Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5210 vienumi
Jautājums ir pārfraāzējams: vai valsts amatpersonām, uzrunājot Latvijas sabiedrību, jārunā tikai latviski?
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Ziņojumā, kura mērķis bija sekmēt sabiedrības saliedētību, kā nacionālās drošības jautājumu un valsts stabilitātes priekšnoteikumu, tika teikts: “..„[..] politikas prioritātēs nacionālās (latviskas) mediju telpas stiprināšana dominē pār iekļaujošu komunikāciju ar mazākumtautībām – atsevišķi politikas veidotāji izvēlas runāt tikai latviešu valodā, neraugoties uz viņus intervējošā medija un tā auditorijā lietoto valodu.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Labu piemēru rāda tie politikas veidotāji un ierēdņi, kuri ar krievvalodīgajiem medijiem runā to auditorijas vairākuma valodā.” (Ziņojums 2016:, 18). Ziņojuma autori atsaucās uz Valsts valodas pamatnostādnēs ietverto principu “„veicināt un uzturēt ikviena Latvijas iedzīvotāja bilingvismu un multilingvismu, pozitīvu attieksmi pret latviešu valodu un valodu daudzveidību”, izdarot secinājumu “: „Tomēr valodu daudzveidība praksē tiek ierobežota.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2015.–2020. gadam formulēta šāda problēma: “„Nesakritība starp valsts valodas un minoritātes (krievu) valodas nominālajām un faktiskajām sociolingvistiskajām funkcijām. ([..)] Kā negatīva pastiprinoša tendence identificēta krievu valodas izplatības dinamika Latvijā, agresīva krievu valodas informatīvās telpas ienākšana latviešu valodas vidē.”” (Turpat).Ziņojums 2016, 18) Faktiski ziņojuma autori rekomendējuši atgriezties pie latviešu-krievu sociālā bilingvisma publiskajā un informatīvajā telpā, pilnībā sagrozot pamatprincipā “„veicināt pozitīvu attieksmi pret valodu daudzveidību” ietverto jēgu.
1. Tehniskais noformējums;
Kā neskaitāmas reizes uzsvērts, latviešu un krievu valodas konkurence vienā un tajā pašā teritorijā ir reāla, pie tamturklāt arī vēsturiskie, etnodemogrāfiskie un ekonomiskie faktori joprojām neļauj padoties pilnīgiem brīvā tirgus principiem un prasa juridiski noteikt latviešu valodas monopolu vai vismaz prioritāti publiskajā telpā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Valsts valodas komisijas iebildumi bija skarbi un pamatoti, bet diemžēl kļūdainais viedoklis tika tiražēts daudz plašāk, nekā tā atspēkojums.
5.2. Lieka pieturzīme;
Ja rektora amatā ieceļ ārvalsts pilsoni, viņam jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.” (Likumprojekts 2020). Valodas prasmes un tulka pakalpojumu izmantošanas vienādošana rektora – amatpersonas, kas pārstāv augstskolu attiecībās ar valsti un sabiedrību, – darbā ir teorētisks nonsenss un praktiski neīstenojams modelis.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vai valsts valodas monopols var būt nevēlams? 2020. gada 3. septembrī Saeima nodeva atbildīgajai komisijai izskatīšanai deputātu grupas priekšlikumu veikt grozījumus „Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, nosakot, ka “: „Priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumi, veicama tikai valsts valodā”.” (Grozījums 2020) Valodas politikas kontekstā šāds rosinājums būtu atbalstāms.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Priekšlikums būtu vēl viens solis, laikas nostiprinātu mūsu valsts pamatus un Satversmē noteikto valsts valodu.
7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Nedrīkst ignorēt to simbolisko lomu, ko valsts amatpersona pildaveic ar savu valodas lietojumu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Bīstama ir beidzamajā laikā pastāvošā tendence uzskatīt, ka latviešu valodas pozīcijas ir pilnībā nostabilizējušās un ka stingra nostāja attiecībā uz latviešu valodas lietošanu būtu diskriminējoša, netaisnīga vai rusofobiska.
4.3. Īpašības vārds;
Nozīmīga diskusija ar moto “„Latviešu valoda pašu iztapības gūstā” lasāma žurnālā “„Domuzīme”.
