Tā ir pēdējā paaudze, kas vēl ļāvausi valodniekiem sistemātiski aprakstīt gan sēliskās (skat., piem., Poiša 1985;, 1999; Indāne 1986;, Strautiņa 2007), gan latgaliskās (piem., Balode 2000;, 2008) augšzemnieku dialekta rietumu daļas īpatnības. Šī iemesla dēļ arī pāreja no dzīvā uz mirušā dialektadialekta uz tā mirušajām zonām ir tik strauja, viskā garumāī atbilst kristīgo konfesiju izplatības robežai un precīzi, izņemot vienu fragmentu rietumos, sakrīt ar senā Latgales novada robežu. Šajā areālā seno Latgali no sabiedriskajām institūcijām mūsdienās pārklāj vienīgi tradicionāli izplatītās katoliskās diecēzes un draudzes (skat., piem., Cakuls 1997; E-LKBD).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Precizitātes labad jāpiemin, ka pastāv vēl arī „t. s. pelēkaās zonas”, kurās pēc administratīvi teritoriālajām reformām kādā brīdī bija radies konfesionālais un nacionālais sajaukums – tādā gadījumā, iespējams, izloksne arī izzūd daudz agrāk.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
|
Kā piemēru var minēt to pašu Vīpi431, kas kā pagasts izveidota 20. gadsimtas. 20. gados, sajaucot katolisku senā Līvānu pagasta ziemeļrietumu malu ap Ļovāniem ar luteriskā Ungura pagasta dienvidu daļu starp Mežāri un Vīpi.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Pēc vietējās vēstures zinātāju vārdiem, šajā apvidū ir bijuši ciemi ar dažādu ticību un tautību pārstāvjiem: katoliskie Ļovāni, Leišupi, Auzāni, luterticīgo apdzīvotie Ūdri, Kļaviņi, Slīpie, Mežamuiža, Galvāni, Daugavas Ķiķaukas, Ezerķiķaukas, jauktie Rudzāti, Masāni, vecticībnieku Podvinka, Urbāni, Landzāni, Bisenieki, Cucuļi, jauktās Poļakas.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Kritisko situāciju pastiprina arī tas, ka Barkavas425 izloksnes dienvidu daļai un Barkavas katoļu draudzei ilgstoši piederējušie Murmastienes katoļi ir pārorientējušies uzgājuši Varakļānu draudziē.
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Reālās sekas daļēji jūtamas jau tagad: p. Piemēram, senās Latgales pierobežas Stalīdzānu ciemā 2011. gadā neizdevās atrast nevienu vietējo latgaliskās izloksnes pārstāvi, te jau pārsvarā dzīvo jauz literāroajā valodu pārgā runājuošie vietējie vai sēliskajā pusē dzimuši cilvēki. 6.
6.4. Vārdu secība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Var secināt, kad augšzemnieku dialekta izdzīvošanai mūsdienās lielākas izredzes ir tad, kad sakrīt vairāki viens no otra izrietošiesavstarpēji saistīti vēsturiskie apstākļi: izloksnei jāatrodas Latgalēes teritorijā, tai jābūt katoliskai, konfesijas ziņā nejauktviendabīgai.
6.1. Saistāmība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Nebijav pazīstams arī jēdziens „runāt sēliski”.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Lietoti dažādi varianti: „kā senos laikos“”, „po prostu”, madoniešu, saikaviešu, tirzmaliešu, lizumiešu u. c. valoda.
1. Tehniskais noformējums;
|
Daudz vienkāršāk bijair uzrunāt cilvēkus vēsturiskās Latgales pagastos, uzdodot tiešu jautājumu: v„Vai muokat/ varit parunuot latgaļiski?” Pozitīvās atbildes gadījumā saruna parasti veiksmīgi noritēja latgaliešu izloksnē.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Jo šis vārds ir teritoriālā ziņā ir aptverošāks, jo sīkāk toā nozīmi var modificēt, kombinējot ar lokālo piederību (piemēram., „mūsu Barkavas latgaliešu mēle nav tā īstā, tur, dziļāk, runā īsti latgaliski”), jo drošāk var teikt, ka tas valodas paveids ir ne tikai dzīvs, bet arī labi strukturēts.
