Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9481 vienumi
P. sS.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Palīgverba būt nullforma īstenības izteiksmes saliktās tagadnes 3. personā. ir fakultatīva, piemēram, naktī sasnidzis pirmais sniegs, tā iespējama arī citās izteiksmēs (sk.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Vēža spīles vai maigles? – Var sacīt abējādi.
1. Tehniskais noformējums;
Te ir gan vienas saknes vārdi (sprikstēt // spridzēt) – forma spirkstošs no sprikstēt, sprigans – no spridzēt. (LVA, 20. lp.) P. S. Mūsdienu vārdnīcas uzrāda darbības vārdus spridzēt (LLVV 72, 143) un sprikstēt (LLVV 72, 146), un no tām var veidot divdabju formas ar -ošs.
8. Tekstveide;
Tagad lieto salikteni vielmaiņa (LVPPV 1995, 850.).
1. Tehniskais noformējums;
Biedrojamā zīme [šajā kontekstā – defise] te nav vēlama, jāizsakās kaut kā citādi. (LVA, 10. lp.) Marksisms-ļeņinisms. Īsti –- [defise] nebūtu vietā.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Varbūt te varētu darināt salikteni. (LVA, 1. lp.). Marksisms-ļeņinisms vajadzētu rakstīt bez domu svītras [defises].
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Defise tomēr tika saglabāta terminā marksisms-ļeņinisms (LLVV 5, 96 ), tā lietojama saliktos uzvārdos.
1. Tehniskais noformējums;
Tas tāpēc, ka padomju laikā, it sevišķi 40. un 50. gados, pedagoģiskā un cita zinātniskā literatūra bija krievu valodā, kas obligāti bija jāizmanto, sabiedrība iepriekš tikbija iepazinusies galvenokārt ar Rietumeiropas zinātnisko literatūru.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pēc protokoliem, izvērtējot referātu saturu, lielākā daļa tur sniegto atzinumu jau iztirzāti Jāņa Endzelīna grāmatiņā „Dažādas valodas kļūdas” (Endzelīns 1928), Pētera Ozoliņa – „Valodas prakses jautājumos” (Ozoliņš 1935), un Veltas Rūķes „Valodas un rakstības jautājumos” (Rūķe 1940), kā arī iepriekš iznākušajās J.
5.2. Lieka pieturzīme;
Viņa rakstos ir nievājoši izteicieni par valodniekiem, ka viņi respektē „buržuāziskos valodniekus”, nevis „Marra mācību uz marksisma-ļeņinisma pamatiem”, ka valodas „tīrīšana un latviskošana” ir sabiedrības vajadzību neievērošana un patvaļa” (Ozoliņš 1948), ka „ sociālistiskā pārkārtošana nevar notikt atrauti no krievu valodas. [..] Krievu valoda – ir sociālistiskā laikmeta valoda”, ka „ir jāizbeidz sekošana tādām grāmatām kā vācu laikā izdotai „Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcai”” (Ozoliņš 1949).
1. Tehniskais noformējums;
Endzelīna vēsturiski nozīmīgajām tēzēm” (Niedre 1948, 2. lpp.).
7.1. Liekvārdība;
Pēckara periodā valodas prakses sēdes notika no 1947. gada decembra līdz pat 1950. gada 14. martam (Cīņa 1950), un šādos politiskā terora apstākļos ne katrs valodnieks to varēja veikt.
7.2. Mazvārdība;
Adjektīvi ar izskaņu -īgs un –-isks.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Pret buržuaāzisko idealismu mūsu valodniecībā.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Latvijas PSR Ministru Padomes 1946. gada, 5. jūnija. lēmums Nr. 480.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Lai sasniegtu pētījuma mērķi – gūtu priekšstatu par dažādos Latvijas reģionos lietotajiem neoficiālajiem urbanonīmiem, to darināšanas tendencēm, izveides motivāciju, lietojuma biežumu un funkcijām – tika izveidota anketa, kas galvenokārt tika izdalīta iepriekš minēto pilsētu skolās. 2012. gadā aptaujā piedalījās dažādu Latvijas Universitātes fakultāšu studenti, Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas un Rēzeknes 5. vidusskolas vecāko klašu skolēni, bet 2013. gadā Rīgas Centra sākumskolas 6. klašu skolēni, Rīgas Hanzas vidusskolas, Valmieras Valsts ģimnāzijas un Bauskas Valsts ģimnāzijas vecāko klašu audzēkņi.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Pētījumā uzmanība pievērsta urbanonīmuiem – vietvārduiem, kas nosauc pilsētā esošu ģeogrāfisku objektu (VPSV 2007, 413) –, precīzāk, neoficiālajiem jeb slenga nosaukumiem.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Piemēri izkārtoti alfabēta secībā, norādot arī topoobjektu oficiālo nosaukumu, skaitu, resp., cik reizes attiecīgais slenga vietvārds minēts anketās, kā arī pilsētu (saīsinājutā formā – skat. saīsinājumu sarakstu), kur minētais neoficiālais nosaukums ir reģistrēts.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Apkopotajā anketu materiālā visbiežāk minēts ir ātrās ēdināšanas restorāna „Hesburger” slenga nosaukums Hesītis (Rīgā aptaujā tas minēts 85 reizes, Kuldīgā – 44 reizes).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;