1. Tehniskais noformējums;
Maija Kūle norāda, ka “..„[..] vērtības ir kultūrvēsturiski noteiktas, objektīvas, jo ir saattiecināmas ar noteiktu laikmeta ievirzi, tās tiek apzīmētas ar sabiedriskajā domā saprotamiem jēdzieniem, tās rezonē ar kultūrvēsturisko paradigmu un atainojas nacionālajā identitātē” (Kūle, 2018:, 394).
1. Tehniskais noformējums;
Mūsdienu plānošanas reģionu (skat. E-LPR), tūrisma reģionu, vēlēšanu apgabalu, tiesu apgabalu daļas šajā apvidū vairs neatbilst gadsimtiem (līdz Otrā pasaules kara beigām) pastāvējušo vēsturisko areālu robežām: piemēram., Zemgales reģionā ir iekļauta Krustpils, Mežāre, Vīpe un Atašiene, bet Vidzemes reģionā – Murmastiene un Varakļāni.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Turpretī kā bijušā Daugavpils rajona sastāvdaļa mūsdienu Latgalei pievienota Subate, Eglaine, Ilūkste, Kalkūne, Demene un citas Daugavas kreisā krasta vietteritorijas, kas pēc vēsturiskās teritoriālās piederības ir sēliskas (jeb zemgaliskas, vai, visvecākās paaudzes pārstāvju vārdiem sakot, kursiskas).
7.3. Neiederīgs vārds;
Saskaņā ar grāmatas „Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti” dotumiem (VAPDR: 2. pielikums, 1403. tabula), piemēram., Eglaines apkaimē dažādā pakāpēlīmenī latgaliski protot 19 %, par latgalieti sevi pilnībā uzskatot gandrīz 18 % respondentu (sal. 2103. tabulu), Demenē, kur latviešu reāli ir 15 %, latgaliešu valodu zinprotot 26 %, bet par latgalieti sevi droši uzskatot 5 % aptaujāto. Šie skaitļi, ja tie tik tiešām balstīti uz vietējo, nevis atbraucēju atbildēm, pat pieļaujot diezgan nosacītu statistisko ticamību, ļauj saskatīt tendenci – līdz ar administratīvo robežu pārbīdi noteiktā apvidū atsevišķu cilvēku reģionālās identitātes maiņa ir iespējama dažu paaudžu laikā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
To, ka stabilām kultūrvēsturiskajām robežām ir noteicoša loma gan lingvistiskās apziņas, gan paša dialekta saglabāšanaā, rāda kāds 2010.–2012. gada pētījuma novērojums. Šī pētījuma mērķis bijis precizēt augšzemnieku dialekta sēlisko un latgalisko izlokšņu saskarsmes joslā (starp Līvāniem, Barkavu, Gulbeni un Lizumu) esošās izoglosas, no kurām galvenā – kāpjošās un lauztās zilbes intonācijas izoglosa.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Taču drīz vien noskaidrojās, ka šo ieceri pilnībā īstenot neizdosies: dialekta lietojuma sfēra ir stipri sašaurinājusies, un dažos apvidos savdabīga negatīvā izdzīvošanas „kritiskā masa” neatgriezeniski pārsniegta – bērni un bieži vien viņu vecāki izloksni nav mantojuši, to prot un tajā runā vien pašas vecākās paaudzes pārstāvji.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Dialekta pirmsnāves stāvoklis īpaši spilgti ir pamanāms sēliskajā pusē Vidzemē (Mētrienas429, Saikavas424, Meirānu421, Lubānas417, Dzelzavas409, Adulienas408 un Tirzas399 izloksnē u. c.), arī Vidzemes latgalisko izlokšņu areālā (Vecgulbenē401, Jaungulbenē410, Galgauskā400, Lizumā397,), kur pēc ilgiem meklējumiem starp vecākiem cilvēkiem, kas dzimuši pirms 20. gadsimta trīsdesmitajiem30. gadiem, atrasti tikai daži vecā dialekta runātāji.
1. Tehniskais noformējums;
Pārējo valoda ir stipri literarizēta, palikušas tikai augšzemnieku pazīmju „ēnas” (piemēram., kāpjošā (nelauztā) vai lauztā zilbes intonācija, daļējā ie, uo monoftongizācija u. c.).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme;