Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8367 vienumi
Proti, tās ir atziņas par kognitīvajiem, sociokultūras un lingvistiskajiem aspektiem, kas aplūkoti argumentētās rakstīšanas kontekstā, un par pazīmēm, kas raksturo labu argumentētās rakstīšanas prasmi. Šim mērķim par pamatu tika izraudzīts ārvalstu valodu izglītības jomas pētnieku sagatavotais žurnāla “„Lasīšana un rakstīšana” speciālizdevuma numurs “„Argumentētā rakstīšana: teorija, vērtēšana un norādījumi” (Ferretti, Graham 2019).
1. Tehniskais noformējums;
No kognitīvās perspektīvas argumentēto rakstīšanu autori piesaka kā problēmrisināšanas procesu, kurš ietver prasmi novērtēt informāciju no dažādiem avotiem, identificēt argumentus, integrēt tekstā tematam atbilstošu informāciju, izmantot zināšanas par teksta žanru un – svarīgākais – izpratni par tematu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
No sociokultūras perspektīvas rakstīšana ir definēta “„kā semiotisks rīks, kas ir komunikācijas un sociālo attiecību pamatā” (Ferretti, Graham 2019, 1347). Šādā rakursā tiek uzsvērtas noteiktas situācijas, sociokultūras konteksti, konvencijas, kas, no vienas puses, ietekmē pašu rakstīšanas procesu, bet, no otras puses, arī rakstītāja iekļaušanos sociālajos kontekstos.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lingvistiskā perspektīva nosaka, kādā veidā teksts ir aplūkojams un vērtējams no valodas viedokļa: kā ir respektēts teksta mērķis, žanrs, vārdu izvēle un gramatiskās struktūras.
4.1. Lietvārds;
Vērtējot skolēnu pārspriedumus pēc pazīmēm, kas raksturo kvalitatīvu, augstā līmenī uzrakstītu argumentēto eseju vai citu ar argumentāciju saistītu teksta žanru, var secināt, ka visvairāk Latvijas skolēnu darbos pietrūkst: individuāla skatījuma, atšķirīgu skata punktu (perspektīvu), argumentu un pretargumentu piedāvājuma, cenšoties raksturot noteiktus kultūras notikumus, faktus vai personības.
5.2. Lieka pieturzīme;
Tas norāda, ka skolēni nepietiekami iedziļinās tematā un tā formulējumā iekļautajos vārdos (kas ir vara, kā var saprast vārdkopu brīnumainā vara u. tml.).
1. Tehniskais noformējums;
Nosodošā attieksme pret bērniem un pusaudžiem, kas nelasa skolas programmas grāmatas, ir kā ielāps paša autora neprasmei izteikties par tematu un runāt par konkrētām grāmatām, kas tieši viņu individuāli kaut kādā veidā ir ietekmējušas („Grāmatu brīnumainā vara”).
1. Tehniskais noformējums;
Dažreiz pēc teksta valodas ir nojaušams, ka pārspriedumu ir rakstījuši jaunieši, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda (ir tādas gramatikas kļūdas kā neprecīza vārdu saskaņošana, nomeniem nepareizi lietotas galotnes, burtiski tulkotas vārdu nozīmes no krievu valodas latviešu valodā u.  tml.).
1. Tehniskais noformējums;
Tāpēc cilvēki, kuri daudz analizē literatūras darbus, prot labi diskutēt. (llvs) Skolēnu kritiskā domāšana un prasme argumentēti paust savu viedokli izpaužas, arī, skolēniem kritiski izvērtējot skolās piedāvāto daiļliteratūru.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pat, ja tas ir subjektīvs vai emocionāli ekspresīvs viedoklis, tomēr rakstītājs ir paudis savu nostāju, attieksmi, cenšoties to arī pamatot: Un, manuprāt, daudzi darbi, kurus mums liek lasīt, ir gaužām nenozīmīgi.
5.2. Lieka pieturzīme;
Kā piemēru, varu minēt “„Abakuka krišana” – vīrietis, liekas jucis, nopērk iedomātai sievietei lielākās kurpes, kādas varēja atrast, galu galā nositas.
1. Tehniskais noformējums;
Un arī, ja piešķiram grāmatām lielu varu, tad šāds stāsts var kādu ietekmēt nepareizi. (klvs) Argumentu un pretargumentu izpēti iespējams veikt, arī, izmantojot valodu korpusosu piedāvātās iespējas, piemēram, vidusskolēnu pārspriedumu korpusā meklējot teikumus ar pakārtojuma saikļiem lai gan, lai arī, kaut gan, kaut arī.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Minot konkrētus faktus, to izklāstā un valodas noformējumā bija vērojamas šādas nepilnības (sk. pasvītrotās vietas): 1) neprecīzi vai aplami nosaukti fakti (Kā piemēru var minēt grāmatu “„Virsnieku sievas”, ko sarakstījusi Andra Manfelde.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Kara filmām pozitīvais ir tas ka viņas var izmantot kā mācību avots vēstures stundas. (klvs)); 3) kļūdas personu vārdu, daiļdarbu, notikumu pareizrakstībā (Mihaels Bugākovs; Nora Ikstēna; Aspāzijas “„Medīja” un daudzi citi darbi; “„Ezera Sonāte”; “„Svina Garša”; Reģines Ezeres romāns “„Aka” u. c.).
1. Tehniskais noformējums;
Nodaļas noslēgumā vēlētos piebilst, ka pārspriedumos par tematu “„Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu” labākā argumentācija ir izmantota darbos, kuru autori patiešām skatās caur savu personīgo prizmu un runā par savu pieredzi, proti, par savu gadsimtu. Šajos darbos ir precīzi nosaukti kultūras notikumi, izdevumi vai norises, kuras raksturotas caur teksta autora pieredzi, emocijām, izjūtām un atklāsmēm.
1. Tehniskais noformējums;
Dzejnieks ļoti mīlēja savu pilsētu un viņu darbos un daudz runāts par Rīgas elementiem, bulvariem, nomali, strēlniekiem, atstumtiem cilvēkiem un afišām. Čaks ļoti gaiši attēlo pilsētas centru, jo tā ir vieta, kur satiekas inteleģence un ubagi, dzērāji un muzikanti, kuri cenšas nopelnīt naudu. (rmts) Starp tekstiem, kuros ir vērojama leksiskā precizitāte un daudzveidība, ir darbi, kas atspoguļo skolēnu iedziļināšanos kāda autora daiļradē vai biogrāfijā (diemžēl tādu darbu ir pārāk maz). Šādos tekstos ir jaušamas skolēnu vēstures un ģeogrāfijas zināšanas, spēja raksturot noteiktas vietas un laika garu, sabiedrību, sociāli politiskās norises u.  tml. Viens no tādiem darbiem ir pārspriedums par tematu “„Grāmatu brīnumainā vara”, kura autors ir izvēlējies rakstīt par Džeimsa Džoisa romānu “„Uliss”: Džeims Džoiss – Īrijas nacionālās kultūras un pašapziņas dzejnieks un rakstnieks – ir spējis radīt savu laiku agrā 20. gadsimta dzimteni – Dublinu – gan iespaidīgi vizuālā gleznā, gan stimulējoši mentālā gleznā savā 1914. gada romānā “„Uliss”.
1. Tehniskais noformējums;
Skolēnu sniegumu, viņu leksikas zināšanas var mērīt, arī, pievēršot uzmanību pārspriedumos lietotajām jēdzienu, parādību vai norišu definīcijām, semantiskiem skaidrojumiem.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Piemēram, pārspriedumā par tematu “„Grāmatu brīnumainā vara” (sk. 8. piemēru) skolēns ir izmantojis riņķveida kompozīciju un teksta noslēgumā mēģinājis apkopot iepriekš teikto, vispirms definējot, kas ir vara, un tālāk sasaistot konkrētāk varas jēdzienu ar grāmatu varu: Kas ir vara?
1. Tehniskais noformējums;
Kļuva populārs izteiciens: “„Savējie sapratīs!” (rlvs) Nodaļas noslēgumā vēlētos vēl minēt dažas teorētiskās atziņas, kas gan palīdz apkopot gan pazīmes, pēc kurām noteikt dzimtās valodas prasmes līmeni, gan norāda uz faktoriem (arī ārpus skolas), kuriem ir nozīmīga loma valodas līmeņa paaugstināšanā.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
To tad ietekmē gan ģimene, gan sociokultūras, reģionālais fons, kas ir makrolīmeņa faktori (plašāk sk.: Martena 2021), proti, te parādās valodas apguves sociālais aspekts, kam ir tikpat liela nozīme valodas apguves procesā kā kognitīvajam aspektam.
5.2. Lieka pieturzīme;