Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
Starp labi uzrakstītiem darbiem, kuros ir vērojama leksiskā precizitāte un daudzveidība, ir teksti, kas atspoguļo skolēnu iedziļināšanos kāda autora daiļradē vai biogrāfijā, izmantojot arī noteiktam autoram raksturīgo leksiku, vārdkopas, simbolus, metaforiskus izteicienus u.  tml. Šajos pārspriedumos ir jaušamas arī skolēnu vēstures un ģeogrāfijas zināšanas, spēja raksturot noteiktas vietas un laika garu, sabiedrību, sociāli politiskās norises u.  tml. Skolēnu sniegumu, viņu leksikas zināšanas var mērīt, arī, pievēršot uzmanību pārspriedumos lietotajām jēdzienu, parādību vai norišu definīcijām, semantiskiem skaidrojumiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Skolēni savos darbos maz izmanto citās mācību jomās apgūtos jēdzienus un terminus (par vēstures, kultūrvēstures notikumiem, personībām, ģeogrāfiju u.  c.), nesaskatot iespēju pārnest citos mācību priekšmetos gūtās zināšanas par atšķirīgiem satura jautājumiem uz latviešu valodas mācību priekšmetu.
1. Tehniskais noformējums;
Kad Indrānu tēvs izsaka mums labi zināmos vārdus „.. es nošķīru tos Indrānus, kas pilda manu maku, no tiem, kas iepriecina manu sirdi” (Blaumanis [1904] 1997, 153), Civillikums vēl nav tapis.
5.2. Lieka pieturzīme;
Atslēgas vārds šai gadījumā ir teksts, un veiksme šai darba laukā balstās uz trim vaļiem – juridiskajām zināšanām, lingvistiskajām zināšanām un tekstveides prasmi jeb tekstuālo kompetenci, kā to definējis Honkongas Universitātes profesors Vijajs Kumars Batia (Vijay Kumar Bhatia).
1. Tehniskais noformējums;
Izpratne par to, ko nozīmē rediģēt, var atšķirties, tāpēc, pirms ķertieredaktors ķeras pie darba, der pārliecināties, ko ar šo jēdzienu saprot darba devējs.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Var izrādīties, ka tiek gaidīts korektora darbs vai nemaz nav priekšstata, ko gribēprasīt no redaktora, un tiek doti visai abstrakti uzdevumi (uzmetiet aci, tikai pārlasiet u. tml.).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Eiropas Savienības iestādēs tiek daudz domāts par tiesību aktu kvalitāti, kas ietver ne tikai paša likumdošanas procesa kvalitāti, bet arī teksta lingvistisko kvalitāti (skat., piemēram, Komisijas pētījumus „Programme for Quality Management in Translation” (2009) un „Quantifying Quality Costs and the Cost of Poor Quality in Translation” (2012)).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Savukārt Starptautiskās Standartizācijas organizācijas noteiktie tulkošanas standarti (ISO 17100:2015) cita starpā paredz vairākus teksta kvalitātes kontroles aspektus un definē tādus jēdzienus kā rediģēšana, pārlasīšana un korektūra. Šie standarti nosaka, ka rediģēt (to revise) nozīmē satura atbilstības pārbaudi, resp., tulkojuma salīdzināšanu ar avota tekstu, savukārt pārlasīt (to review) nozīmē lielāko uzmanību pievērst tulkotā teksta funkcionalitātei, bet veikt korektūru (proofreading) – novērst tehniskas kļūdas pirms publicēšanas.
1. Tehniskais noformējums;
Tāpēc būtu likumsakarīgi uzskatīt, ka uzdevums „rediģēt” nozīmē aptvert un labot pilnīgi visus teksta parametrus.
5.2. Lieka pieturzīme;
Rediģēšanas uzdevumus var netieši atvasināt arī no attiecīgās iestādes prasību un ieteikumu apkopojuma jeb rokasgrāmatas – tas, kas jāievēro tiesību aktu autoriem (izstrādātājiem vai tulkotājiem), jāievēro arī redaktoriem, proti, jāpārbauda, vai rokasgrāmatas prasības ir ievērotas. (No Latvijā izdotajām rokasgrāmatām jāpiemin Valsts kancelejas 2002. gadā izdotā „Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata” un Tulkošanas un terminoloģijas centra 2006. gadā izdotā „Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata”).) Īsumā var sacīt, ka rediģēšanas pamatuzdevums un pragmatiskais mērķis ir teksta kvalitātes nodrošināšana.
