Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8367 vienumi
Un, otrkārt, „apgaismojot” autorus, varam cerēt uz gaišāku nākotni – arvien labāki teksti un tātad vieglāks redaktora darbs. (Šo rakstot, es atļaujos pievērt acis uz to, ka reizēm, pat regulāri informējot un „apgaismojot”, progress ir gaužām vāji saskatāms...) Kritiskā domāšana Raksta autores pieredze liecina, ka rediģēšanas process un jo īpaši sadarbība ar autoriem veicina kritisko domāšanu. Šīs parādības ir cieši saistītas un savstarpēji atkarīgas – rediģēšana palīdz attīstīt kritisko domāšanu, kas savukārt ir obligāts lietpratīgas rediģēšanas priekšnoteikums.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Līdzās diviem tikko minētajiem galvenajiem avotiem, no kuriem varam spriest par latviešu valodas vārdu lietošanu – 70. gadu biežuma vārdnīcai un mūsdienu korpusam, ir izmantojams vēl kāds interesants informācijas avots, proti, interneta portāls Pwww.periodika.lv. Šajā portālā var atrast datus par viena vai otra vārda lietojumu skaitu Latvijas periodiskajos izdevumos dažādos gados, kā arī šo lietojumu ilustratīvos piemērus.
1. Tehniskais noformējums; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Problēmas ar to bieži sastopamas gan latviski rakstītajos, gan tulkotajos tekstos , proti, bieži vien apzīmētāju no apzīmējamā vārda šķir citi teikuma locekļi vai palīgteikums, un tā nav pieņemama prakse.
1. Tehniskais noformējums;
Risinājums šai gadījumā – pārvaldītais apzīmētājs, kas izteikts ar lietvārdu datīvā un teikumā atrodas aiz apzīmējamā vārda: Komisijas Lēmums, ar ko aizstāj pielikumu Lēmumam 2005/769/EK par noteikumiem, kas piemērojami pārtikas atbalsta iepirkumiem, ko veic NVO, kuras Komisija apstiprinājusi tādu produktu iepirkšanai un mobilizēšanai, kas piegādājami saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1292/96. Šo apzīmētāju bieži vien nepazīst kā apzīmētāju, un gadās pat, ka šādu konstrukciju uzskata par kļūdu, proti, burtisku angļu teksta atdarinājumu (Annex to..), kaut faktiski tā šai gadījumā ir vienīgā lingvistiski korektā alternatīva, kā novērst kļūdu un padarīt izteiksmi skaidrāku.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Aizgūšanas laiks nav droši zināms, taču zināms, ka, piemēram., Juris Alunāns rakstā „Kāds vārds par latviešu valodu” (1856), kurā manāma ļoti spēcīga vācu valodas ietekme dažādos valodas līmeņos, lieto adj.īpašības vārdu riktīga: „Ar divbalsnieku «„eu»” vēl nezinu, ko darīt.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Rediģējot šādau apzinātau teksta stratēģijau jāspēj nošķirt no parastas liekvārdības un nav jācenšas izteiksmi vienkāršot un konkretizēt.
6.1. Saistāmība;
Piemēram, fragments no Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību.
7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Ja tomēr tas notiek, tad atbilde var būt vai nu rediģēšanas prasmes trūkums (kopā ar iesācēja vēlmi demonstrēt uzcītību), vai nespēja pieņemt cita autora „spēles noteikumus” (šā iemesla dēļ labi tulkotāji ne vienmēr var būt arī labi redaktori), vai arī fakts, ka teksta kvalitāte patiešām ir nepieļaujami zema (un arī tā diemžēl mēdz gadīties).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Visa teksta pārrakstīšana var būt ārkārtas risinājums izņēmuma gadījumā, taču tā nedrīkstētu būt norma. J, jo šāda darbošanās gluži vienkārši nav racionāla ne cilvēkresursu, ne finanšu resursu izlietojuma ziņā.
6.6. Dalījums teikumos;
Un, tieši tāpat kā tekstu autoriem, arī redaktoriem laiku pa laikam nepieciešams saņemt darba vērtējumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Jāuzsver, ka par nopietnu vērtējumu neuzskatu t. s. „klientu apmierinātības aptauju” – saprotams, ka autors visbiežāk būs apmierināts ar redaktoru, kas viņa darbā neko nav labojis, un ārkārtīgi neapmierināts, ja redzēs tekstu pamatīgi pārveidotu („sabojātu”).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lai izvērtētu, vai rediģēšana ir bijusi lietpratīga un jēgpilna vai varbūt teksts patiešām ir „sabojāts”, vērtētājam jābūt profesionālam un objektīvam.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Jaunajā redakcijā tiek aizliegts nodot neizpaužamas ziņas „ ārvalstij vai ārvalsts organizācijai”.
1. Tehniskais noformējums;
Vai varbūt ejam vieglāko ceļu un, aizmirstot par valodas sistēmu, sekojam likuma burtam, ne garam ?
1. Tehniskais noformējums;
Kā uzskata Molizes Universitātes profesors Alberto Vespaziaciāni (Alberto Vespaziani), juristu pieķeršanos gramatiskai (t. i., burtiskai) interpretācijai rada profesionālās prasmes trūkums un bailes kļūdīties jeb bailes no brīvības (Vespaziani 2010, 130). (Interesanti, ka burtiska sekošana likumu tekstam tiek uzskatīta par tipisku parādību Latvijas likumu piemērošanas praksē (skat. Smiltēna 2012, 409).
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Taču tas, bez šaubām, ir cits temats). Pozitīvi ierobežojumi Lai cik vērtīgi un daudzpusīgi būtu rokasgrāmatu ieteikumi, realitāte vienmēr ir daudz interesantāka un laika cīņai ar teksta nepilnībām vienmēr ir pārāk maz. Tomēr laika ierobežojumam ir sava pozitīvā nozīme – tas liek mobilizēties, spiež domāt kritiski un atsijāt svarīgo no nesvarīgā.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Taču tie ir tikai empīriski vērojumi un minējumi, kas attiecas tikavienīgi uz lietišķiem tekstiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Vairumā gadījumu runātāji izšķiras par labuvēlas PowerPoint prezentācijāmas, jo tās ir vienkārši veidojamas un demonstrējamas, informācija tajās ir viegli un pārskatāmi strukturējama, turklāt iespējams pievienot dažādus papildu efektus – burtu un fonu krāsas, slaidu pārejas, teksta pakāpenisku atsegumu u.  c. Pēdējos gados PowerPoint gan uzradies spēcīgs konkurents – mākoņserviss Prezi, kas ļauj radīt interaktīvas prezentācijas (Līcis 2013).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vadoties pēc šādiem priekšstatiem, top prezentācijas, kurās ziņojuma/referāta teksts tiek sadalīts mazākās vienībās un nepārveidots tiek izkārtots prezentācijas slaidos.
6.5. Izteicēja izveide;
Prasības prezentācijas tekstam kopumā Pievēršoties jautājumam par prezentācijas tekstu kopumā, jāaplūko divi aspekti: (1) prezentācijas teksta apjoms un uzbūve, (2) prezentācijas teksta vizuālais noformējums.
1. Tehniskais noformējums;