Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8367 vienumi
Argumentētās rakstīšanas kontekstā bez leksiskās un sintaktiskās sarežģītības tiek uzsvērtas arī tādas laba rakstu darba pazīmes kā: teksta kohēzija un satura saistījums, prasme pamatot savu domu, pierādīt to ar faktiem, statistiku u. tml., lietot pretargumentus, atklājot spēju saskatīt atšķirīgas perspektīvas un interpretēt dažādus viedokļus (Ferretti, Graham 2019).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Nobeigums 12. klases skolēnu pārspriedumu teksti atklāj, ka jauniešu lielākajai daļai jauniešu latviešu valodas lietpratība nav tik augstā līmenī, kā to varētu sagaidīt pēc 12 mācību gadiem (īpaši skolēniem ar latviešu valodu kā dzimto valodu).
6.4. Vārdu secība;
No valodas pareizuma viedokļa Latgales mazākumtautību vidusskolu beidzēju darbi rada diezgan lielu satraukumu, jo 12 gadu garumā, pat, ja makrovidē (noteiktā pilsētā vai novadā) ir maz latviski runājošo, skolās latviešu valodā ir apgūti arī citi mācību priekšmeti, tāpēc rodas jautājums – kā tiek mācīta latviešu valoda un kādā latviešu valodā tiek mācīti citi mācību priekšmeti?
5.2. Lieka pieturzīme;
Nepietiekama prasme saskaņot vārdus teikumā, veidot pareizas teikuma konstrukcijas u. tml. ir vērojamas arī Latgales vidusskolu ar latviešu mācībvalodu jauniešu tekstos (iespējams, tie ir skolēni, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda vai ir viena no dzimtajām valodām). Ģimnāziju audzēkņu darbi kopumā liecina par augstāku latviešu valodas kvalitāti, bet tajā pašā laikā, piem.ēram, arī daudzu Rīgas latviešu mācībvalodas vidusskolu daudzu skolēnu sniegums nav sliktāks par ģimnāziju jauniešu tekstiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība;
KopumāPēc skolēnu darbi liecinaem var spriest, ka jauniešiem pietrūkst satura ziņā bagātas informācijas un pieredzes, lai izteiktos dziļi, argumentēti, pārliecinoši.
7.3. Neiederīgs vārds;
Iespējams, ka skolēniem nav pietiekamas lasīšanas pieredzes, kultūras notikumu pieredzēšanaes un emocionāla pārdzīvojuma (teātra izrāžu, koncertu, mākslas festivālu u.  tml.), ceļošanas pieredzes, sava novada, valsts vai citu valstu iepazīšanas, tādā veidā atklājot un iepazīstot arī pašiem sevi, paskatoties uz savu dzīvi, savu dzīvesvietu caur citu prizmu.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana;
Argumentējot savu domu ar konkrētiem faktiem, to izklāstā un valodas noformējumā ir vērojamas šādas nepilnības: neprecīzi vai aplami nosaukti fakti (rakstnieku vārdi, grāmatu nosaukumi, vēsturisko notikumu atspoguļošanas laiks, mūsdienu organizāciju, fondu nosaukumi u.  tml.); neprecīza, vienkāršota, virspusīga minēto faktu interpretācija (piemēram, atsaucoties uz mākslas filmas notikumiem kā vēstures avotu u.  c.); kļūdas personu vārdu, daiļdarbu, notikumu u.  tml. pareizrakstībā.
1. Tehniskais noformējums;
Starp labi uzrakstītiem darbiem, kuros ir vērojama leksiskā precizitāte un daudzveidība, ir teksti, kas atspoguļo skolēnu iedziļināšanos kāda autora daiļradē vai biogrāfijā, izmantojot arī noteiktam autoram raksturīgo leksiku, vārdkopas, simbolus, metaforiskus izteicienus u.  tml. Šajos pārspriedumos ir jaušamas arī skolēnu vēstures un ģeogrāfijas zināšanas, spēja raksturot noteiktas vietas un laika garu, sabiedrību, sociāli politiskās norises u.  tml. Skolēnu sniegumu, viņu leksikas zināšanas var mērīt, arī, pievēršot uzmanību pārspriedumos lietotajām jēdzienu, parādību vai norišu definīcijām, semantiskiem skaidrojumiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Skolēni savos darbos maz izmanto citās mācību jomās apgūtos jēdzienus un terminus (par vēstures, kultūrvēstures notikumiem, personībām, ģeogrāfiju u.  c.), nesaskatot iespēju pārnest citos mācību priekšmetos gūtās zināšanas par atšķirīgiem satura jautājumiem uz latviešu valodas mācību priekšmetu.
