Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5105 vienumi
Tāpēc jāatgādina, ka neviena valoda nav nogājusi no vēstures skatuves tādēļ, ka tajā bijis daudz aizgūtu vārdu vai paralēlu izteiksmes iespēju vai citi it kā lingvistiski “„defekti”.
1. Tehniskais noformējums;
Veckrācis, “„ja katra cilvēka personīgā runa ir viņa izvēle, tad publisko tekstu veidotājiem (visupirms rakstveida formā) gaume ir īpaši svarīga, jo citi pārņem un sāk izmantot ne tikai attiecīgos vārdus un modeļus, bet – pats galvenais – arī attiecīgā lietojuma zemtekstā esošo attieksmi un valodiskās domāšanas, izteiksmes veidu” (Veckrācis 2020:, 168).
1. Tehniskais noformējums;
Kā norāda Sanita Osipova, “„attieksme pret valsts simboliem ļauj spriest par personas attieksmi pret savu valsti un tautu, kas citādi lielākoties paliek sabiedrībai slēpta” (Osipova 2020:, 249).
1. Tehniskais noformējums;
Iespējams, ka, skaidrojot aizvien izplatītāko disonansi starp valsts valodas politikas instrumentu, tostarp arī Satversmes, garu un valodas lietotāja rīcību konkrētā situācijā, noderīgs samērā populārās valodas pārvaldības teorijas atzinums par iespējamu interešu konfliktu indivīda un valodas kolektīva interesēsstarpā, par galveno motivāciju valodas lietojumam atzīstot indivīda psiholoģiju, ne plašākā sabiedrībā pieņemtos rakstītos vai nerakstītos likumus.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Zviedru valodnieks Bjoerns Jernuds (Björn Jernudd) uzskata, ka “„domāšanas procesa izpētes metodoloģija kā kognitīvo un mentālo norišu rādītājs [..] nodrošina piekļuvi slēptajiem neapzinātajiem procesiem, kas nosaka lingvistisko uzvedību komunikācijas laikā” (Jernudd 2020, 43).
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 7.2. Mazvārdība;
Sākotnēji tas var skart tikai dažas sociolingvistiskās funkcijas (piemēram, banku un finanšu jomu, augstāko izglītību un zinātni) vai noteiktu sociāluo grupu (parasti jauniešu vecumgrupu), turklāt tā sauktais paralēllingvisms, kas pašlaik jau izveidojies saistībā ar angļu valodu, dažās funkcijās varētu ilgt pat vairākus gadu desmitus un kādu laiku šķietami neapdraudēt nacionālās valodas lietojumu.
4.3. Īpašības vārds;
Tomēr valsts valodas statuss nav savienojams ar tās lietošanu tikai noteiktās, kaut nozīmīgās, jomās, kā kultūra, ģimene vai ierobežoti sociālie kontakti.
4.3. Īpašības vārds;
Jautājums ir pārfraāzējams: vai valsts amatpersonām, uzrunājot Latvijas sabiedrību, jārunā tikai latviski?
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Ziņojumā, kura mērķis bija sekmēt sabiedrības saliedētību, kā nacionālās drošības jautājumu un valsts stabilitātes priekšnoteikumu, tika teikts: “..„[..] politikas prioritātēs nacionālās (latviskas) mediju telpas stiprināšana dominē pār iekļaujošu komunikāciju ar mazākumtautībām – atsevišķi politikas veidotāji izvēlas runāt tikai latviešu valodā, neraugoties uz viņus intervējošā medija un tā auditorijā lietoto valodu.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Labu piemēru rāda tie politikas veidotāji un ierēdņi, kuri ar krievvalodīgajiem medijiem runā to auditorijas vairākuma valodā.” (Ziņojums 2016:, 18). Ziņojuma autori atsaucās uz Valsts valodas pamatnostādnēs ietverto principu “„veicināt un uzturēt ikviena Latvijas iedzīvotāja bilingvismu un multilingvismu, pozitīvu attieksmi pret latviešu valodu un valodu daudzveidību”, izdarot secinājumu “: „Tomēr valodu daudzveidība praksē tiek ierobežota.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2015.–2020. gadam formulēta šāda problēma: “„Nesakritība starp valsts valodas un minoritātes (krievu) valodas nominālajām un faktiskajām sociolingvistiskajām funkcijām. ([..)] Kā negatīva pastiprinoša tendence identificēta krievu valodas izplatības dinamika Latvijā, agresīva krievu valodas informatīvās telpas ienākšana latviešu valodas vidē.”” (Turpat).Ziņojums 2016, 18) Faktiski ziņojuma autori rekomendējuši atgriezties pie latviešu-krievu sociālā bilingvisma publiskajā un informatīvajā telpā, pilnībā sagrozot pamatprincipā “„veicināt pozitīvu attieksmi pret valodu daudzveidību” ietverto jēgu.
1. Tehniskais noformējums;
Kā neskaitāmas reizes uzsvērts, latviešu un krievu valodas konkurence vienā un tajā pašā teritorijā ir reāla, pie tamturklāt arī vēsturiskie, etnodemogrāfiskie un ekonomiskie faktori joprojām neļauj padoties pilnīgiem brīvā tirgus principiem un prasa juridiski noteikt latviešu valodas monopolu vai vismaz prioritāti publiskajā telpā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Valsts valodas komisijas iebildumi bija skarbi un pamatoti, bet diemžēl kļūdainais viedoklis tika tiražēts daudz plašāk, nekā tā atspēkojums.
5.2. Lieka pieturzīme;
Ja rektora amatā ieceļ ārvalsts pilsoni, viņam jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.” (Likumprojekts 2020). Valodas prasmes un tulka pakalpojumu izmantošanas vienādošana rektora – amatpersonas, kas pārstāv augstskolu attiecībās ar valsti un sabiedrību, – darbā ir teorētisks nonsenss un praktiski neīstenojams modelis.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vai valsts valodas monopols var būt nevēlams? 2020. gada 3. septembrī Saeima nodeva atbildīgajai komisijai izskatīšanai deputātu grupas priekšlikumu veikt grozījumus „Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, nosakot, ka “: „Priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumi, veicama tikai valsts valodā”.” (Grozījums 2020) Valodas politikas kontekstā šāds rosinājums būtu atbalstāms.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Priekšlikums būtu vēl viens solis, laikas nostiprinātu mūsu valsts pamatus un Satversmē noteikto valsts valodu.
7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Nedrīkst ignorēt to simbolisko lomu, ko valsts amatpersona pildaveic ar savu valodas lietojumu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Bīstama ir beidzamajā laikā pastāvošā tendence uzskatīt, ka latviešu valodas pozīcijas ir pilnībā nostabilizējušās un ka stingra nostāja attiecībā uz latviešu valodas lietošanu būtu diskriminējoša, netaisnīga vai rusofobiska.
4.3. Īpašības vārds;
Nozīmīga diskusija ar moto “„Latviešu valoda pašu iztapības gūstā” lasāma žurnālā “„Domuzīme”.
1. Tehniskais noformējums;
Maija Kūle norāda, ka “..„[..] vērtības ir kultūrvēsturiski noteiktas, objektīvas, jo ir saattiecināmas ar noteiktu laikmeta ievirzi, tās tiek apzīmētas ar sabiedriskajā domā saprotamiem jēdzieniem, tās rezonē ar kultūrvēsturisko paradigmu un atainojas nacionālajā identitātē” (Kūle, 2018:, 394).
1. Tehniskais noformējums;