecina – jo vairāk cilvēku ģimenē, jo biežāk saimes galdā ceļ dažādus makaronu jeb pastas ēdienus.
3. Vārddarināšana; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
PētījumAptaujā to parāda arī aplami gatavošanas paradumi vai apgalvojumi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Katrs trešais uzskata, ka, vārot makaronus, jāpievieno eļļa vai buljona kubiņš, pēc vārīšanas jānoskalo zem auksta ūdens strūklas vai arī – makaroni ir neveselīgs ēdiens, rada lieko svaru, un, jo makaroni ir dzeltenāki, jo vairāk to sastāvā ir olas. Katrs ceturtais pēc vārīšanas makaronus aplej ar eļļu, lai tie nesaliptu, kas ir kļūdais pieņēmums.''” (Sk. „GfK” aptauja.) 20 gadu laikā Latvijas tirgū ir ievests ievērojams daudzums dažādu iItāļulijas produktiu, izdotas itāļušīs valsts virtuves mākslai veltītas grāmatas.
4.1. Lietvārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Jautājums, vai, atverot ēdienkarti, ikvienam ir saprotami latviešu valodā lietotie itāļu ēdienu terminnosaukumi?
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi; 7.3. Neiederīgs vārds;
Itāļu valodā pasta (it. pasta) ir virsjēdziens pārtikas produktam, ko parasti gatavo no kviešu miltiem, bet makaroni (it. maccheroni)— – apakšjēdziens, t. i., viena (konkrēti caurulīšveida) pastas forma no vairāk nekā 300 cietās pastas formām.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Jaunākajai paaudzei, kas prot svešvalodas, bet neprot krievu valodu, ir raksturīga tendence pārņemt aizguvumus no sev zināmāscitām svešvalodasām.
4.1. Lietvārds; 4.3. Īpašības vārds; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
ViņaBārmenim ir jāpārzina ap 30 dažādi kafijas pagatavošanas un pasniegšanas veidi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Nr. 6.
1. Tehniskais noformējums;
Viens no tiem, pavisam necils un neideoloģisks vārdiņš, kas nav vēl atrodams 1973. gadā izdotajā „Latviešu valodas biežuma vārdnīcas” apvienotajā sējumā (LVBV; turpmāk – Biežuma vārdnīca) un gandrīz (šis „gandrīz” nozīmē vienu vienīgo fiksējumu) nav vairs pārstāvēts „Līdzsvarotajā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusā” (LK; turpmāk – Līdzsvarotais korpuss), kaut gan kādubrīd ir bijis visnotaļ ikdienišķs un regulāri lietots.
1. Tehniskais noformējums;
Līdzās diviem tikko minētajiem galvenajiem avotiem, no kuriem varam spriest par latviešu valodas vārdu lietošanu – 70. gadu biežuma vārdnīcai un mūsdienu korpusam, ir izmantojams vēl kāds interesants informācijas avots, proti, interneta portāls Pwww.periodika.lv. Šajā portālā var atrast datus par viena vai otra vārda lietojumu skaitu Latvijas periodiskajos izdevumos dažādos gados, kā arī šo lietojumu ilustratīvos piemērus.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Pārdomas par vārda peidžeris savdabīgo likteni bija arī viens no impulsiem, kas mudināja mazliet uzmanīgāk palūkoties uz vārdiem, kuri aiziet, kautlai gan parasti vairāk uzmanības centrā ir tie, kuri atnāk, tiem veltīta arī vārdnīca – Intas Rozenvaldes „Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca” (2004).
1. Tehniskais noformējums; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Kontrasts ir pamatīgs (pārrēķinot procentuāli, apmēram 160 pret vienu1), tomēr vēl spilgtāka aina paveras periodikas portālā.
