Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
Romāna teksts dāvā tā vērīgam lasītājam iespēju iedziļināties daudzveidīgās lingvistiskās parādībās. Piem.ēram, lingvistiskās attieksmes atveidē, kas atklājas romāna varoņa Pētera un viņa krusttēva Jurkas Krauklīša, kuru Rīgā pazīst kā rātskungu Georg Rabemann, sarunā, pēc tam kad krustdēls paziņo par darbu pie pudeļu skalošanas: „Nē, nē, -– tā tu tālu netiksi!
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Sapratīsim, ka viņa tādēļ liela „kontinuitaātes’” cienītāja.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Rezultāti liecina, ka 75 % no aptaujātajiem atpazina aizguvumus.
1. Tehniskais noformējums;
LVŽV, kurā ir mazāks šķirkļu skaits atbilstošajā sadaļā, vāciskas izcelsmes vai ar to saistītu atvasinājumu skaits pēc provizoriska apskata sasniedz apm.ēram 25 %. Šeit gan jāpiebilst, ka nosauktā procentuālā attiecība jāuzskata par tendenci uzrādošu un precīzi skaitļi iespējami tikai pēc nopietnas šķirkļu analīzes veikšanas, kam abas vārdnīcas sniedz daudz iespēju.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Abu vārdnīcu autori nav iekļāvušui interneta vides piemēru ekscerptus.
6.1. Saistāmība;
Daudzos gadījumos iespējams interpretēt lietojumu kontekstā un saistībā ar dažādiem ārpuslingvistiskiem un lingvistiskiem kritērijiem, piem., vārdu lietotāju dzimumu, interesēm, valodas vispārējo raksturojumu, sarunu tēmām u.  c. Turpmāk sekos neliels ieskats divu vācu izcelsmes slengismu (žargona vārdu pēc LVŽV) lietojumā, kas gūts, izmantojot interneta pārlūkprogrammu Google.
1. Tehniskais noformējums;
Patiesi, mūsdienu jaunatne aug un izglītojas pilnīgi atšķirīgā vidē no mums, pieaugušajiem, ir mainījušies ne tikai sazināšanās veidi, bet saziņas valodas un arī viņu digitālās prasmes un pasaules redzējums, līdz ar kto mainījusies arī jauniešu valodu lietojums, lingvistiskā attieksme pret dzimto, krievu un angļu valodu Latvijā. 2019. gadā jau vairākos avotos parādījās satraucošas ziņas, ka latviešu jauniešu un bērnu vidū ir vērojama tendence sazināties angliski. Žurnāliste G.undega Gauja savā rakstā žurnālam “„Ieva” arī uzsver, ka tie nav bērni vai jaunieši, kas būtu atgriezušies no ārzemēm, vai nāktu no jauktām ģimenēm, un ka šādas situācijas tiek novērotas arvien biežāk.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdz šim viņu pa latviski rakstīja «„ei»”.
1. Tehniskais noformējums;
Interesanti, ka elektroniskajā vidē parādās vēl divi latviešu valodai samērā neparasti rakstības veidi, kuri hipotētiski varētu nozīmēt arī nedaudz atšķirīgu izrunu: ar –-ht- un ar –-cht- saknes izskaņā (sal. vācu –-cht-), piem., rihtīgs trilleris, richtīgs jaunības maksimālisms.
1. Tehniskais noformējums;
Jāpiezīmē, ka formasvarianti ar –-cht- ir skaita ziņa vismazāk pārstāvētasi.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Bez jau minētajām saknes līdzskaņu variācijām parādās arī vārds bez galotņu formanes riktīg. Piemēram, riktīg labs, riktīg lielas pannas, riktīg garlaicīgi, un tikai reizēm bezgalotņu formašis variants parādās ar apostrofu, piem. riktīg’ cepī, riktīg’ jaukās dienas.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atsevišķos gadījumos var runāt par lietojumu noteiktā reģionā, piem., Ziemeļkurzemē, uz ko norāda galotņu trūkums arī pārējās vārda formās un konteksts, taču tādu gadījumu nav daudz.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Vai veidojas jaunas sarunvalodas formavariants ar nozīmi ‘tiešām;, ļoti’?
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Ernstsones un L. Tidriķes veidotajā jauniešu leksikas sarakstā ir arī dubultformaojums biki-biki ‘mazliet, nedaudz’ un bišķi, bišku ar tādu pašu nozīmi (Ernstsone, Tidriķe 2006, 134-135).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā, piemēram., paralēli vienskaitļa ģenitīva formai (SIA „Hanzas vīna galerija”) ir lietots nosaukums ar nominatīvu (SIA „Hanza koki”).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Par vācu valodas lomu reģionālās identitātes veidošanā. Vācu valoda ir bijusi nozīmīga vēsturiskā kontaktvaloda ne tikai Baltijā (galvenokārt Latvijā un Igaunijā), bet daudz plašākā Ziemeļeiropas reģionā.
5.2. Lieka pieturzīme;
Virkne kopīgu vārdu saista Ziemeļeiropas valodas arī ar latviešu valodu. Šis kopīgais slānis, kas sakņojas kopīgā pagātnē, jau vairākkārt ir saistījis valodnieku uzmanību. 1981. gadā tika publicēta Roberta Hinderlinga (Robert Hinderling) monogrāfija „Die deutsch-estnischen Lehnwortbeziehungen im Rahmen einer europäischen Lehnwortgeographie”, kurā tās autors pievēršas vācu aizguvumiem igauņu valodā sastatījumā ar atbilsmēm latviešu un skandināvu valodās.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Hinderlings (Hinderling) uzsver vācu valodas biežo starpnieklomu, veicinot aizguvumu ienākšanu arī no tai rietumos esošajām vai Vidusjūras baseina valstu kultūrām, tādējādi pievēršot uzmanību kultūru ietekmes ceļiem.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Interesants mūsu gadījumā ir secinājums, ka „valodu Eiropas” („Spracheuropa”) izpratnei nepieciešams pievērsties tās tālākajiem reģioniem, jo tur koncentrējas valodas elementi, kuru ceļš vedis caur dažādām valodām un kultūrām (Hinderlings 1981, 210-–216).
1. Tehniskais noformējums;
Latviešu lasītājam varētu būt vērtīgs šajā krājumā publicētais Raimo Rāga (Raimo Raag) pārskats par valodu kontaktiem starp igauņu, somu, lejasvācu/augšvācu un Igaunijas zviedru valodu (Raag 1997, 317-–346).
1. Tehniskais noformējums;