Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9842 vienumi
Attieksme pret žurnālistu veidotā satura patiesumu atšķiras dažādu tautību respondentu atbildēsstarpā: 38% latviešu (22% krieviu, 32% - citas tautības pārstāvjiu) piekrīt, ka tas ir patiess.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Mazāk nekā puse latviešu (48%), bet lielākā daļa (59%) krievu un (57%) citas tautības pārstāvju - tam nepiekrīt.
5.2. Lieka pieturzīme;
To var skaidrot ar tendenci, ka daļa sabiedrības informācijas plūsmā un tās sniedzēju dažādībā slikti atpazīst žurnālistiku, jo retāk ar to sastopas.
7.1. Liekvārdība;
Informācijas daudzveidība platformās lietotājiem rada nepamatotu pārliecību par savām politiskajām zināšanām, un tas daļai auditorijas palīdz pamatot atteikšanos no žurnālistu veidotā satura. Sabiedrību aAttiecības ar patiesību satricina arī pieaugošais dezinformācijas pieaugošais apjoms.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Tā drīzāk ir piesardzība, pragmatiska skepse, kuraso rada pretrunīga pieredze.
7.3. Neiederīgs vārds;
To raksturoProti, ikdienas spriedze starp regulāru sastapšanos ar maldinošu informāciju un lēmumu paļauties uz konkrētiem medijiem kā noderīgu realitātes izpratnes avotu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pragmatiskais skepticisms apvieno uzticēšanos konkrētam formātam, medijam, žurnālistiem, vai saturam un kritisku attieksmi pret medijiem kopumā. ADaļa auditorijas diezgan labi orientējas mediju vidē, saredz tās trūkumus un vienlaikus novērtē sniegtās informācijas vērtību.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Dažādu pētījumu atziņas parāda, ka auditorijas attieksmes nevar skaidrot tikai saistībā ar dezinformācijas radīto ievainojamību.
7.1. Liekvārdība;
Globālā pētījuma “Worlds of Journalism Study”, kurā pārstāvu Latviju, dati (aptaujāti 462 žurnālisti), liecina, ka Latvijas mediju profesionāļi uzskata, ka patiesība ir noskaidrojama, to var pārbaudīt un apstiprināt, balstoties uz faktiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Tas jāpatur prātā, jo pārāk liela ir atšķirība starp Latvijas sabiedrības pārliecību par žurnālistu veidotā satura patiesumu un pašu mediju profesionāļu pašvērtējumu.
7.1. Liekvārdība;
Apkārt klejoja arī stāsts, ka Andis patiesībā pūtis nevis tauri, bet gan skaļi šņaucis degunu, un visus uzmodinājis.
5.2. Lieka pieturzīme;
Bet skolotāja esot teikusi, ka: ja jau esot dzirde, tad varbūt tomēr labāk vijoli?
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā nu es sāku spēlēt vijoli un, zinot, kā vismaz pirmos mēnešus, ja ne gadus, izklausās šī instrumenta apguve, pavisam noteikti saliku Andim un viņai iztēlotajai vai īstajai taures pūšanai.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Mamma ne tikai vadāja mani šurpu turpu no Teikas uz Pārdaugavu, stutējot vijoles futrāli piebāztos tramvajos un trolejbusos, bet pamatīgi iesaistījās arī manā mūzikas apmācībašanās procesā, lai gan pašai mūzikas izglītības nebija.
7.3. Neiederīgs vārds;
Līdz ar mani viņa mācījās notis, un rūpējās par to, lai mājās es pietiekami daudz spēlētu vijoli, kas reti kuram sešgadniekam ir iecienītākā nodarbe, tāpēc droši vien bija viņai daudz izaicinošāk par nošu apguvi.
5.2. Lieka pieturzīme;
Līdz tam, šķiet, biju pieņēmusi, ka pārlieku skaisti tā vijole diemžēl neskan, bet, kļūstot par daļiņu simfonijas (jo uz koncertiem mūsu stīgu orķestrim no sazin no kurienes pievienojās arī pūšamie un sitamie instrumenti, kā arī Imants ar savu milzīgo kontroabasu, kurš mums šķita tikpat nepārvietojams kā klavieres), iepriekš nepieredzētas emocijas saviļņoja pat mani, mazo sliņķi.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.4. Vārdu secība;
Vēl tagad atceros kadru, kur patiesi skaistā skaņdarba straujās ceturtās daļas beigās tētis mani ir pamatīgi piezūmojis, un pēc sparīgas pēdējās nots es pagriežos pret blakussēdētāju un uzsmaidu viņai neticīgu, apstulbušu “"es to tiešām izdarīju”" smaidu (man mugurā bija tumši zils džemperis ar ļoti platām piedurknēm, kuras, vicinot vilciņu, smieklīgi un aizkustinoši kūļājās).
1. Tehniskais noformējums;
Baumas par šo “"agro startu”", šo vairs nesasniedzamo Svēto Grālu, īpašo sasniegumu priekšnoteikumu, mūzikas skolā cirkulē vienmēr.
1. Tehniskais noformējums;
Viņam tikko palika četri gadi, un, ja jau vijoli iespējams spēlēt pat no trīsiju gadu vecuma, tad kāpēc gan nepamēģināt.
4.4. Cita vārdšķira;
Jutu, ka mums nepieciešamas laiks, ko pavadām divatā, un iespēja emocionāli saslēgties caur tādu nodarbi, kas arī man pašai ir aizraujoša.
4.4. Cita vārdšķira;