1. Tehniskais noformējums;
Daudzu okupācijas laika gadu garumā šis vārds latviski publicētos periodiskos izdevumos lietots četrdesmit un pat piecdesmit tūkstošus reižu katru gadu; pavisam nedaudz lietojuma biežums samazinās astoņdesmitajos gados, kad vārdlietojumu skaits katru gadu ir starp trīsdesmit un četrdesmit tūkstošiem.
7.1. Liekvārdība;
Pārskatot lietošanas biežuma secībā izkārtoto vārdu sarakstu Biežuma vārdnīcā, lai atrastu tos vārdus, kas aizgājuši tālumā, starp otrā tūkstoša vārdiem pamanāmi vēl daži sovetismi (kas, protams, nav pārsteigums): plēnums (87 lietojumi), ģenitīvenis Vissavienības- (86), sociālisms (83), piecgade (78), komunisms (72), sovhozs (71), brigadieris (71). Bet tTurpat līdzās, vēl joprojām otrajā biežāk lietoto vārdu tūkstotī (kas beidzas ar 62 reizes fiksētiem vārdiem), ir arī daži tādi zinātnes un tehnikas (vairāk gan tehnikas) termini, kuru lietojums mūsdienās jūtami gājis mazumā. Šis fakts varētu būt daļēji skaidrojams arī ar zinātniski tehnisko tekstu acīmredzami nepamatoti lielo īpatsvaru (apmēram 33 %) Biežuma vārdnīcas vārdu izlasē, tomēr dažu terminu lietošanas biežums, salīdzinot ar mūsdienām, ir pārsteidzošs (kaut gan, protams, katram no šiem pārsteigumiem atrodams savs lietišķs skaidrojums).
7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Līderis starp savulaik bieži lietotajiem – ideoloģiski pilnīgi neitrālajiem – terminiem, kas ne ar vienu vienīgu lietojumu nav iekļuvuši mūsdienu Līdzsvarotajā korpusā (kaut gan turklāt šim korpusam pamatā ir piecreiz lielāks tekstu apjoms nekā Biežuma vārdnīcai), ir vārds lignīns (LVBV – 77 lietojumi, apmēram 1700. vieta). Šim vārdam ir divas nozīmes (patiesībā homonīmi): kā ķīmijas terminam ‘organiska viela, kas ietilpst augu šūnapvalka sastāvā’ un kā medicīnas terminam ‘plāns papīrs, kam ir sīki rievota virsma un liela spēja uzsūkt mitrumu’ (LLVV IV 691).
1. Tehniskais noformējums;
Savulaik ļoti populāra bijusi ķīmijas termina nozīme, piemēram, kādā 1964. gada „Padomju Jaunatnes” numurā (10.07) varam lasīt frāzi: “Lignīns – neizsmeļama nākotnes ķīmijas izejviela”; šķiet, retāk pieminēts medicīnā izmantojamais lignīns.
1. Tehniskais noformējums;
Vārdlietojumu grafiskā līkne no 2137 fiksējumiem 1947. g.adā noslīd līdz nullei, piem.ēram, 2007. g.adā (2010. g.adā gan vārds pirmrindnieks periodikā lietots veselas septiņas reizes, taču no tām sešas – pēdiņās, tātad metaforiski, ar kādu nozīmes pārnesumu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Triecienarmijas karavīrs’ (LLVV 72, 620; otrajā, ar militāro jomu saistītajā, nozīmē vārds lietots krietni retāk, nekā pirmajā nozīmē, par ko liecina arī tas, ka LLVV sastādītāji nav otrās nozīmes skaidrojumam pievienojuši nevienu vārdlietojuma piemēru; pirmā nozīme citētajā vārdnīcā savukārt raksturota ar norādi vēst., kura saīsinājumu sarakstā atšifrēta ar “„vēsturisks, attiecas uz agrākajiem laikiem” (ibid.Turpat, 7)).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Periodikā vārds visintensīvāk lietots 1940.–1941. g.adā, pēckara gadu maksimums sasniegts 1960. g.adā (611 lietojumu).
2.2. Saīsinājuma izveide;