1. Tehniskais noformējums;
Kad Indrānu tēvs izsaka mums labi zināmos vārdus „.. es nošķīru tos Indrānus, kas pilda manu maku, no tiem, kas iepriecina manu sirdi” (Blaumanis [1904] 1997, 153), Civillikums vēl nav tapis.
5.2. Lieka pieturzīme;
Atslēgas vārds šai gadījumā ir teksts, un veiksme šai darba laukā balstās uz trim vaļiem – juridiskajām zināšanām, lingvistiskajām zināšanām un tekstveides prasmi jeb tekstuālo kompetenci, kā to definējis Honkongas Universitātes profesors Vijajs Kumars Batia (Vijay Kumar Bhatia).
1. Tehniskais noformējums;
Izpratne par to, ko nozīmē rediģēt, var atšķirties, tāpēc, pirms ķertieredaktors ķeras pie darba, der pārliecināties, ko ar šo jēdzienu saprot darba devējs.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Var izrādīties, ka tiek gaidīts korektora darbs vai nemaz nav priekšstata, ko gribēprasīt no redaktora, un tiek doti visai abstrakti uzdevumi (uzmetiet aci, tikai pārlasiet u. tml.).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Eiropas Savienības iestādēs tiek daudz domāts par tiesību aktu kvalitāti, kas ietver ne tikai paša likumdošanas procesa kvalitāti, bet arī teksta lingvistisko kvalitāti (skat., piemēram, Komisijas pētījumus „Programme for Quality Management in Translation” (2009) un „Quantifying Quality Costs and the Cost of Poor Quality in Translation” (2012)).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Savukārt Starptautiskās Standartizācijas organizācijas noteiktie tulkošanas standarti (ISO 17100:2015) cita starpā paredz vairākus teksta kvalitātes kontroles aspektus un definē tādus jēdzienus kā rediģēšana, pārlasīšana un korektūra. Šie standarti nosaka, ka rediģēt (to revise) nozīmē satura atbilstības pārbaudi, resp., tulkojuma salīdzināšanu ar avota tekstu, savukārt pārlasīt (to review) nozīmē lielāko uzmanību pievērst tulkotā teksta funkcionalitātei, bet veikt korektūru (proofreading) – novērst tehniskas kļūdas pirms publicēšanas.
1. Tehniskais noformējums;
Tāpēc būtu likumsakarīgi uzskatīt, ka uzdevums „rediģēt” nozīmē aptvert un labot pilnīgi visus teksta parametrus.
5.2. Lieka pieturzīme;
Rediģēšanas uzdevumus var netieši atvasināt arī no attiecīgās iestādes prasību un ieteikumu apkopojuma jeb rokasgrāmatas – tas, kas jāievēro tiesību aktu autoriem (izstrādātājiem vai tulkotājiem), jāievēro arī redaktoriem, proti, jāpārbauda, vai rokasgrāmatas prasības ir ievērotas. (No Latvijā izdotajām rokasgrāmatām jāpiemin Valsts kancelejas 2002. gadā izdotā „Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata” un Tulkošanas un terminoloģijas centra 2006. gadā izdotā „Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata”).) Īsumā var sacīt, ka rediģēšanas pamatuzdevums un pragmatiskais mērķis ir teksta kvalitātes nodrošināšana.
1. Tehniskais noformējums;
Protams, šāda mērķa izvēle nozīmē piešķirt redaktoram papildu funkciju, kas vēl vairāk „apēd” rediģēšanai atvēlēto (tradicionāli trūcīgo) laiku.
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr, pēc manām domām, ir vērts iet šo ceļu, jo, pirmkārt, redaktors jau tik un tā nevar izbēgt no zināmas „apgaismošanas misijas” – autori un pasūtītāji tik un tā mēdz uzdot jautājumus un arī apstrīdēt redaktora labojumus.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Turklāt, ilgstoši sadarbojoties ar vieniem un tiem pašiem autoriem, pat bez īpašas piepūles kļūst skaidri saskatāms katra „profils” – raksturīgākie klupšanas akmeņi tekstveidē, zināšanu robi un pat rakstura izpausmes (paviršība, neuzmanība vai tml.).
5.3. Pieturzīmes trūkums;