Uzvārds Laizāns (90) ir bijis viens no izplatītākajiem latgaliešu uzvārdiem, kas bijis koncentrēts plašā apgabalā Latgales vidienē (Mežs 2017, 168, 313).
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Uzvārda nozīme ir neskaidra. Ilmāra. Meža grāmatā šā uzvārdatā varbūtējā rašanās tiek saistīta ar poļu uzvārdu Łais, kam pamatā personvārds Lais, Leis, kas savukārt radies no viduslejasvācu lise, linse ‘kluss, maigs, mierīgs’ (Mežs 2017, 168). Šāds uzvārda Laizāns skaidrojums liekas maz ticams, jo uzvārds Łais Polijā ir reti izplatītsastopams.
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas nav iekļauts, piemēram, Jana. Bistrona 1936. gadā publicētajā pētījumā par poļu uzvārdiem (Bystroń 1936).
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Iespējams, šā vārda cilme jāmeklē latviešu resp. latgaliešu valodas leksikā. Kārļa. Mīlenbaha un Jāņa. Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā” ir iekļauts vārds laiza no Varakļāniem (ME II 414).
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Vārdnīcas autori šo vārduto saista ar kopvalodas laiža, kam ir izdalītas vairākas savstarpēji saistītas nozīmes ar kopīgo sēmu ‘kārumnieks, gardēdis’ (ME II 415). Šāda motivējošā pazīme ir visai ticama uzvārdam. Šo hipotēzi Jānis. Endzelīns piedāvā arī vairākiem vietvārdiem ar sakni laiz-/laiž-, atsevišķos gadījumos norādot, ka vietvārda pamatā ir uzvārds (Lvv II 251).
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pauls Balodis savā pētījumā „Ne tikai Bērziņš, Kalniņš, Ozoliņš…” uzvārdus Nagla un Nagliņš pieskaita uzvārdiem, kas radušies no darbarīku nosaukumiem (Balodis 2018, 520).
7.1. Liekvārdība;
|
Piemēram, šis uzvārds minēts arī 1826. gada Vidzemes dvēseļu revīzijas sarakstos šis uzvārds minēts arī tur: Nagla Alūksnes draudzes Kalnamuižas privātmuižā (LVVA 199. f., 1. apr., 175.I. l.), Naglin Turaidas Lēdurgas draudzes Vidrižu privātmuižā ar Barauskas pusmuižu (LVVA 199. f., 1. apr., 504. l.).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
|
Līdz ar to ir ticamas vairākas šā uzvārda rašanās hipotēzes: 1) uzvārd – tas radies no (1) atbilstoša lietuviešu uzvārda vai sugasvārda; 2) uzvārds radies no, (2) poļu sugasvārda wojewoda vai atbilstoša uzvārda; 3) uzvārds radies vai arī (3) no latviešu valodas sugasvārda vaivads, vaivods. PVar secināt, ka par labu slāvu cilmei vismaz kāds no pētniekiem ir izteicies par pieciem uzvārdiem.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Starp simt100 Latvijas populārākajiem uzvārdiem nav sastopams neviens, kura pamatā būtu vietvārds.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
|
Lielākā daļa šīs grupas uzvārdu – pieci – ir salikteņi ar priekšvārdu pirmajā komponentā un vācu apelatīvu Sohn ‘dēls’ (iespējams, arī zviedru son) otrajā komponentā.
1. Tehniskais noformējums;
|
Visi pieci uzvārdi ir simts100 populārāko uzvārdu pirmajā trešdaļā: Jansons (4), Pētersons (11), Andersons (18), Jēkabsons (29), Miķelsons (31). Šobrīd ļoti populārs ir uzvārds Ivanovs (19).
|
Kā norāda Ilmārs. Mežs, Ivanovs ir izplatītākais uzvārds Latvijas krieviem (Mežs 2017, 130).
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Iespējams, personvārds Logins radies no cita personvārda – Longins, kam pamatā latīņu longus ‘ilgs, garš’ (Siliņš 1990, 219).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Starp simts100 populārākajiem uzvārdiem sastopams arī Valters (83).
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tā pamatā ir personvārds Valters, kas fiksēts jau vismaz 1599. gadā Rēzeknē. StarpAnalizējot populārākiemos uzvārdiem irus, var secināt, ka tikai 10 ir tādi, kuru pamatā ir īpašvārds. Jā – priekšvārds vai priekšvārds kopā ar patronīmisko apzīmējumu dēls. Ļoti lielas atšķirības vērojams uzvārda nesēju skaitā. Tikai trim uzvārdiem ir vairāk nekā 10 000 to nesēju, un tikai 10 uzvārdiem ir vairāk nekā 5000 nesēju. Var piebilst, ka vēl tikai 76 uzvārdiem, to nesēju skaits pārsniedz 1000. Simts100 populārākie uzvārdi norāda gan uz uzvārdu došanas pamattendencēm, gan uz latviešu valodas kontaktiem ar citām valodām.
1. Tehniskais noformējums;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Priekšvārdu autori Ilmārs. Mežs, Muntis. Auns, Otīlija. Kovaļevska, Anna. Stafecka.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Atzīti arī sinonīmi izpletņlēcējs un parašutists, finieris un saplāksnis, kaut gan saplāksnis esot ieteicamāks. Tagad rRodas šaubas, vai vārds parašutists (sal. kr. парашютист) iederas literārajā valodā, tas gan ievietots „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” (LLVV 61, 298).
7.1. Liekvārdība;
|
J. Endzelīnu kāds provocēja un atkārtoti uzrunāja par „biedru Endzelīnu”, viņš uzdeva valodas prakses sēdes vadīt Pēterim. Kļaviņam un pameta sēžu zāli. 1948. gada valodniecības sēdēs tika pārrunāti gan praktiskie latviešu valodas jautājumi, gan doti krievu valodas vārdu tulkojumi, gan skaidrotas atsevišķu vārdu nozīmes Llatviešu valodas tēzauram, – Valodniecības institūts vāca tam materiālus (LVAa, 2. lp.).
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.3. Sākumburti;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Dr. Andrejam Upītim. TiekAbi studenti ziņotsjuši, ka atklātās valodniecības sēdes netiekesot rūpīgi sagatavotas, ka tajās netiekot aplūkojota kādau noteiktau tēmau. Jautājums tiekSūdzību izskatītsja institūta zinātniskajā padomē, un turpmāk ieteikts – katru atklāto valodas prakses sēdi sākt ar referātu, resp., ziņojumu, par kādu jautājumu, kas saistīts ar institūta zinātnisko darbu, un tad to apspriest, kā arī vērtēt dažādus tulkojumus, „sevišķi ievērojot jaunās padomju sociālistiskās iekārtas dzīvē radušos jaunos jēdzienus, to apzīmējumus un izteiksmes konstrukciju” (LVA, 3. lp.).
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Turpmāk, kopš 1948. gada 27. janvāra, gandrīz katra atklātā valodas prakses sēde tiek sākta ar kādu noteiktu referātu: 27. janvārī „Par prepoziīcijas pie lietāšanu” referē laborante Mirdza Plūme (1918– 1948), 10. februārī „Par prepoziīciju apakš, zem, pirms un priekš ” – vecākā zinātniskā līdzstrādniece Elfrīda Šmite (1909–1989), 23. martā „Par prepoziīciju uz” – vecākā zinātniskā līdzstrādniece Milda Lepika (1890–1976), 26. oktobrī „Par izskaņas -šana un -ums lietāšanu” – jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Mērija Saule-Sleine (1895–1982).
1. Tehniskais noformējums;
2.1. Vārdu pareizrakstība;
|