Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9842 vienumi
No lakstaugu nosaukumiem par uzvārdu ir kļuvis Āboliņš (24). ParUzvārdu motivētājvārdiem uzvārdiem kļuvuši ir arī vairāki vispārinātie nosaukumi, pirmkārt, t. Tie ir augu daļu apzīmējumi: Zariņš (10), Lapiņš (28), Skuja (98), otrkārt, augu veida apzīmējumi: Krūmiņš (7), Zālīte (52), treškārt, meža veida apzīmējums: Siliņš (16).
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Starp 100 populārākajiem latviešu uzvārdiem ir 31 ar augu nosaukumiem motivētos uzvārdu ir 31s, t. i., tie sastāda gandrīz trešā daļua.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Lielāko apakšgrupu veido uzvārdi, kam pamatā ir putnu nosaukumi: Balodis (8), Vanags (15), Cīrulis (22), Gulbis (27), Strazdiņš (34), Strods (35), Dzenis (36), Mednis (41), Gailis (51), Gailītis (70), Rubenis (72). Visu šo uzvārduTo pamatā, izņemot uzvārdu Strods, ir kopvalodas putnu nosaukumi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Strods ir viens no izplatītākajiem uzvārdiem Latgalē ar izkaisītu izplatību (Mežs 2017, 26, 316), tā pamatā – Latgales izloksnēs sastopamais putna nosaukums strods ‘strazds’.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lielākā daļa šo uzvārdu ir saistīti ar meža putnu nosaukumiem.
3. Vārddarināšana;
Parasti tiek norādīts, ka latviešiem ir daudz uzvārdu, kas saistīti ar uzvārdatā nesēja ārējām pazīmēm. 100 populārāko uzvārdu vidū sastopams tikai viens uzvārds, kurā ietverta norāde uz matu struktūru.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tas ir uzvārds Sproģis (32), kam pamatā īpašības lietvārds sprogains.
8. Tekstveide;
Salikteņuzvārda Jaunzems (84) pamatā ir vārdu savienojums jauna zeme, kas, iespējams, norāda uz jaunsaimnieka statusu. NTātad – no 100 populārākajiem latviešu uzvārdiem 64 ir iespējams saistīt ar latviešu valodā izplatītiem sugasvārdiem.
7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Uzvārdi, kuru pamatā ir vācu valodas apelatīvi (sugasvārdi) Atšķirībā no uzvārdiem, kuru pamatā ir latviešu valodas sugasvārdi, ir grūti pateikt, vai vācisko uzvārdu pamatā ir sugasvārds, vai kāds vācu uzvārds, vai vietas nosaukums.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Sastopamai vairkneāki vāciskoie uzvārdui ar paaugstināta reljefa apzīmējumu vācu Berg ‘kalns’.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Visi minētie vāciskie uzvārdi ir tā saucamie caurspīdīgie uzvārdi, proti, to atsevišķo komponentu un salikteņu nozīme ir zināma jebkuram vāciski runājošam, tādēļ nevar izslēgt arī iespēju, ka šie uzvārdi ir vietējo muižnieku, rakstvežu vai uzvārdu ņēmēju darināti. Simts100 populārāko uzvārdu sarakstā ir atrodami arī atsevišķi amatu nosaukumu motivēti uzvārdi. Izplatītākais ir uTo pamatā visdrīzāk ir nevis vācu valodā zināms apelatīvs, bet gan kāds vācu uzvārds, kurš ienācis vai nu ar vācu muižnieku starpniecību, vai arī ir bijis zināms latviešu vidū. Uzvārds Šmits (30), kam pamatā ir vācu Schmied ‘kalējs’ (DWB 15, 1053–1057), varētu būt radies arī no uzvārda Schmidt (Meyers 618, 894; Bahlow 1985, 461–462). Uzvārds, Millers (53), kam pamatā ir vācu Müller ‘melderis’ (DWB 12, 2654), varētu būt radies– no uzvārda Müller (Meyers 614, 226–239; Bahlow 1985, 349).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Kā norādīts Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā”, leksēmas brūvelis un brūveris sastopamas latviešu valodā ar nozīmi ‘aldaris’, taču to pamatā ir viduslejasvācu bruwer (ME I 342).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Arī Karla Šillera un Augusta Lībena Vviduslejasvācu vārdnīcā iekļauts vārds bruwer ‘aldaris’ (Schiller, Lübben 1, 443).
2.3. Sākumburti;
Uzvārds Gūtmanis (59), kam pamatā vācu Gutmann ‘labs cilvēks; dižciltīgais’ (DWB 9, 1470), varētu būt radies no uzvārda Gutmann (Bahlow 1985, 193).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Kā norādīts Kārļa. Mīlenbaha un Jāņa. Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā”, leksēma dreimanis sastopama latviešu valodā ar nozīmi ‘virpotājs’, tā tāpat kā igauņu treiman ir aizgūta (ME I 497).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vārdlietojumu grafiskā līkne no 2137 fiksējumiem 1947. g.adā noslīd līdz nullei, piem.ēram, 2007. g.adā (2010. g.adā gan vārds pirmrindnieks periodikā lietots veselas septiņas reizes, taču no tām sešas – pēdiņās, tātad metaforiski, ar kādu nozīmes pārnesumu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Nevienā vācu valodas vārdnīcā šobrīd nav izdevies atrast vārdu Dreimann ar nozīmi ‘virpotājs’. Karla. Šillera un Augusta. Lībena Vviduslejasvācu vārdnīcā iekļauts vārds dreier ‘virpotājs’ (Schiller, Lübben 1, 570).
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti;
Kā norādīts Kārļa. Mīlenbaha un Jāņa. Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā”, leksēma leimanis sastopama latviešu valodā ar nozīmi ‘brīvzemnieks’, tā ir aizgūta no vācu leh(en)mann (ME II 446).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Uzvārds Broks (91) ir viens no biežāk sastopamiem Latgales uzvārdiem, kas sākotnēji bijis izplatīts ap Viļāniem un Varakļāniem (Mežs 2017, 87, 313). 1826. gada Vidzemes dvēseļu revīzijas sarakstos tas minēts arī no vairākām vietām Vidzemē, piemēram, Brock no Smiltenes draudzes Biksējas privātmuižas (LVVA 199. f., 1. apr., 508. l.), Brocke no Palsmanes draudzes Aumeistera privātmuižas (LVVA 199. f., 1. apr., 438. l.).
1. Tehniskais noformējums;
Analogs uzvārds ar paralēlformām Brok, Brock, Brocks u.  c. iekļauts Vācijas digitālajā uzvārdu vārdnīcā (Das Digitale Familiennamenwörterbuch Deutschlands – DFD).
1. Tehniskais noformējums;