1. Tehniskais noformējums;
Protams, šāda mērķa izvēle nozīmē piešķirt redaktoram papildu funkciju, kas vēl vairāk „apēd” rediģēšanai atvēlēto (tradicionāli trūcīgo) laiku.
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr, pēc manām domām, ir vērts iet šo ceļu, jo, pirmkārt, redaktors jau tik un tā nevar izbēgt no zināmas „apgaismošanas misijas” – autori un pasūtītāji tik un tā mēdz uzdot jautājumus un arī apstrīdēt redaktora labojumus.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Turklāt, ilgstoši sadarbojoties ar vieniem un tiem pašiem autoriem, pat bez īpašas piepūles kļūst skaidri saskatāms katra „profils” – raksturīgākie klupšanas akmeņi tekstveidē, zināšanu robi un pat rakstura izpausmes (paviršība, neuzmanība vai tml.).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Un, otrkārt, „apgaismojot” autorus, varam cerēt uz gaišāku nākotni – arvien labāki teksti un tātad vieglāks redaktora darbs. (Šo rakstot, es atļaujos pievērt acis uz to, ka reizēm, pat regulāri informējot un „apgaismojot”, progress ir gaužām vāji saskatāms...) Kritiskā domāšana Raksta autores pieredze liecina, ka rediģēšanas process un jo īpaši sadarbība ar autoriem veicina kritisko domāšanu. Šīs parādības ir cieši saistītas un savstarpēji atkarīgas – rediģēšana palīdz attīstīt kritisko domāšanu, kas savukārt ir obligāts lietpratīgas rediģēšanas priekšnoteikums.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Līdzās diviem tikko minētajiem galvenajiem avotiem, no kuriem varam spriest par latviešu valodas vārdu lietošanu – 70. gadu biežuma vārdnīcai un mūsdienu korpusam, ir izmantojams vēl kāds interesants informācijas avots, proti, interneta portāls Pwww.periodika.lv. Šajā portālā var atrast datus par viena vai otra vārda lietojumu skaitu Latvijas periodiskajos izdevumos dažādos gados, kā arī šo lietojumu ilustratīvos piemērus.
1. Tehniskais noformējums; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Problēmas ar to bieži sastopamas gan latviski rakstītajos, gan tulkotajos tekstos , proti, bieži vien apzīmētāju no apzīmējamā vārda šķir citi teikuma locekļi vai palīgteikums, un tā nav pieņemama prakse.
1. Tehniskais noformējums;
Risinājums šai gadījumā – pārvaldītais apzīmētājs, kas izteikts ar lietvārdu datīvā un teikumā atrodas aiz apzīmējamā vārda: Komisijas Lēmums, ar ko aizstāj pielikumu Lēmumam 2005/769/EK par noteikumiem, kas piemērojami pārtikas atbalsta iepirkumiem, ko veic NVO, kuras Komisija apstiprinājusi tādu produktu iepirkšanai un mobilizēšanai, kas piegādājami saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1292/96. Šo apzīmētāju bieži vien nepazīst kā apzīmētāju, un gadās pat, ka šādu konstrukciju uzskata par kļūdu, proti, burtisku angļu teksta atdarinājumu (Annex to..), kaut faktiski tā šai gadījumā ir vienīgā lingvistiski korektā alternatīva, kā novērst kļūdu un padarīt izteiksmi skaidrāku.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Aizgūšanas laiks nav droši zināms, taču zināms, ka, piemēram., Juris Alunāns rakstā „Kāds vārds par latviešu valodu” (1856), kurā manāma ļoti spēcīga vācu valodas ietekme dažādos valodas līmeņos, lieto adj.īpašības vārdu riktīga: „Ar divbalsnieku «„eu»” vēl nezinu, ko darīt.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Rediģējot šādau apzinātau teksta stratēģijau jāspēj nošķirt no parastas liekvārdības un nav jācenšas izteiksmi vienkāršot un konkretizēt.
6.1. Saistāmība;
Piemēram, fragments no Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību.
7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;