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Pat humanitāro zinātņu darbos vārdu „Latgales”, „latgalisks” lietojums ir daudznozīmīgs un bez atsevišķiem paskaidrojumiem var izraisīt pārpratumus, piemēram., kad tiek runāts par dialektu klasifikācijām, kas nevienādi pārklāj kultūrvēsturiskos novadus: šeit pilnīgi iespējami tādi terminoloģiskie salikumi kā Latgales latgaliskās izloksnes, Vidzemes latgaliskās izloksnes, Latgales sēliskās izloksnes – šo salikumu otrie vārdi var būt attiecināmi uz īpatnībām, kas ir ārpus epicentra, t. i., konkrētajiem kultūrvēsturiskajiem reģioniem.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Varbūt šaurāka „runāt latgaliski” nozīme – „runāt katoliski”, taču šo jau iznīkušo terminu, kā izskatās, lietoja Latgales luterticīgo pagastu iedzīvotāji. Termins „i Latgale”, „latgalieši”, „latgaliešu valoda/ dialekts/ izloksne” etnolingvistiskajā terminoloģija nostiprinājās 20. gadsimtas. sākumā, F.kad Francis Kempams izdodoteva monogrāfiju „Latgalieši” (Kemps 1910, skat. arī E-Kemps). Šie termini, kuri no baltu tautu vēstures viedokļa ir salīdzinoši jauni, kaut arī ņemti no viduslaiku hronikām, bija domāti tā laika Vitebskas guberņas latviešu apdzīvotās teritorijas, latviešu etnosa un latviešu izloksnes apzīmēšanai, nomainot nederīgus terminus „Inflantija”, „inflantieši”, „inflantiešu valoda”, un t. Tie bija pretstatīti tā paša līmeņadiem terminiem „kā Baltija”, „baltieši”, „baltiešu valoda/ dialekts/ izloksne”, kas attiecīgi apzīmēja teritoriju, latviešu etnosu un izloksnes, izplatītas Baltijas administratīvajā provincē, kurā savukārt tika iekļautas trīs guberņas – Kurzemes (Kurļandijas), Vidzemes (Lifļandijas) un Igaunijas (Estļandijas) (pats termins „Baltijas provinces” ir tulkojums no vācu valodas: [Russische] Ostseeprovinzen, sal. krievu Остзейские провинции).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
4.1. Lietvārds;
6.2. Savrupinājumi;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
6.8. Palīgteikuma tips;
|
Kempam nebija nodomsa Latgali, latgaliešus pretstatīt Latvijai, latviešiem (galu galā termins Latvija nostiprinājās kā visu latviešu apdzīvotu zemju, ieskaitot, latgaliešus,, arī latgaliešu, apdzīvoto zemju apzīmējums!).
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Interesanti, ka pirmajā izdevumā termini „latgalietis”, „latgaliešu valoda”, „latgalisks” vēl netiek raksturoti pēc definīcijas, kā arī apspriesti no baltu valodu vēstures viedokļa, kas ļautu stingri pateikt, ka vecais viedoklis par divām dzīvām baltu valodām ir nepareizs un revidējams, un pamatot domu, ka kopš šī brīža vajadzētu domāt citādāki.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
|
Vai daudz pozitīvo atbilžu daudzums uz jautājumu, piemēram., „Vai jūs runājat latgaliešu valodā?“”, var būt pietiekams pierādījums tam, ka pastāv atsevišķa (neatkarīga no latviešu valodas) latgaliešu valoda?
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Jautājums ir būtisks, ja tiek virzīta latgaliešu valodas kā atsevišķas valodas ideja. SPārskatoties uz LLTV šķirkļiemus, rodas vēl viens diskutablējams jautājums: vai tik tiešām kopš 20. gadsimtas. sākuma latgalieši pārstāja sevi saukt par latviešiem un savu latgaliešu valodu sāka uzskatīties kā uz par atsevišķu valodu?
2.2. Saīsinājuma izveide;
3. Vārddarināšana;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Uz pēdējo jautājumu ne katrs teicējs bija spējīgs konkrēti atbildēt (visbiežāk skanēja „sava izloksne”), taču uz citiem papildu jautājumiem komentāri un daudzās atbildes bija skaidras.
7.1. Liekvārdība;
|
Kopumā Latgalē šie papildu jautājumi tika uzdoti 53 latgaliski runājošiem teicējiem un 38 teicējiem Vidzemē, kas latgaliski (kā arī lielākoties augšzemnieku dialektā) zināmu iemeslu dēļ runāt neprata.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Taču uz papildu jautājumu „Vai latgaliešu valoda un latviešu valoda ir divas atsevišķas valodas?” rezultāti apkopojami šādi: atbildi nezināja vai atbildēja neskaidri – 6, apstiprinoši (tās ir divas atsevišķas valodas) – 7, savukārt negatīvi (tā ir tā pati viena valoda, latgaliešu valoda ir latviešu valodas dialekts u. c.) – 40.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|